Latvijas komanda – Kristaps Mierlauks, Laura Elīza Lapiņa un Ilze Lapiņa – izcīnīja sudraba medaļu komandu stafetē (atklātajā grupā) Pasaules taku orientēšanās čempionātā Daugavpilī!

Komandas rezultāts – 319 sekundes – nodrošināja otro vietu kopvērtējumā, piekāpjoties tikai Norvēģijas komandai. Turklāt Laura Elīza Lapiņa uzrādīja otro labāko individuālo rezultātu šajās sacensībās.

2018. gada 9. augustā Daugavpilī, Jaunās forštates karjerā, norisinājās pasaules taku orientēšanās čempionāta precīzās orientēšanās sacensību otrā diena.

Apkopojot divu dienu rezultātus, par precīzās orientēšanās sacensību uzvarētāju paralimpiskajā grupā tika apbalvots Ola Jansson no Zviedrijas, 2.vietā – Michael Johansson arī no Zviedrijas, bet 3. vietā – Svein Jakobsen no Norvēģijas. Labākais rezultāts no Latvijas orientieristiem ir Guntim Jakubovskim – 20.vieta, Vjaceslavs Lukasevics ieņēma 28. vietu, bet Valdis Strods – 31. vietu. Apkopotos rezultātus paralimpiskajā grupā var atrast šeit: http://vps-60-213.cloudhosting.lv/07-08-preo-para/overall

No 2018. gada 4. līdz 10. augustam Latvijā norisinās svarīgākais gada pasākums orientēšanās sportā – pasaules čempionāts. Šajā laikā Daugavpils uzņem Pasaules taku orientēšanās čempionāta dalībniekus – 151 sportistu no 24 valstīm.

Ir aizritējušas 2 sacensību dienas. 2018. gada 6. augustā Daugavpils cietokšņa teritorijā norisinājās TempO sacensības. Tajā 1.vietu ieguva 19 gadus vecais Somijas sportists Petteri Hakala, 2. un 3. vietu dalīja Jan Furucz no Slovākijas un Lennart Wahlgren no Zviedrijas, 4. vietā ierindojās Marit Wiksell no Zviedrijas, 5. vietā – Iva Lovrec no Horvātijas un 6. vietā – Ines Domingues no Portugāles.  Latvijas pārstāve Laura Eliza Lapina TempO finālā ierindojās 26. vietā. TempO rezultāti pieejami šeit: http://vps-60-213.cloudhosting.lv/06-08-tempo-final/final

No 27. aprīļa līdz 1. maijam Slovākijā norisinās Eiropas čempionātu taku orientēšanās sportā, kur piedalās arī virkne latviešu.

Līdz šim tauta triatlonu pazīst kā vienu no daudzcīņas jeb trīscīņas sporta veidiem, kur noteicošais rādītājs ir fiziskais spēks, izturība un ātrums. Savukārt Taku-O sacensībās, kur augstu rezultātu sasniegšanai fiziskais spēks un ātrums nav noteicošais rādītājs, bet gan precizitāte, uzmanība un atjautība, arī ir iespējamas trīscīņas sacensības, kuras ir pieejamas gan lēnas un mierīgas pastaigas cienītājiem, gan arī tiem, kuri pārvietojas ar palīglīdzekļiem (ratiņkrēslā, ar kruķiem vai spieķi un tamlīdzīgi). Kāpēc gan tās nevarētu saukties par Taku-O triatlonu?