Prezidenta sleja - Ceturtā stratēģijas sleja ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Judīte, Guna
10.decembris /
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

Arhīvs
  • Ceturtā stratēģijas sleja

    06.12.2018

    Viesturs Tamužs

    Paldies visiem orientieristiem, kuri pauž savu attieksmi par mūsu stratēģijas izstrādāšanas procesu gan klātienē, gan LOF lapas komentāros! Tā izskatās, ka interese ir liela un dalībnieku mūsu seminārā būs vairāk nekā tie desmit, kuri uz šo brīdi ir korekti pieteikušies.

    Jūsu komentāri un atbildes uz anketas jautājumiem vēl reizi apstiprina, ka LOF saimniecība ir ļoti plaša un tādas ir arī jūsu intereses. Lai raksturotu to, cik plašs jautājumu loks mums būtu jāpārrunā, pieminēšu atsauces tikai uz dažu cilvēku ieinteresētību. Komentāros Henrijs un Justs visvairāk ir norūpējušies par skaitļiem, Juris par PR, Ainārs par to, kā noorganizēsim WMOC. Nacionālās izlases dalībnieki ir uztraukušies par savu likteni, Baiba Smila par jaunatnes un junioru izlasi, Taku -O pārstāvji nebaidās pieprasīt saviem sportiskajiem sasniegumiem atbilstošu papildus cieņu. Aigars būtu priecīgs uzzināt vai viņa darbs arī turpmāk būs vajadzīgs orientēšanās sabiedrībai, Matīss un Ildze gribētu zināt par mūsu ieinteresētību attīstīt jaunus orientēšanās sporta novirzienus. Oskars un citi klubu vadītāji taujā par Latvijas Kausu un Latvijas čempionātu likteni, bet Jurim Cebulim kā tehniskās komisijas vadītājam rūp mūsu kartogrāfu un sacensību inspektoru jautājumi.  Un šie ir tikai daži no tiem jautājumiem, uz kuriem mums jāmēģina atrast kopīga atbilde.

    Tādēļ es nemaz neceru, ka sestdien mēs atradīsim kādus konkrētus risinājumus mūsu problēmām. Tieši otrādi, es ceru, ka mūsu kopīgā darbošanās palīdzēs mums saprast mūsu noskaņojumu, vai kā es to saucu sentimentu. Ja būsim tikuši skaidrībā, kas mūs interesē vairāk un kas neliekas tik svarīgs, ja būsim kaut vai aptuveni ieskicējuši, kadā virzienā mēs vēlamies attīstīties, tā jau būs liela vērtība no mūsu sestdienas sarunas. Šis noskaņojuma novērtējums un konkrētās idejas būs tie drošie pamati, uz kuriem savu stratēģiju un politiku varēs būvēt jaunā LOF valde, kuru ievēlēsim martā.

    Esmu LOF vadībā jau sešus gadus, un savu vadītāja darbu uzsāku tieši ar stratēģijas izstrādi. Stratēģiju, ko mēs kopīgi izlēmām, un par kuru nobalsojām kongresā, esmu turējis godā un centies īstenot tajā nospraustos mērķus pēc labākās sirdsapziņas. Līdzšinējā stratēģija beidzās ar 2020. gadu, jo paredzēts, ka ap to laiku orientēšanās sports būs kļuvis par ietekmīgāko tautas sporta veidu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka mēs droši dodamies šajā virzienā, tomēr jau tagad jāsāk domāt par to, ko darīsim tālāk. Ko mēs patiesi vēlamies darīt, kas mēs vēlamies būt? Kas piepildītu mūs ar prieka un lepnuma sajūtu, ja mēs varētu teikt: “Mēs, orientieristi, sasniedzām TO, un arī es piedalījos TAJĀ darbā!”  Labs piemērs teiktajam bija Jura garais komentārs – tiešām varēja just viņa lepnumu par piedalīšanos WOC2018 sekmīgā sarīkošanā. Esmu pārliecināts, ka daudziem no jums šīs sajūtas ir labi pazīstamas.

    Tomēr vairāki pirms pieciem gadiem nospraustie mērķi ir saniegti, vairāki ir nesasniegti, laiks paskatīties, ko mēs gribam darīt tālāk. Izejot no savas sapratnes un jūsu komentāriem esmu izveidojis desmit jautājumu blokus, par kuriem mums vajadzētu vismaz “pataustīt” mūsu sabiedrības noskaņojumu. Šiem desmit blokiem “brīvprātīgi, piespiedu kārtā” esmu lūdzis LOF valdes locekļus teikt dažus ievadvārdus par pašreizējo stāvokli un sasniegumiem. Šāda īsa prezentācija būtu apmēram piecas minūtes. Tad mēs varētu apspriesties, censties pārliecināt vienam otru par sava viedokļa pareizību un visbeidzot nobalsot par mūsuprāt labāko turpmākās attīstības scenāriju. Esmu centies šos balsojuma varianus izveidot pēc iespējas polārus, tā, lai mēs tiešām varētu saprast turpmāko vēlamo virzienu. Šeit publicēju ieceri, kā varētu veidoties mūsu diskusija, kas būs ziņotāji  un kādi būtu atbilžu varianti:

     

    1. Jautājums par mūsu pastāvēšanas un darbības mērķi. Praktiski visiem respondentiem bija licies, ka mērķis ir vajadzīgs, diskusija varētu noritēt par to, kāds tas būs. Viesturs
      1. Iekšpolitisks organizatorisks mērķis, piemēram, 10 jaunas sporta skolas ar orientēšanās novirzienu vai populārākais tautas sporta veids 2025. gadā;
      2. Starptautisks organizatorisks mērķis, piemēram, Pasaules Kausu posmi, EČ organizēšana vai vispasaules telpu O līgas izveide;
      3. Starptautisks sportisks mērķis, piemēram, PČ stafetes medaļas
    2. Izcilības atbalsts pie ierobežotiem finanšu resursiem. Šajā jautājumā gan ir diametrāli pretēji viedokļi, būs interesanti! Jari un Edgars Bertuks
      1. Maksimāls atbalsts O skrējiena pieaugušo izlasei;
      2. Vairāk uzsvars uz jauniešu un junioru O skrējiena sportistiem;
      3. Citi scenāriji, piemēram, izcilība taku O vai vispār izcilības vietā naudu tērēt masveidībai
    3. Orientēšanās skrējiens pret citiem orientēšanās sporta novirzieniem. Arī šeit ir liela viedokļu dažādība, tādēļ potenciālos diskusiju dalībniekus lūdzu sagatavot labus argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai! Ilze
      1. Noteicoši lielāko daļu resursu tērējam klasikai – O skrējienam mežā
      2. Liekam uzsvaru un veltam resursus citai disciplīnu, piemēram, sprintam, ziemai, takām
      3. Izklīdinām resursus tā, lai kaut cik pietiek visiem
    4. Masveidības veicināšanu, līdzīgi kā mērķtiecību, atbalstīja gandrīz visi aptaujas dalībnieki. Tomēr domas dalās par praktiskajiem aspektiem, kā masveidības veicināšana būtu jāīsteno. Aigars
      1. Attīstīt esošās iestrādes
      2. Attīstot masveidību likt uzsvaru uz esošajām formālajām struktūrām – sporta skolu sistēmu, jaunu treneru atbalstīšanu, programmu un mācību materiālu akreditāciju
      3. Iespējams ir kādi jaunas izcilas idejas, kuras varam aizgūt no citiem masveidības veiksminiekiem (florbols, Stirnu buks) 
    5. Centralizācija. Par to vai orientēšanās kustības attīstīšana ir jāorganizē “no augšas”, tas ir, stingrā LOF vadībā, vai tas jādara “no apakšas”, piemēram, paļaujoties uz klubiem un treneriem, jūsu domas ir dalījušās un mums argumentētas diskusijas rezultātā vajadzētu saprast, kuru ceļu turpmāk izvēlēsimies. Jānis
      1. Vēlams saglabāt esošo līmeni centralizācijā
      2. Decentralizēt mūsu sabiedrības pārvaldi, cerot, ka klubi un treneri labi tiks galā ar kopīgajiem uzdevumiem
      3. Jaunas sadarbības formas starp LOF, klubiem, treneriem, atlētiem, piemēram, lielāka brīvība, bet stingrākas sankcijas
    6. O! Latvija. LOF ierosme dibināt un attīstīt savu komercstruktūru ir viens no viskarstāk diskutētajiem jautājumiem pēdējo gadu laikā. Man bija liela manā uzņēmējdarbības pieredzē balstīta pārliecība, ka tas bija pareizs lēmums, gatavojoties WOC2018 un WMOC2019. Vai O! Latvija būs mums vajadzīga arī pēc nākamās vasaras; kā to pārvaldīt, ko ar to darīt, – šie ir jautājumi, kuri noteikti jāizrunā atklāti. Matīss
      1. Attīstam O! Latvija līdzšinējā veidā, pārvēršot to par pelnošu uzņēmumu,
      2. O! Latvija paliek, bet ar LOF sadarbojas citā veidā, piemēram, tā kā Auseklis un Magnēts
      3. Likvidējam O! Latvija un paļaujamies, ka klubi paši tiks galā ar komercdarbību un daudz vairāk nekā līdz šim atbalstīs LOF ar dažādām nodevām
    7. Pēdējo gadu laikā esam attīstījuši daudz jaunu projektu  - telpu O, labirinti, piedzīvojumu sacensības, mazie rogainingi u.c. Jūsu domas dalās par to cik šī aktivitāte ir laba un vērtīga, vai ar to vajadzētu nodarboties federācijai (O! Latvijai) vai kādam citam. Ildze
      1. Jaunie projekti ir veicināmi, tie piesaista daudz jaunu cilvēku mūsu sporta veidam arī no ne-orientieristu vidus,
      2. Jaunie projekti tikai jauc galvu, rada sabiedrībā nepareizu priekšstatu par orientēšanos. Ar tiem varbūt var nodarboties komersanti, bet to nevajadzētu darīt LOF vai O!Latvija,
      3. Jauni projekti ir labi, tikai tam jānotiek citādāk, nekā tas ir pašlaik. KĀ?
    8. Līdz ar O! Latvijas dibināšanu otrs karstāko diskusiju avots ir bijusi Latvijas čempionātu rīkošanas sistēma. Mēģināsim tikt skaidrībā, kāds ir mūsu sabiedrībā valdošais noskaņojums šajā jautājumā. Juris
      1. Pašreizējā LČ rīkošanas sistēma ir laba un atbalstāma,
      2. Vajadzētu atgriezties pie vecās tardīcijas, ka LČ tāpat kā LK mačus pilnībā organizē klubi
      3. Jāievieš kāda jauna sistēma. KĀDA?
    9. Ar iepriekšējo cieši saistīts ir jautājums par orientēšanās klubu sistēmu Latvijā. Šeit vajadzētu tikt skaidrībā gan par klubu pašreizējo statusu, to izaugsmes perspektīvām, LOF attiecībām ar klubiem, tai skaitā, tādos saskarsmes punktos kā Latvijas kausa posmu organizēšana, atbalsts seriālu rīkošanā, karšu materiālu atjaunošanā, metodisko ieteikumu izstrādāšanā, un tamlīdzīgi. Normunds
      1. Man nav labu, balsošanai piemērotu izvēļnu
    10. Mums noteikti jāparunā par to, kā mēs vēlamies izskatīties citu acīs, kādu mēs vēlamies savu publisko tēlu un cik spēka, laika un naudas mēs esam gatavi tam ziedot. Jūsu atbildēs ieskanējās vairāki labi priekšlikumi šajā sakarā. Edgars
      1. Šī drīzāk varētu būt kā prāta vētra bez balsojuma beigās.

    Kā var noprast, mana iecere ir setiņās stundās paspēt maksimāli daudz un pieskarties praktiski visām tēmām, kuras mums liekas aktuālas. Šāds darba apjoms īsā laika vienībā prasa stingru pašatdevi un disciplīnu. Tādēļ es ļoti lūdzu jūs sagatavot savus argumentus koncentrētā formā jau iepriekš, lai tos varētu izklāstīt skaidri un pārliecinoši, nerunāt par vienu jautājumu pārāk ilgi un ļaut iztekties arī citiem dalībniekiem. Attiecībā uz disciplīnu mēs ar Guntaru Mankus būsim ieviesuši jaunumu – laikā limitētas diskusiju sesijas, kuras beigsies precīzi kontrollaikā – tieši 35 minūtes katrai diskusijai. Diskusijas beigās, bet ne vēlāk, kā 34 minūtes un 59 sekundes pēc diskusijas sākuma, katrs dalībnieks ar īpaši izdalīto identu varēs nobalsot par vienu no atbilžu variantiem. Balsojuma rezultāti tūlīt parādīsies internetā.

    Sāksim tieši desmitos, tādēļ lūdzu jūs ierasties savlaicīgi – tā, lai zālē būtu jau 10 – 15 minūtes pirms desmitiem. Pirmā sesija beigsies 10.35 un tajā pašā sekundē sāksies nākamā, nākamo ziņotāju tādēļ lūdzu gatavoties savlaicīgi, kamēr citi vēl diskutē un balso par iepriekšējo jautājumu. 12.55 sāksies pusdienas pārtraukums (darbosies bufete, par pusdienām jāmaksā pašiem), 14.05 atsāksies mūsu diskusijas un tās turpināsies precīzi līdz 17.00

    Man ir liels cilvēcīgs lūgums semināra dalībniekiem – cienīsim viens otru un mēģināsim nekritizēt vienam otru un neapšaubīsim viens otra goda prātu. Ja nu arī kādam ir kāds aizvainojums, atstāsim to aiz mūsu apspriežu telpas durvīm un veltīsim dienu kopīgam darbam, domājot par mūsu nākotni.

     

    Laiki:

    Priekšpusdienā:

    1. 10.00 – 10.35
    2. 10.35 – 11.10
    3. 11.10 – 11.45
    4. 11.45 – 12.20
    5. 12.20 – 12.55

    Pusdienas 12.55 – 14.05

    Pēcpusdienā:

    1. 14.05 – 14.40
    2. 14.40 – 15.15
    3. 15.15 – 15.50
    4. 15.50 – 16.25
    5. 16.25 – 17.00

      

    Viesturs

     





Atlikušo zīmju skaits:

0.10915613174438