Prezidenta sleja - Trešā stratēģijas sleja ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Judīte, Guna
10.decembris /
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

Arhīvs
  • Trešā stratēģijas sleja

    03.12.2018

    Viesturs Tamužs | 15 komentāri

    Paldies visiem mūsu sabiedrības entuziastiem, kas ir iesūtījuši gan atbildes uz anketas jautājumiem, gan vienkārši savas pārdomas. Esmu uzņēmies noorganizēt un novadīt mūsu turpmākās stratēģijas semināru, tādēļ man bija ļoti svarīgi saprast par kādām tēmām šajā seminārā jūs vēlaties diskutēt. Jūsu atbildes un ierosinājumi man ir palīdzējuši izveidot diskusijas “skeletu”. Tomēr, pirms pārejam pie paredzamās diskusijas satura, vēlos aprakstīt iecerēto diskusijas formu.

    Diskusijai par mūsu kustības nākotni vajadzētu būt tādai, kur katram orientieristam ir tiesības paust savu viedokli un arī tikt uzklausītam. Šim principam tomēr pastāv vismaz trīs ierobežojumi:

    1. Visi mūsu sabiedrības locekļi nav vienlīdz aktīvi – daži iesūta atbildes uz anketas jautājumiem, citi ne; daži piedalās plānošanas diskusijās ar savu viedokli, citi komentē tikai jau pieņemtos lēmumus; daži ieņem aktīvu pozīciju, piemēram, strādājot LOF valdē vai vadot savus klubus, citi labprātāk kritizē no malas, vēl citi vispār tikai noskatās un ņem par labu to, ko dzīve sniedz priekšā. Tādēļ, izstrādājot stratēģiju, ir jādomā kā labāk reflektēt ne tikai aktīvo sabiedrības locekļu vēlmes un gaidas, bet saprast arī plašāku noskaņojumu.
    2. Savukārt, tajās mūsu kopā sanākšanās, kurās piedalās vairāk nekā desmit orientieristu, vai tas būtu LOF kongress vai stratēģijas semināri, aktīvās diskusijās parasti piedalās mazāk kā puse no klātesošajiem, tādēļ grūti saprast vispārējo sentimentu pat apspriežu telpā. Jāatzīst gan, ja katrs mēģinātu iesaistīties diskusijā, tad mūs sāktu ierobežot laika resurss.
    3. Dažādu iemeslu dēļ diskusiju un argumentācijas kultūra parasti mums nav tik augstā līmenī, lai no lielas apspriedes mēs izietu ar kādu konkrētu labu formulējumu, kam lielākā daļa no dalībniekiem būtu piekritusi, un kuru LOF vadība tālāk jau varētu lietot kā skaidru sabiedrības gribas paudumu.

    Pārdomājot, kā risināt šos jautājumus, man ienāca prātā stāsti par to, kā demokrātiskā pārvaldes forma tika realizēta demokrātijas šūpulī – antīkās Grieķijas pilsētvalstīs. Balss tiesības ir bijušas visiem attiecīgās pilsētas pieaugušajiem vīriešiem, lēmumi tikuši pieņemti pilsētas centrālajā laukumā, balsošana notikusi vai nu ar aplausiem (kuram viedoklim skaļāki aplausi, tas ir noteicošais), vai ar baltiem un melniem akmentiņiem, tos diskrēti iemetot balsošanas urnā. Pirms balsošanas ir bijusi diskusija, kurā oratori mēģinājuši pārliecināt par sava viedokļa pareizību, pēc balsojuma tā rezultāts tika pieņemts kā likums visiem un pilsētas vadība attiecīgi tā arī rīkojās.

    Apmēram tā es iedomājos arī mūsu stratēģijas semināru, pieļaujot no klasiskās grieķu sistēmas tomēr dažus izņēmumus. Pirmkārt, es vēlētos, ka tiesības balsot būtu ne tikai vīriešiem, bet arī pieaugušajām sievietēm ?, otrkārt, nebūtu pareizi mūsu stratēģijas rezultātus izsludināt par likumu visiem. Drīzāk es teiktu, ka šie rezultāti parādītu tādu kā sentimentu, – ko un kā par mūsu tagadni un nākotni domā aktīvākie mūsu sabiedrības locekļi. Šo noskaņojumu tad būtu jāņem vērā LOF vadībai, izstrādājot oficiālo stratēģiju.

    Tomēr daudzi aizguvumi no Grieķijas mums noteikti palīdzētu strukturēt mūsu darbu. Pārstāvniecības sistēma varētu būt tāda pati kā Grieķijā, – tiesības ierasties ir visiem, bet lemj tie, kas patiešām ir ieradušies. Balsošanu es ierosinu realizēt nevis ar aplausiem vai skaļiem izsaucieniem, bet ar moderniem akmentiņu analogiem, – es lūgšu Guntaru Mankus izstrādāt balsošanas sistēmu ar identiem. Apspriežanos jautājumus es konkretizēšu, balstoties uz jūsu iesūtītajām atbildēm un priekšlikumiem, proti,  balsošanai tiks piedāvāti tie jautājumi, kuri atkārtojas visbiežāk vai par kuriem ir “viskarstākie” viedokļi. Lūdzu sagatavojiet savus argumentus jau iepriekš, ja domājat izteikties, lai diskusija mums izdotos intensīva, bet tajā pašā laikā strukturēta. Es ceru , ka mums izdosies apspriest līdz desmit jautājumiem. Līdz ar to, diskusijas gala rezultāts būtu sagaidāms šāds:

    1. vispārējs mūsu sabiedrības sentiments par aptuveni desmit aktuāliem jautājumiem,
    2. argumentu kopums, kas atbalstītu vai noliegtu mūsu esošās un iecerētās aktivitātes,
    3. Jaunas idejas par to kā dzīvot turpmāk,
    4. Vispārējā pasākuma dalībnieku izpratnes padziļināšana par LOF darbu un orientēšanās sistēmu Latvijā.

    Tagad es uzskaitīšu desmit jautājumus, kuri, analizējot jūsu atbildes, man  ir likušies paši aktuālākie. Visas iesūtītās atbildes daļēji anonīmā veidā ir apkopotas diezgan lielā Excel failā, semināra dalībnieki ir laipni aicināti ar tām iepazīties, saprast esošo noskaņojumu un smelties kādu labu ideju vai argumentu mūsu diskusijai. Tāpat būtu priecīgs, ja kāds aplūkotu materiālu kopumā un papildinātu vai ieteiktu labojumus manā diskusijas struktūrā.

    Izanalizējot iesūtītās atbildes, es esmu atlasījis desmit tādus jautājumus, par kuriem ir viskarstākās diskusijas. Domājot par mūsu nākotni, mums šie jautājumi būtu jāizrunā un kaut kāds kopīgais mūsu sabiedrībā valdošais sentiments jāmēģina saprast.

    1. Jautājums par mūsu pastāvēšanas un darbības mērķi. Praktiski visiem respondentiem bija licies, ka mērķis ir vajadzīgs, diskusija varētu noritēt par to, kāds tas būs.
    2. Izcilības atbalsts pie ierobežotiem finanšu resursiem. Šajā jautājumā gan ir diametrāli pretēji viedokļi, būs interesanti!
    3. Orientēšanās skrējiens pret citiem orientēšanās sporta novirzieniem. Arī šeit ir liela viedokļu dažādība, tādēļ potenciālos diskusiju dalībniekus lūdzu sagatavot labus argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai!
    4. Masveidības veicināšanu, līdzīgi kā mērķtiecību, atbalstīja gandrīz visi aptaujas dalībnieki. Tomēr domas dalās par praktiskajiem aspektiem, kā masveidības veicināšana būtu jāīsteno.
    5. Centralizācija. Par to vai orientēšanās kustības attīstīšana ir jāorganizē “no augšas”, tas ir, stingrā LOF vadībā, vai tas jādara “no apakšas”, piemēram, paļaujoties uz klubiem un treneriem, jūsu domas ir dalījušās un mums argumentētas diskusijas rezultātā vajadzētu saprast, kuru ceļu turpmāk izvēlēsimies.
    6. O! LOF ierosme dibināt un attīstīt savu komercstruktūru ir viens no viskarstāk diskutētajiem jautājumiem pēdējo gadu laikā. Man bija liela manā uzņēmējdarbības pieredzē balstīta pārliecība, ka tas bija pareizs lēmums, gatavojoties WOC2018 un WMOC2019. Vai O! Latvija būs mums vajadzīga arī pēc nākamās vasaras; kā to pārvaldīt, ko ar to darīt, – šie ir jautājumi, kuri noteikti jāizrunā atklāti.
    7. Pēdējo gadu laikā esam attīstījuši daudz jaunu projektu - telpu O, labirinti, piedzīvojumu sacensības, mazie rogainingi u.c. Jūsu domas dalās par to cik šī aktivitāte ir laba un vērtīga, vai ar to vajadzētu nodarboties federācijai (O! Latvijai) vai kādam citam.
    8. Līdz ar O! Latvijas dibināšanu otrs karstāko diskusiju avots ir bijusi Latvijas čempionātu rīkošanas sistēma. Mēģināsim tikt skaidrībā, kāds ir mūsu sabiedrībā valdošais noskaņojums šajā jautājumā.
    9. Ar iepriekšējo cieši saistīts ir jautājums par orientēšanās klubu sistēmu Latvijā. Šeit vajadzētu tikt skaidrībā gan par klubu pašreizējo statusu, to izaugsmes perspektīvām, LOF attiecībām ar klubiem, tai skaitā, tādos saskarsmes punktos kā Latvijas kausa posmu organizēšana, atbalsts seriālu rīkošanā, karšu materiālu atjaunošanā, metodisko ieteikumu izstrādāšanā, un tamlīdzīgi.
    10. Mums noteikti jāparunā par to, kā mēs vēlamies izskatīties citu acīs, kādu mēs vēlamies savu publisko tēlu un cik spēka, laika un naudas mēs esam gatavi tam ziedot. Jūsu atbildēs ieskanējās vairāki labi priekšlikumi šajā sakarā.

    Mums būs laiks no 10.00 līdz 17.00, tas ir, septiņas stundas ar nelielu ēšanas pārtraukumu. Lai izrunātu visas tēmas mēs katrai varam veltīt vienu “vidējās distances uzvarētāja laiku” – 35 minūtes. Tas ir arī manis iecerētais reglaments: 5 minūtes galvenajam ziņotājam, apmēram desmit argumentētas replikas pa trīs minūtēm katra un elektroniskā balsošana par sev tīkamāko viedokli. Tā desmit reizes pēc kārtas. Viegli nebūs, bet mēs esam izturības sporta pārstāvji, gan jau tiksim galā!  

     

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
  • 06.12.2018 12:47
    Ojars Millers
    LOF darbībā Ir izdarīts ļoti daudz, bet ir pienācis laiks mainīties.
    Sporta veids masveidībā ir papildinājies ar jauniem paveidiem - Sprinta sacensības ar ļoti daudziem paveidiem, Rogainings, Sprinta sacensības ar ļoti daudziem paveidiem, telpu orientēšanās, MTB orientēšanās.
    Izplūstot masveidībā vajadzētu vairāk piestrādāt pie pamatveida sacensību kvalitātes nodrošināšanas, tādējādi ceļot atpazīstamību apkārtējā sabiedrībā.
    Katrs zemāk uzrakstītais punkts prasa papildus skaidrojumus, ko varbūt varu plašāk izstāstīt sestdien, ja kādam būs interese.
    Kopējās sacensību sistēmas izmaiņa (Šeit apakšā ir izmaiņas attiecībā par sacensību rajonu izvēli, karšu sagaatvošanu, sacensību nodrošinājumu, inspicēšanu, rezultātiem u.t.t.- ātrākais kad tas varētu realizēties ir sākot ar 2020. gada sezonu)
    Latvijas kausa sacensību aizstāšana ar augstvērtīgām 5-6 sacensībām, kuras varētu saukties par “ Latvijas meistars”.
    “Latvijas meistars” sacensībās tiek izcīnīts tituls saukties par Latvijas meistaru.
    Ieviešam sistēmu, kā stimulējam dalībniekus apmeklēt vairāk kontrolpunktus, uz 1980 gadu nogalē esošās bāzes.
    Sporta veida atpazīstamības veicināšana sabiedrībā
    Mājas lapa
    TV
    Sociālie mediji
    Drukātie mediji
    OS Izlases un sportistu atpazīstamības palielināšana apkārtējā sabiedrībā
    Sportiskie rezultāti, apraksti par panākumiem
    Labāko sportistu personīgās lapas sociālajos medijos
    Atceramies savu attīstības vēsturi, tā būs pamats turpmākai attīstībai
    Sportistu personīgie blogi, karšu arhīvi, Klubu mājas lapas
    Sociālo mediju lapas, kuras var pulcēt esošos un bijušos orientieristus Orientēšanās sporta vēstures lapa - Facebook.
    Daži linki ar jau esošajām 2018 gada OS pasākumu fotogrāfijām,
    https://www.flickr.com/photos/87173547@N03/albums - mans 2018.g. fotogrāfiju apkopojums
    https://www.flickr.com/photos/140305775@N02/albums - kopējās 2018.g. OS fotogrāfiju apkopojums.
    Šīs foto norādot atsauci uz autoru Jūs variet lejuplādēt dažādos formātos un izmantot savu pasākumu vajadzīb
  • 06.12.2018 09:52
    Ainārs Lagzdiņš
    Liriska atkāpe. Par seno grieķu demokrātiju.
    Tautas sapulce balsoja paceļot roku. Tautas sapulču starplaikos valsts dzīvi vadīja padome, tiesa un dažādas amatpersonas (kasieri, kontrolieri, tirgus uzraugi, ostas uzraugi, kvartāla vai ciema pārvaldes locekļi utml.). No 25000 pilsoņiem aptuveni 2000 bija amatpersonas.
    Melnie/baltie akmentiņi tika izmantoti amatpersonu izvēles procesā. Ikviens pilsonis, kurš bija vismaz 30 gadus vecs, varēja pieteikties, lai kļūtu par amatpersonu. Viņš izteica lūgumu, viņu iekļāva sarakstā un pēc saraksta notika vēlēšanas. Vēlēšanas notika nevis balsojot, bet LOZĒJOT. Grieķi deva priekšroku lozēšanai, jo uzskatīja, ka tā tiek pausta dievu griba. Vienīgi karavadoņi un kasieri bija tie, kuru ievēlēšanu cilvēki neatstāja dievu ziņā un balsoja paši.
    Vairāk - Mihails Gasparovs “Aizraujošā Grieķija”, Jāņa Rozes apgāds, Rīga. 2007.
    btw - Uzslava Ozonam, nav nekorekts pārmetums citiem klubiem.;-) Lasiet ceturto sleju!
  • 05.12.2018 22:18
    Kārlis Vilciņš
    Labvakar,

    Esmu piedalījies šādu un tādu biznesa stratēģiju izstrādē un ieviešanā..
    Man nav saprotams kā var stratēģiju veidot balstoties uz 10 cilvēku viedokli, kuriem bija lūgts iesniegt viedokli ar tekstu "nu pastāstiet kādas jums ir idejas.. " arī es to iesūtīju, bet ne jau ar domu, ka tagad mēs par kaut ko balsosim!
    Hallo, ir zināma kārtība kā biedrības darbojas - ir biedri (Klubi), kas kopsapulcē ievēl valdi un valdes priekšsēdētāju, izveido komisijas par konkrētām tēmām..
    Pavasarī būs kopsapulce ar jaunām vadības vēlēšanām un tad šobrīd es sagaidītu no esošās vadības prezentāciju, atskaiti ar cipariem par pagājušo periodu kā pareizi lūdz Henrijs konkrētu vīziju un stratēģiju kā vadītājs ar savu komandu to plāno ieviest nākamajā periodā. Jā, mēs varam dot idejas, bet ne jau 20 brīvā kārtībā sapulcējušies ļaudis sestdien lems par sporta veida federācijas stratēģiju!??? Varbūt man pieaicināt kādus 10 čomus, lai paceļ rokas? :)
    Pārmetums, ka klubi nesniedz savu pozīciju, bet tikai Ozons to ir iesniedzis ir diezgan nekorekts - kur bija oficiāls lūgums visiem klubiem tādu sagatavot, kur ir skaidra ceļa karte stratēģijas izstrādei??
    Man skatoties šo procesu ir sajūta, ka tiek radīta darbība darbības pēc, lai ir šovs un varam teikt, ka stratēģijas sanāksme notika tad un tad..
    Es ieteiktu pievērsties konstruktīvam stratēģijas izstrādes procesam iesaistot visus klubus un tiešām gatavojoties nākamajai kopsapulcei, kurā mēs biedri varētu šādu jaunu un visu izstrādātu vīziju apstiprināt komplektā ar vadītāju, kurš ir gatavs vadīt tādas ieviešanu vai nu tad meklēt vadītāju, kurš spēj kvalitatīvi novadīt stratēģijas izstrādes procesu..

    Veiksmi!!
  • 05.12.2018 20:15
    Henrijs Freimanis
    Ainār, ne jau par uzdevumiem, "kuri jau tāpat ir jau skaidri" ir stāsts, bet par vienkāršu notikumu izklāstu skaitļu valodā pa noteiktu laika periodu, lai o-sabiedrībai nav jāiet "uz kautkurieni" un jārakājas "kautkur". Nu labi, termiņu tā kā pagarināji. Tad pie rezultāta tiksim?
  • 05.12.2018 20:15
    Ainārs Lupiķis
    Es gribētu noskaidrot, kas šajā gadījumā ir domāts ar balsošanu.

    Pašreiz nav nekādas skaidrības, par kādiem jautājumiem, idejām utt. būs balsošana. Es kategoriski nepiekrītu, ka 35 minūtes ir pietiekams laiks, lai padomātu par tik būtiskiem jautājumiem. Arī viena diena būtu par maz, ja mēs vēlamies izstrādāt normālu nākotnes stratēģiju. Turkāt, arī tagad, uz šo brīdi, joprojām nav saprotams, par kādiem jautājumiem tad notiks balsošana!

    Pašlaik sanāk, ka šī sanāksme ir balstīta uz iesūtītajām anketām, kuru formāts vairāk bija tādā "parunāšanas" formātā. Nepiekrītu ka uz šo anketu pamata var notikt kautkāda balsošana par kādiem konkrētiem stratēģijas virzieniem.

    Varbūt jāsāk ar to, ka šajā sanāksmē mēs izlemjam, kā mēs tālāk strādāsim pie stratēģijas izstrādāšanas? Varbūt sākumā ir jāizveido kādas darba grupas, kas izstrādā vīzijas par konkrētām idejām šajā pasākumā, un tikai pēc tam var notikt balsošana? Nezinu, kas būtu labākais, bet pašreizējais formāts man šķiet nesaprotams un nepareizs.
  • 05.12.2018 18:46
    Ainārs Lagzdiņš
    9576
    05.12.2018 13:25
    Henrijs Freimanis sacīja:
    Ainār, kā teorētiķis Tu patiesi esi labs un savulaik esi man devis labus padomus. Par ko Tev vēlreiz paldies! Bet kā praktiķim darbs ne sevišķi vedās, kā dēļ savulaik nācās atteikties no taviem pakalpojumiem. Ja tas vēl sāp, piedod, ja vari! Tomēr par galveno. Palīdzi savam kluba biedram sakarīgi vērsties pie o-sabiedrības pienācīgā veidā! T.i. savā uzrunā minot skaitļus, kuri, kā jau minēji, ne visi ir pieejami LOF mājas lapā un arī nelielus komentārus par katru no tiem, lai o-sabiedrība varētu pienācīgi „saorientēties” situācijā kādā patreiz atrodamies. Tā būs labāk, saturīgāk, veiksmīgāk . Laika palicis maz. Ķeries pie darba, Tu to vari!
    Man bija jautājums par LOF budžeta veidošanas principiem. Atbildi nesaņēmu, bet tās vietā uzzināju ko jaunu par sevi. Tā gadās. ;-) Ir cilvēki, kas runā par idejām un notikumiem. Ir cilvēki, kas runā par citiem cilvēkiem. ;-) Mēģinājums pielikt pie darba sliktu praktiķi (“Ķeries pie darba, Tu to vari!”) stipri atgādināja Jurim V. adresēto “Tu tur saņemies, ja!” :-) Vēlme parunāties, vienmēr ir atbalstāma, bet LOF tuvākā gada uzdevumi jau tāpat ir skaidri - ir pieklājīgi jāsarīko WMOC, ir jāiemācās sadzīvot ar nodokļu reformas sekām, ir jārod jauni Izlases motivēšanas/veidošanas principi, utml. 2015.gada LOF Stratēģija šobrīd apraksta mērķus un darbus līdz 2020.gadam. Kāds ir pamats apgalvojumam, ka laika vairs nav daudz? Kur radusies steiga un nervozitāte? Jaunas Stratēģijas izstrādi var nesteidzīgi (apdomīgi) turpināt arī līdz 2021.gada Kongresam, tā nav jādabū gatava līdz sestdienas vakaram par katru cenu.:)
  • 05.12.2018 13:57
    Jānis Bergs
    9574
    05.12.2018 10:14
    Juris Vaidakovs sacīja:
    Atklāta vēstule orientēšanās sabiedrībai pirms gaidāmā stratēģijas semināra Sveiki! Patiesībā es šo savu garo sakāmo gribēju teikt jau šovasar, kad Latvijā notika pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Taču pēc lieliskā WOC 2018, kurā Latvijas orientieristu saime pierādīja, ka var, bija tik laba sajūta, ka negribējās ieliet darvas pilīti lielajā medus mucā. Bet tagad, kad pavisam nejauši uzdūros LOF prezidenta “Trešajai stratēģijas slejai”, tā uzzinot, ka ir bijusi kaut kāda anketa, ka notiks kaut kāds stratēģijas seminārs, nolēmu tomēr uzrakstīt savas pārdomas. Jo nevēlos, lai LOF uzkāpj uz veciem grābekļiem, bet iet uz priekšu, attīstās uz augšu! Gribu, lai orientēšanās sports sabiedrības acīs tomēr būtu kas vairāk par “tautas sportu”, kurā kaut kādi “dīvainīši skraidelē pa mežu”. Gribu, lai LOF būtu konkurētspējīga un sabiedrībā atpazīstama organizācija Latvijas sporta saimē. Vispirms par sevi, ja kāds nezina, kas es esmu. No saviem 46 gadiem ar orientēšanos nodarbojos 33 gadus. Esmu totāls un pilnīgs amatieris, skrienu sava prieka pēc. Necīnos pa vietām, bet pa meža takām izkustinu savu resno miesu. Vairāk vai mazāk regulāri gūstu prieku gan Rīgas seriālā Magnēts, gan LK un LČ posmos, gan Kāpas trīsdienās. Jo vienkārši patīk. Un es neesmu ne aktīvs OK klubu biedrs, ne sekoju orientēšanās dzīves jaunumiem, ne braucu uz Jukolām, ne esmu iekšā Latvijas orientēšanās pīļu dīķa intrigās. Ne reizi mūžā neesmu bijis ne uz PK, ne PČ mačiem. Vispār, neesmu bijis kādās sacensībās ārpus Latvijas. Bet tas nenozīmē, ka augu mucā. Nē. Un tādi kā es - pilnīgi individuālisti, bet orientēšanās entuziasti - ir vairāki simti. Daudzi no viņiem nezina, kas ir OK klubi, kas ir ODB, kas ir LK un kad vispār notiek LČ Viņi pat nenojauš, ka tajos var piedalīties arī viņi, ne tikai kaut kādi īpaši izredzēti elites sportisti. Viņi skrien savā iecienītajā vietējā seriālā, reizi gadā aizbraucot iedzer alu uz Kāpas daudzdienām. Taču viņi ir orientēšanās piekritēji un domās esam piederīgi orientieristu saimei, fano par Latvijas izlases sniegumu (protams, ja kaut kādā nejaušā veidā uzzina, ka mūsējie piedalījušies pasaules kausā, vai, ka noticis pasaules čempionāts). Vēl es esmu žurnālists. Ar 25 gadu stāžu presē, ar ievērojamu pieredzi PR jomā. Cilvēks, kurš vairāk vai mazāk aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijas sabiedrībā. Sekoju gan presē, gan sociālajos tīklos, klausos radio un skatos TV. Apzināti informāciju nemeklēju, bet pamanu to, kas izpeld manā informācijas burbulī. Vai tajā kaut kas izpeld par orientēšanos? Minimāli! Kāpēc? Tāpēc, ka šādas informācijas nav daudz. Jo kaut kā negribas ticēt, ka manā informācijas vidē (feisbukā, tviterī utt) ar vairāk nekā 3000 sekotājiem un sekojamajiem tiešām neviens nepadalītos ar tādu info. It sevišķi, ja man starp draugiem ir desmitiem orientieristu. Un vēl es pilnīgi nejauši kļuvu par Pasaules čempionāta WOC2018 preses sekretāru un PR menedžeri. 100 dienas pirms šī pasākuma man piedāvāja, lai es izdaru tā, ka sabiedrība uzzinātu par šo vēsturisko notikumu. Ķēros pie darba, cik tas bija manos spēkos, iespējās un izmantojamajos resursos. Pirmais pārsteigums: 100 dienas pirms PČ tikai retais bija dzirdējis, ka Latvijā notiks šāds pasākums. Nav brīnums, jo, veicot preses monotoringu, redzēju, ka četru gadu laikā, kopš LOF ieguva tiesības rīkot PČ, publikācijas presē bija uz pirkstiem saskaitāmas. Un tās pašas bija pirms četriem gadiem, kad tika informēts, ka Latvija savā pastāvēšanas vēsturē ieguvusi tiesības 2018. gadā rīkot PČ. Nākamajos četros gados no informācijas ne čiku, ne grabu. Nekāda info par gaidāmo pasākumu, par to, kā notiek gatavošanas, kas vispār ir PČ, kāds pasaulē ir līmenis orientēšanās sportā, ka tas sen vairs nav jefiņu patipināšana pa mežu, bet ļoti augsta līmeņa sporta forums. Vērienīgākais izturības sporta veidos. Neviens vārds, ka šādu pasākumu Latvijai rīkot ir milzu gods, neviena sevis uzsišana pa plecu, neviena sabiedrības sagatavošana un ieinteresēšana. Nekā! Kādas tam sekas? Tikai tādas, ka ar mēnesi pēdējā brīdī ir par maz, lai ieinteresētu presi informēt par šādu pasākumu, lai informētu sabiedrību par šādām sacensībām, lai ieinteresētu sponsorus un atbalstītājus. Šāds darbs ir rūpīgi jāveic nepārtraukti, gadiem, ja gribās izaugsmi un attīstību. Diemžēl Latvijas žurnālistika un mediju vide ir pamatīgi mainījusies. Tagad ir “klikšķu” laikmets. Tas nozīmē, ka publicē tikai tādu informāciju, kas nes nepieciešamo skatījumu skaitu. Tas nozīmē, ka, lai panāktu, lai publicētu “fona informāciju” (jā, jā – PČ orientēšanās sportā Latvijā ir fons), ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā. Jālūdzas, jāspēlē uz jūtām, jāizmanto personiskie kontakti, visādi citādi jāieinteresē un jāmotivē. Jāatvēl tam līdzekļi, jāpērk reklāmas laukumi, publikācijas, raidījumi. Sen vairs nekas nenotiek pa skaistām acīm (nu, ja nu vienīgi ļoti, ļoti un neatlaidīgi lūdzas un pierunā), ir tikai bizness, un masu mediji arī grib sev sviestiņu uz maizītes. Un ar motivēšanu vien nepietiek – vajag kvalitatīvas un regulāras preses relīzes, vajag izdomāt, kādus rakstu, kur un kā par orientēšanās sportu sagatavot, kādus raidījumus piedāvāt. Pie preses relīzēm sarūpēt atbilstošas kvalitātes foto un video materiālus. Ir 21. gs, kad neviens masu medijs netērē savu enerģiju, laiku un resursus, publicējot “fona” ziņas. Ir ilgstoši jāstrādā, lai pārliecinātu, ka orientēšanās nav fons. Organizējot WOC2018, es saskāros ar tādu fenomenu, ka pat daļai vadošo sporta žurnālistu bija pirmā dzirdēšana par šo PČ. Bet tas ir sīkums, galvenais bija pārlauzt daudzu snobisko un vīzdegunisko attieksmi, atklātu ignoranci, jo liela daļa, kā jau teicu, orientēšanos neuzskata par augsta līmeņa profesionālo sportu, bet “tautas sportu”. Nezinu gan, kāds tam galvenais iemels - nezināšana, vai aizspriedumi. Vai arī tas, ka daudzi vēl joprojām atceras iepriekšējā LOF prezidenta Pētera Apiņa iešaušanu orientēšanās kājā. Pēteris (visu cieņu šim superīgajam cilvēkam, kurš, starp citu, mācēja ar interesantiem pasākumiem veicināt publicitāti) tomēr kļūdījās, kad tālajā 2006. gada Latvijas Gada balvā sportā ceremonijas laikā visus aģitēja balsot par orientēšanos kā par populārāko sporta veidu. Toreiz žurnālisti par to ņirdza un ņirdz joprojām. Un joprojām izpauž savu augstprātīgo attieksmi. Ne visi. Bet pietiekami daudz, lai radītu problēmas parūpēties par orientēšanās sporta publicitāti. Bet es nežēlojos, es zināju, ka tā būs, es tam biju gatavs, un ar prieku metos šajā izaicinājumā lauzt šos stereotipus. Tas, ka man nācās lūgties, iebarot informāciju ar karotīti, pašam sagatavot rakstus, sarunāt intervijas, sagatavot jautājumus intervijām un visādi citādi ieinteresēt masu medijus informēt sabiedrību par WOC2018, ir sīkums, salīdzinot ar pašu orientēšanas sabiedrības un LOF attieksmi. Es šeit nerunāšu par kādas LOF amatpersonas augstprātīgo uzvedību, kad šī amatpersona pilnīgi nepazīstamam, svešam cilvēkam, kuru, starp citu pat nav algojis, jau pirmajā telefonsarunā atļaujas nekaunīgi uzbraukt: “Tu tur saņemies, ja!” Tas ir nieks, bet atstāj zināmu viedokli par organizāciju. Es runāšu par pašu LOF informatīvo resursu izmantošanu. Jā, jau vairākus gadus mums ir sava LOF mājas lapa. Ne izcila, bet ir. Pasaules čempionāta laikā tajā informācija mainījās…. Labi, visu pēc kārtas. LOF četrus gadus zināja, ka 2018. gada augustā Latvijā notiks PČ, un vismaz divus mēnešus pirms mačiem zināja, ka cilvēks, kuram uzticēta LOF mājas lapas izveide un ziņu ievietošana, šajās divās nedēļās to nevarēs izdarīt, jo… Gluži vienkārši startē Latvijas izlasē visos sešos skrējienos! LOF zināja, taču neiedomājās parūpēties par to, lai būtu kāds cits cilvēks, kurš gādās par ziņu ievietošanu. Tas bija skumīgi pirmdienas rītā, kad jau bija zināmi PČ medaļnieki sprinta stafetē, LOF mājas lapā lasīt pēdējo, piektdien ielikto ziņu: “Rīt Latvijā ar sprinta kvalifikāciju sāksies pasaules čempionāts”!!! Nu, pī, pī, pī!!!! Latvijā notiek pasaules čempionāts orientēšanās sportā, bet Latvijas Orientēšanās federācijas mājas lapā par to ir vecas ziņas!!!! Tas pat nebija šoks, tas bija kauns. Mēģināju steidzami situāciju labot. Zinot, ka Sandra gatavojas kārtējam startam, vērsos uz publiski pieejamo e-pasta adresi lof@lof.lv ar lūgumu publicēt Latvijas Orientēšanas federācijas OFICIĀLAJĀ MĀJAS LAPĀ aktuālāko informāciju par LATVIJĀ NOETIEKOŠO PASAULES ČEMPIONĀTU! Atkārtoti nosūtīju jau sagatavotos aktuālākos rakstus ar atbilstošam foto ilustrācijām. Un, vai ziniet, kāda bija LOF izpilddirektora atbilde: “Ar informācijas ievietošanu LOF mājas lapā nodarbojas Sandra Grosberga”. Viss! Izcili! Ekselenti! Ne viena vārda, kā situāciju atrisināt, kā rīkoties. Vienkārši paceļam rokas un laižamies dziļāk bezdibenī. Es saprotu, tas nebija Ģirta pienākums - likt informāciju -, bet, velns ar ārā – mans ne tik!!! Es vispār neatbildu par LOF mājas lapu!!!! Bet man rūpēja LOF tēls. Kā šī problēma tika atrisināta? No IT cilvēka tika dabūta pieeja mājas lapai un mūsu WOC cilvēki paši lika. It kā sīkums, varētu padomāt – liela muiža – LOF mājas lapā vecas ziņas. Bet, jeķitvai nazīt! Notiek centrālais notikums LOF mūžā, bet neatrodas neviens, kas par to informētu LOF mājas lapā!!!! Bet, kad vajadzēja nomazgāt partiju finansēšanas skandālā ierautā LOF prezidenta godu, tad gan atradās resursi! Jā, zinu, ka teju visi LOF valdes locekļi savu darbu dara sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma, no darba un ģimenes nebrīvajā laikā. Un?! Vai tas ir attaisnojums? Un par šādām domām esmu arī dabūjis pa spurslām no kāda bijušā LOF valdes locekļa, vaicājot, vai viņam šāda situācija šķiet normāla. Vispirms man bija jāuzklausa reālās situācijas apraksts, ka jāpriecājas par to, ka vispār ir tādi entuziasti, kas sabiedriskā kārtā ko dara LOF un orientēšanās labā. Tad sekoja maigi pārmetumi, kur es pats biju agrāk, kāpēc pats agrāk nepiedāvāju savu palīdzību LOF (kā es varēju zināt, ka man jāuzmācās ar savu palīdzību?), un beigās nāca secinājumi, ka vispār visi to tik vien māk, kā gudri irst, bet paši neko nedara. Un manam sarunu biedram šajā visā bija zināmā mērā taisnība. Bet ne tajā apgalvojumā, ka ne jau LOV mājas lapa būtu tas informācijas avots, no kā sabiedrībai jāuzzina jaunumus par WOC2018. Tā kā, viss ir kārtībā, un nav par ko man cepties. Bet nav kārtībā! Jā, taisnība, LOF mājas lapa nav galvenais WOC2018 informācijas avots. Bet prestižākais un Latvijā primārais! Un manuprāt, tā ir goda lieta federācijai informēt par šāda līmeņa pasākumu. Pat tad arī tad, ja neviens tās mājas lapu neapmeklē. Bet uzdošu jautājumu – kur “tante Bauskā” vispirms meklēs info par PČ? Vai woc2018.lv? Naivie! Viņa pat nezina šādu burtu savienojumu! Vai orienteering.org? Protams, ka nē! Viņa meklēs Latvijas orientēšanās federācijas mājas lapā. Jo par tādu vismaz ir dzirdējusi. Jā, un cik vispār cilvēku zina par orientēšanās sporta specifisko lapu eksistenci? Es, piemēram, to uzzināju šogad, strādājot pie WOC2018. Nākamais. WOC2018 organizatori pārdzīvoja, ka trūka brīvprātīgo, ka ļoti maz cilvēku pieteikušies O-week! Ka tādējādi nepildījās budžets. Bet, kā interesenti jau laikus varēja zināt par tādām iespējām? Nekā! LOF facebook kontā bija šāda info - teiksiet! Es atvainojos, pat es to nepamanīju! Un es zinu vismaz 20 orientieristus, kuri būtu skrējuši o-week, ja par to būtu zinājuši vismaz pavasarī (es pats par šādu skrējiena eksistenci uzzināju mēnesi pirms WOC, pēdējā brīdī cenšoties sabiedrību par to informēt). Es zinu vismaz 20 cilvēkus, kuri ar lielāko prieku būtu pieteikušies par brīvprātīgajiem, bet viņi par to nezināja. Kaut paši šad tad uzskrien orientēšanos. Jo problēma ir tajā, ka tikai ļoti niecīga orientēšanas sabiedrības daļa, tā, kura pati aktīvi interesējas, uzzina par orientēšanās aktivitātēm. Līdz pārējiem šāda infa vienkārši nenonāk. Un tas ir fakts. LOF mājas lapai ir jābūt nevis šaura interešu kopas vietne, bet plaša, publiski pieejama, ērti lietojama informatīva vide, kur jebkurš, sākot no “tantes Bauskā”, beidzot ar presi, uzzinātu aktuālāko un arī jebkuru info par orientēšanos. Piemēram, kā lai “svētdienas orientierists” uzzina, ka rudenī eksistē tādas aizraujošas sacensības kā Tukuma kauss, kur ir skrējiens izvēles distancē? KĀ?????? Vai LOF mājas lapā ir tāda informācija? Vai vispār interesents zina, ka ir tāda LOF mājas lapa? Nē! Secinājums – lai uzzinātu informāciju par notikumiem orientēšanās vidē, tā ir vai ar uguni jāmeklē. Diemžēl šī informācija pati nenonāk pie potenciālā adresāta. Jūs brīnāties, kāpēc Stirnu buks ir populārāks par orientēšanos? Kāpēc tam ir labāks imidžs? Tāpēc, ka tur pie tā visu cauru gadu strādā vesela komanda. Un arī tāpēc, ka daudzi cilvēki neprot orientēties un nezina, kur un kā to iemācīties, lai kā paši to gribētu. Tāpēc viņi skrien Stirnu bukā, kaut arī labprāt arī orientētos. Jūs brīnāties, kāpēc LČ un LK mačos tik maz dalībnieku? Tāpēc, ka “svētdienas orientieristi” nezina par tādu sacensību eksistenci. Viņi nezina, ka tajos var piedalīties jebkurš mirstīgais. Viņus baida savdabīgā un specifiskā pieteikšanās sistēma, monstrīgais apzīmējums ODB, viņi nezina, kas ir OK klubu sistēma, viņi domā, ka tās ir kā masonu ložas, kurās uzņem tikai izredzētos. Jūs spriežat, ka rogainings atņem klasiskai orientēšanai resursus! Bet tieši rogainings piesaista jaunus cilvēkus orientēšanās sportam. Es personiski zinu 6 cilvēkus, kuri intereses pēc pērn pamēģināja spēkus Rīgas rogainingā, bet šogad jau devās uz Magnēts seriālu. Un, ja pat līdz “svētdienas orientieristiem” nenonāk info, tad, kā jūs domāja – cik daudz un ko par orientēšanās sportu zina sabiedrība? Tikai to, ka tas ir tautas sports, kuru šie fanāti 2006. gadā iebalsoja par populārāko Latvijā. Bet, varbūt pienācis pēdējais laiks šos stereotipus lauzt? “Nu, tad, ja jau te esi tik gari izpaudies, kritizējot visus, tēlojis gudro, tad paskaidro, kā to izdarīt!” – jau jūtu, kā manā virzienā lido šādi uzbraucieni. Bet es pateikšu, kā! Vispirms – mainot pašiem savu domāšanu. Necerēt, ka jūsu informācijas burbulī dzīvo visa pasaule. Saprast, ka tur ārā ir pavisam cita, daudz plašāka vide. Kura labprāt pievienotos orientēšanās saimei, bet neko no tā nesaprot. Iet viņiem pretī ar atvērtām rokām, nevis domāt, ka viss jau notiks tāpat un visiem viss jau tāpat ir saprotams. Nē! Saprotams ir tikai tiem dažiem simtiem, kas orientēšanās pīļu dīķi ir ierakušies līdz dūņām, bet pārējiem - nē. Viņi dzīvo informācijas vakuumā. Ko ar to gribu teikt? Tikai to, ka, apspriežot stratēģiju, nederēs vien papļāpāšana par tēmu, ka vajadzētu nodrošināt vairāk publicitātes. Vajag konkrētus rīcības plānus. Pa nedēļām, gadu uz priekšu. Ar konkrētiem darbības punktiem. Ja mēs patiešām gribam ko uzlabot! Atrast labu PR speciālistu. Atrast tam naudu, jo šādi speciālisti sabiedriskā kārtā nestrādā. Un šis arī nebūs tas darbs, ko darīt brīvajā laikā. Un nepārprotiet, es te netaisu sev platformu pretendēšanai uz LOF amatu vai PR darbu. Es piedāvāju savu palīdzību. Jo man ir plāns. Man ir konkrētas idejas. Un jāatceras, ka ir 21. gadsimts. Ka orientēšanās sports sen vairs nav entuziastu kopiņas hobijs, kuri gatavi teltīs gulēt peļķēs, silta ēdiena vietā grauzt aukstu tušoni un irst slapjos krūmos, lai tikai uzskrietu daudzdienu seriālā. Ir jāņem vērā, ka tagad ir izaugusi sabiedrība, kura tomēr samaksājusi dalības naudu, lai nestāvētu pusstundu rindā uz labierīcībām. (Šis ir draudzīgs mājiens lielo maču rīkotājiem)!  Bet pats galvenais – rebjata, davaiķe žit družno! Man tas bija liels šoks, uzzinot par dažu klubu un seriālu rīkotāju savstarpējām intrigām, par kašķiem ar LOF. Ei, neesat taču Gobzema partija, bet orientieristi! Jūs taču spējat atrast kompromisu, piekāpjoties viens otram! Jo tas taču ir visu mūsu kopējās lietas labā! Bet noslēgumā – esmu patiešām laimīgs, ka tajā tālajā 1985. gadā Aizputē nejauši nokļuvu orientēšanās sportā, un joprojām mīlu šo nodarbi. Esmu laimīgs, ka man bija tā unikālā iespēja darboties WOC2018 komandā, pieliekot savu roku, lai Latvija pasaules čempionātu sarīkotu godam. Es esmu lepns sevi saukt par orientieristu, bet es arī neklusēšu, ja man kaut kas nepatiks. Es vienmēr esmu bijis emocionāls un tiešs, un, atvainojos, ja kādam viss šis manis tiešums nepatika, personīgi aizskāra vai kā citādi sabojāja dienu. Tās bija tikai manas domas. Šī ir cilvēka, kurš nav šajā dīķī ieracies līdz dūņām, pieredze, viedoklis un problēmu redzējums. Ir jānorāda uz kļūdām, ja tādu ir. Jo tikai tā mēs būsim vēl labāki. Un, starp citu, līdz pasaules veterānu čempionātam Latvijā ir pusgads. Cik daudz cilvēku zina par šādu pasākumu? Lai veicas stratēģijas seminārā kļūt vēl labākiem! P.S. Pēc šī mana garā savārtījuma varat droši mesties mani plosīt no sērijas “pats duraks”. Varat droši mani kritizēt, pelnīti pārmetot, kur es biju agrāk, un ko es pats līdz šim esmu darījis lietas labā. Esmu tam gatavs, jo zinu, ka daļa sabiedrības tikai šādi spēj reaģēt uz pārmetumiem un kritiku. Ar cieņu, Juris Vaidakovs
    Jura Vaidakova ieraksts ir ļoti garš, bet tomēr interesants, kurā ir daudz patiesības.
    ---
    Es pats, WOC'2018 laikā biju strādājis Daugavpilī WTOC'2018 un savu neapmierinātību par sabiedrības nepilnīgu informēšanu, par šo vēsturisko notikumu, kuru IOF uzticēja Latvijai, tās lielās - 100 gadu jubilejas gadā, biju pateicis turienes medijiem. Viņi protams man izskaidroja visus, no šiem neatkarīgos birokrātijas šķēršļus ar LV centrālajiem medijiem ...
    ---
    Diemžēl, tā tas ir gan ar radio, gan TV, gan avīzēm utt - jau kaut kur ir noticis kaut kas slikts, huligānu vai noziedznieku pastrādātās izdarības, tad ar to ir pierakstīs pilns avīzes atvērums vai arī tiek izlietots garš ētera laiks ...
    Savukārt par labām lietām, t.sk. arī par mūsu sporta veida pasākumiem, kuri ir videi draudzīgi, tautai veselīgi un jaunatnei audzinoši, gandrīz netiek vispār sabiedrība informēta, bet ja tiek informēta, tad tikai dažos teikumos un tik aplami, ja neteiktu pat stulbi, ka gribētos jautāt pašiem žurnālistiem: "Vai jūs paši sapratāt, ko teicāt???"
    ---
    Ņemot vērā gan Jura teikto viņa ierakstā, gan manis tikko teikto, ierosinu 8.decembrī LOF startēģijas sapulcē nopietni padomāt, kā labāk piesaistīt mediju uzmanību un kā panākt to, lai šiem būtu nopietnāka attieksme pret mūsu sporta veidu.
    Kā arī iesaku LOF valdes sabiedrisko attiecību nodaļai nopietni padomāt, kā uzlabot savu darba kvalitāti tieši sabiedrības informēšanai - t.sk. arī par "sētas mačiem".
    ---
    Par O-week informāciju - Jurim varu pateikt to, ka bukletiņi par šo pasākumu bija parādījušies tautas seriālā "Azimuts'2018" (Ventspils) jau vienā no maija kārtām. Par citviet LV notiekošajiem seriāliem - nezinu.
    Bet es tos redzēju tikai angļu valodā. Vai tad Latvijā visi iedzīvotāji prot šo valodu??? Atvainojos, ja kaut kur ir bijuši arī LV valodā, bet es diemžēl tos neredzēju :(((

    P.S.
    Juri! Kad Tev sanāk laiks, tad lūdzu iznāci ar mani uz sakariem manā e-pastā: orient.navigator@gmail.com
  • 05.12.2018 13:25
    Henrijs Freimanis
    Ainār, kā teorētiķis Tu patiesi esi labs un savulaik esi man devis labus padomus. Par ko Tev vēlreiz paldies! Bet kā praktiķim darbs ne sevišķi vedās, kā dēļ savulaik nācās atteikties no taviem pakalpojumiem. Ja tas vēl sāp, piedod, ja vari! Tomēr par galveno. Palīdzi savam kluba biedram sakarīgi vērsties pie o-sabiedrības pienācīgā veidā! T.i. savā uzrunā minot skaitļus, kuri, kā jau minēji, ne visi ir pieejami LOF mājas lapā un arī nelielus komentārus par katru no tiem, lai o-sabiedrība varētu pienācīgi „saorientēties” situācijā kādā patreiz atrodamies. Tā būs labāk, saturīgāk, veiksmīgāk . Laika palicis maz. Ķeries pie darba, Tu to vari!
  • 05.12.2018 10:21
    Ainārs Lagzdiņš
    Par “jauno (seno grieķu) demokrātiju”.:-) Sporta sistēma Latvijā ir demokrātiska. Ikviena biedrība (klubs) ir brīvprātīga personu apvienība. Biedrības apvieno savus spēkus, veidojot kopīgu biedrību (federāciju), lai īstenotu savas kopīgās intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu sporta attīstību. Valstiskā līmenī šo procesu regulē Sporta Likums. Lēmuma pieņemšanas kārtību LOF ietvaros nosaka LOF klubu kopīgi izstrādātie LOF Statūti. Var rīkot kaut desmit seminārus, bet tiesiska lēmuma pieņemšana būs iespējama tikai un vienīgi LOF Kongresā, balstoties uz LOF Statūtiem un LOF Klubu viedokli, Ar to nekad nav bijis problēmu. Ikviens interesents var diskutēt sava kluba ietvaros, ikviens klubs var diskutēt kongresā un Kongresa balsojums nosaka rezultātu. Mēģinājums radīt jaunu kārtību un iedvest vienam semināram likumdevēja auru, šķiet nepārdomāts. Visu cieņu OK OZONS, kuri jau ir sagatavojuši sava KLUBA viedokli. Pārējiem klubiem atliek sekot šim paraugam.
  • 05.12.2018 10:14
    Juris Vaidakovs
    Atklāta vēstule orientēšanās sabiedrībai pirms gaidāmā stratēģijas semināra
    Sveiki!
    Patiesībā es šo savu garo sakāmo gribēju teikt jau šovasar, kad Latvijā notika pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Taču pēc lieliskā WOC 2018, kurā Latvijas orientieristu saime pierādīja, ka var, bija tik laba sajūta, ka negribējās ieliet darvas pilīti lielajā medus mucā.
    Bet tagad, kad pavisam nejauši uzdūros LOF prezidenta “Trešajai stratēģijas slejai”, tā uzzinot, ka ir bijusi kaut kāda anketa, ka notiks kaut kāds stratēģijas seminārs, nolēmu tomēr uzrakstīt savas pārdomas. Jo nevēlos, lai LOF uzkāpj uz veciem grābekļiem, bet iet uz priekšu, attīstās uz augšu! Gribu, lai orientēšanās sports sabiedrības acīs tomēr būtu kas vairāk par “tautas sportu”, kurā kaut kādi “dīvainīši skraidelē pa mežu”. Gribu, lai LOF būtu konkurētspējīga un sabiedrībā atpazīstama organizācija Latvijas sporta saimē.
    Vispirms par sevi, ja kāds nezina, kas es esmu. No saviem 46 gadiem ar orientēšanos nodarbojos 33 gadus. Esmu totāls un pilnīgs amatieris, skrienu sava prieka pēc. Necīnos pa vietām, bet pa meža takām izkustinu savu resno miesu. Vairāk vai mazāk regulāri gūstu prieku gan Rīgas seriālā Magnēts, gan LK un LČ posmos, gan Kāpas trīsdienās. Jo vienkārši patīk. Un es neesmu ne aktīvs OK klubu biedrs, ne sekoju orientēšanās dzīves jaunumiem, ne braucu uz Jukolām, ne esmu iekšā Latvijas orientēšanās pīļu dīķa intrigās. Ne reizi mūžā neesmu bijis ne uz PK, ne PČ mačiem. Vispār, neesmu bijis kādās sacensībās ārpus Latvijas. Bet tas nenozīmē, ka augu mucā. Nē.
    Un tādi kā es - pilnīgi individuālisti, bet orientēšanās entuziasti - ir vairāki simti. Daudzi no viņiem nezina, kas ir OK klubi, kas ir ODB, kas ir LK un kad vispār notiek LČ Viņi pat nenojauš, ka tajos var piedalīties arī viņi, ne tikai kaut kādi īpaši izredzēti elites sportisti. Viņi skrien savā iecienītajā vietējā seriālā, reizi gadā aizbraucot iedzer alu uz Kāpas daudzdienām. Taču viņi ir orientēšanās piekritēji un domās esam piederīgi orientieristu saimei, fano par Latvijas izlases sniegumu (protams, ja kaut kādā nejaušā veidā uzzina, ka mūsējie piedalījušies pasaules kausā, vai, ka noticis pasaules čempionāts).
    Vēl es esmu žurnālists. Ar 25 gadu stāžu presē, ar ievērojamu pieredzi PR jomā. Cilvēks, kurš vairāk vai mazāk aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijas sabiedrībā. Sekoju gan presē, gan sociālajos tīklos, klausos radio un skatos TV. Apzināti informāciju nemeklēju, bet pamanu to, kas izpeld manā informācijas burbulī. Vai tajā kaut kas izpeld par orientēšanos? Minimāli! Kāpēc? Tāpēc, ka šādas informācijas nav daudz. Jo kaut kā negribas ticēt, ka manā informācijas vidē (feisbukā, tviterī utt) ar vairāk nekā 3000 sekotājiem un sekojamajiem tiešām neviens nepadalītos ar tādu info. It sevišķi, ja man starp draugiem ir desmitiem orientieristu.
    Un vēl es pilnīgi nejauši kļuvu par Pasaules čempionāta WOC2018 preses sekretāru un PR menedžeri. 100 dienas pirms šī pasākuma man piedāvāja, lai es izdaru tā, ka sabiedrība uzzinātu par šo vēsturisko notikumu. Ķēros pie darba, cik tas bija manos spēkos, iespējās un izmantojamajos resursos.
    Pirmais pārsteigums: 100 dienas pirms PČ tikai retais bija dzirdējis, ka Latvijā notiks šāds pasākums. Nav brīnums, jo, veicot preses monotoringu, redzēju, ka četru gadu laikā, kopš LOF ieguva tiesības rīkot PČ, publikācijas presē bija uz pirkstiem saskaitāmas. Un tās pašas bija pirms četriem gadiem, kad tika informēts, ka Latvija savā pastāvēšanas vēsturē ieguvusi tiesības 2018. gadā rīkot PČ.
    Nākamajos četros gados no informācijas ne čiku, ne grabu. Nekāda info par gaidāmo pasākumu, par to, kā notiek gatavošanas, kas vispār ir PČ, kāds pasaulē ir līmenis orientēšanās sportā, ka tas sen vairs nav jefiņu patipināšana pa mežu, bet ļoti augsta līmeņa sporta forums. Vērienīgākais izturības sporta veidos. Neviens vārds, ka šādu pasākumu Latvijai rīkot ir milzu gods, neviena sevis uzsišana pa plecu, neviena sabiedrības sagatavošana un ieinteresēšana. Nekā!
    Kādas tam sekas? Tikai tādas, ka ar mēnesi pēdējā brīdī ir par maz, lai ieinteresētu presi informēt par šādu pasākumu, lai informētu sabiedrību par šādām sacensībām, lai ieinteresētu sponsorus un atbalstītājus. Šāds darbs ir rūpīgi jāveic nepārtraukti, gadiem, ja gribās izaugsmi un attīstību.
    Diemžēl Latvijas žurnālistika un mediju vide ir pamatīgi mainījusies. Tagad ir “klikšķu” laikmets. Tas nozīmē, ka publicē tikai tādu informāciju, kas nes nepieciešamo skatījumu skaitu. Tas nozīmē, ka, lai panāktu, lai publicētu “fona informāciju” (jā, jā – PČ orientēšanās sportā Latvijā ir fons), ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā. Jālūdzas, jāspēlē uz jūtām, jāizmanto personiskie kontakti, visādi citādi jāieinteresē un jāmotivē. Jāatvēl tam līdzekļi, jāpērk reklāmas laukumi, publikācijas, raidījumi. Sen vairs nekas nenotiek pa skaistām acīm (nu, ja nu vienīgi ļoti, ļoti un neatlaidīgi lūdzas un pierunā), ir tikai bizness, un masu mediji arī grib sev sviestiņu uz maizītes. Un ar motivēšanu vien nepietiek – vajag kvalitatīvas un regulāras preses relīzes, vajag izdomāt, kādus rakstu, kur un kā par orientēšanās sportu sagatavot, kādus raidījumus piedāvāt. Pie preses relīzēm sarūpēt atbilstošas kvalitātes foto un video materiālus. Ir 21. gs, kad neviens masu medijs netērē savu enerģiju, laiku un resursus, publicējot “fona” ziņas. Ir ilgstoši jāstrādā, lai pārliecinātu, ka orientēšanās nav fons.
    Organizējot WOC2018, es saskāros ar tādu fenomenu, ka pat daļai vadošo sporta žurnālistu bija pirmā dzirdēšana par šo PČ. Bet tas ir sīkums, galvenais bija pārlauzt daudzu snobisko un vīzdegunisko attieksmi, atklātu ignoranci, jo liela daļa, kā jau teicu, orientēšanos neuzskata par augsta līmeņa profesionālo sportu, bet “tautas sportu”. Nezinu gan, kāds tam galvenais iemels - nezināšana, vai aizspriedumi. Vai arī tas, ka daudzi vēl joprojām atceras iepriekšējā LOF prezidenta Pētera Apiņa iešaušanu orientēšanās kājā. Pēteris (visu cieņu šim superīgajam cilvēkam, kurš, starp citu, mācēja ar interesantiem pasākumiem veicināt publicitāti) tomēr kļūdījās, kad tālajā 2006. gada Latvijas Gada balvā sportā ceremonijas laikā visus aģitēja balsot par orientēšanos kā par populārāko sporta veidu. Toreiz žurnālisti par to ņirdza un ņirdz joprojām. Un joprojām izpauž savu augstprātīgo attieksmi. Ne visi. Bet pietiekami daudz, lai radītu problēmas parūpēties par orientēšanās sporta publicitāti.
    Bet es nežēlojos, es zināju, ka tā būs, es tam biju gatavs, un ar prieku metos šajā izaicinājumā lauzt šos stereotipus. Tas, ka man nācās lūgties, iebarot informāciju ar karotīti, pašam sagatavot rakstus, sarunāt intervijas, sagatavot jautājumus intervijām un visādi citādi ieinteresēt masu medijus informēt sabiedrību par WOC2018, ir sīkums, salīdzinot ar pašu orientēšanas sabiedrības un LOF attieksmi.
    Es šeit nerunāšu par kādas LOF amatpersonas augstprātīgo uzvedību, kad šī amatpersona pilnīgi nepazīstamam, svešam cilvēkam, kuru, starp citu pat nav algojis, jau pirmajā telefonsarunā atļaujas nekaunīgi uzbraukt: “Tu tur saņemies, ja!” Tas ir nieks, bet atstāj zināmu viedokli par organizāciju.
    Es runāšu par pašu LOF informatīvo resursu izmantošanu. Jā, jau vairākus gadus mums ir sava LOF mājas lapa. Ne izcila, bet ir. Pasaules čempionāta laikā tajā informācija mainījās…. Labi, visu pēc kārtas. LOF četrus gadus zināja, ka 2018. gada augustā Latvijā notiks PČ, un vismaz divus mēnešus pirms mačiem zināja, ka cilvēks, kuram uzticēta LOF mājas lapas izveide un ziņu ievietošana, šajās divās nedēļās to nevarēs izdarīt, jo… Gluži vienkārši startē Latvijas izlasē visos sešos skrējienos! LOF zināja, taču neiedomājās parūpēties par to, lai būtu kāds cits cilvēks, kurš gādās par ziņu ievietošanu.
    Tas bija skumīgi pirmdienas rītā, kad jau bija zināmi PČ medaļnieki sprinta stafetē, LOF mājas lapā lasīt pēdējo, piektdien ielikto ziņu: “Rīt Latvijā ar sprinta kvalifikāciju sāksies pasaules čempionāts”!!! Nu, pī, pī, pī!!!! Latvijā notiek pasaules čempionāts orientēšanās sportā, bet Latvijas Orientēšanās federācijas mājas lapā par to ir vecas ziņas!!!! Tas pat nebija šoks, tas bija kauns. Mēģināju steidzami situāciju labot. Zinot, ka Sandra gatavojas kārtējam startam, vērsos uz publiski pieejamo e-pasta adresi lof@lof.lv ar lūgumu publicēt Latvijas Orientēšanas federācijas OFICIĀLAJĀ MĀJAS LAPĀ aktuālāko informāciju par LATVIJĀ NOETIEKOŠO PASAULES ČEMPIONĀTU! Atkārtoti nosūtīju jau sagatavotos aktuālākos rakstus ar atbilstošam foto ilustrācijām. Un, vai ziniet, kāda bija LOF izpilddirektora atbilde: “Ar informācijas ievietošanu LOF mājas lapā nodarbojas Sandra Grosberga”. Viss! Izcili! Ekselenti! Ne viena vārda, kā situāciju atrisināt, kā rīkoties. Vienkārši paceļam rokas un laižamies dziļāk bezdibenī. Es saprotu, tas nebija Ģirta pienākums - likt informāciju -, bet, velns ar ārā – mans ne tik!!! Es vispār neatbildu par LOF mājas lapu!!!! Bet man rūpēja LOF tēls. Kā šī problēma tika atrisināta? No IT cilvēka tika dabūta pieeja mājas lapai un mūsu WOC cilvēki paši lika.
    It kā sīkums, varētu padomāt – liela muiža – LOF mājas lapā vecas ziņas. Bet, jeķitvai nazīt! Notiek centrālais notikums LOF mūžā, bet neatrodas neviens, kas par to informētu LOF mājas lapā!!!! Bet, kad vajadzēja nomazgāt partiju finansēšanas skandālā ierautā LOF prezidenta godu, tad gan atradās resursi!
    Jā, zinu, ka teju visi LOF valdes locekļi savu darbu dara sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma, no darba un ģimenes nebrīvajā laikā. Un?! Vai tas ir attaisnojums? Un par šādām domām esmu arī dabūjis pa spurslām no kāda bijušā LOF valdes locekļa, vaicājot, vai viņam šāda situācija šķiet normāla. Vispirms man bija jāuzklausa reālās situācijas apraksts, ka jāpriecājas par to, ka vispār ir tādi entuziasti, kas sabiedriskā kārtā ko dara LOF un orientēšanās labā. Tad sekoja maigi pārmetumi, kur es pats biju agrāk, kāpēc pats agrāk nepiedāvāju savu palīdzību LOF (kā es varēju zināt, ka man jāuzmācās ar savu palīdzību?), un beigās nāca secinājumi, ka vispār visi to tik vien māk, kā gudri irst, bet paši neko nedara. Un manam sarunu biedram šajā visā bija zināmā mērā taisnība. Bet ne tajā apgalvojumā, ka ne jau LOV mājas lapa būtu tas informācijas avots, no kā sabiedrībai jāuzzina jaunumus par WOC2018. Tā kā, viss ir kārtībā, un nav par ko man cepties.
    Bet nav kārtībā! Jā, taisnība, LOF mājas lapa nav galvenais WOC2018 informācijas avots. Bet prestižākais un Latvijā primārais! Un manuprāt, tā ir goda lieta federācijai informēt par šāda līmeņa pasākumu. Pat tad arī tad, ja neviens tās mājas lapu neapmeklē. Bet uzdošu jautājumu – kur “tante Bauskā” vispirms meklēs info par PČ? Vai woc2018.lv? Naivie! Viņa pat nezina šādu burtu savienojumu! Vai orienteering.org? Protams, ka nē! Viņa meklēs Latvijas orientēšanās federācijas mājas lapā. Jo par tādu vismaz ir dzirdējusi. Jā, un cik vispār cilvēku zina par orientēšanās sporta specifisko lapu eksistenci? Es, piemēram, to uzzināju šogad, strādājot pie WOC2018.
    Nākamais. WOC2018 organizatori pārdzīvoja, ka trūka brīvprātīgo, ka ļoti maz cilvēku pieteikušies O-week! Ka tādējādi nepildījās budžets. Bet, kā interesenti jau laikus varēja zināt par tādām iespējām? Nekā! LOF facebook kontā bija šāda info - teiksiet! Es atvainojos, pat es to nepamanīju! Un es zinu vismaz 20 orientieristus, kuri būtu skrējuši o-week, ja par to būtu zinājuši vismaz pavasarī (es pats par šādu skrējiena eksistenci uzzināju mēnesi pirms WOC, pēdējā brīdī cenšoties sabiedrību par to informēt). Es zinu vismaz 20 cilvēkus, kuri ar lielāko prieku būtu pieteikušies par brīvprātīgajiem, bet viņi par to nezināja. Kaut paši šad tad uzskrien orientēšanos.
    Jo problēma ir tajā, ka tikai ļoti niecīga orientēšanas sabiedrības daļa, tā, kura pati aktīvi interesējas, uzzina par orientēšanās aktivitātēm. Līdz pārējiem šāda infa vienkārši nenonāk. Un tas ir fakts. LOF mājas lapai ir jābūt nevis šaura interešu kopas vietne, bet plaša, publiski pieejama, ērti lietojama informatīva vide, kur jebkurš, sākot no “tantes Bauskā”, beidzot ar presi, uzzinātu aktuālāko un arī jebkuru info par orientēšanos. Piemēram, kā lai “svētdienas orientierists” uzzina, ka rudenī eksistē tādas aizraujošas sacensības kā Tukuma kauss, kur ir skrējiens izvēles distancē? KĀ?????? Vai LOF mājas lapā ir tāda informācija? Vai vispār interesents zina, ka ir tāda LOF mājas lapa? Nē! Secinājums – lai uzzinātu informāciju par notikumiem orientēšanās vidē, tā ir vai ar uguni jāmeklē. Diemžēl šī informācija pati nenonāk pie potenciālā adresāta.
    Jūs brīnāties, kāpēc Stirnu buks ir populārāks par orientēšanos? Kāpēc tam ir labāks imidžs? Tāpēc, ka tur pie tā visu cauru gadu strādā vesela komanda. Un arī tāpēc, ka daudzi cilvēki neprot orientēties un nezina, kur un kā to iemācīties, lai kā paši to gribētu. Tāpēc viņi skrien Stirnu bukā, kaut arī labprāt arī orientētos.
    Jūs brīnāties, kāpēc LČ un LK mačos tik maz dalībnieku? Tāpēc, ka “svētdienas orientieristi” nezina par tādu sacensību eksistenci. Viņi nezina, ka tajos var piedalīties jebkurš mirstīgais. Viņus baida savdabīgā un specifiskā pieteikšanās sistēma, monstrīgais apzīmējums ODB, viņi nezina, kas ir OK klubu sistēma, viņi domā, ka tās ir kā masonu ložas, kurās uzņem tikai izredzētos. Jūs spriežat, ka rogainings atņem klasiskai orientēšanai resursus! Bet tieši rogainings piesaista jaunus cilvēkus orientēšanās sportam. Es personiski zinu 6 cilvēkus, kuri intereses pēc pērn pamēģināja spēkus Rīgas rogainingā, bet šogad jau devās uz Magnēts seriālu.
    Un, ja pat līdz “svētdienas orientieristiem” nenonāk info, tad, kā jūs domāja – cik daudz un ko par orientēšanās sportu zina sabiedrība? Tikai to, ka tas ir tautas sports, kuru šie fanāti 2006. gadā iebalsoja par populārāko Latvijā.
    Bet, varbūt pienācis pēdējais laiks šos stereotipus lauzt?
    “Nu, tad, ja jau te esi tik gari izpaudies, kritizējot visus, tēlojis gudro, tad paskaidro, kā to izdarīt!” – jau jūtu, kā manā virzienā lido šādi uzbraucieni.
    Bet es pateikšu, kā! Vispirms – mainot pašiem savu domāšanu. Necerēt, ka jūsu informācijas burbulī dzīvo visa pasaule. Saprast, ka tur ārā ir pavisam cita, daudz plašāka vide. Kura labprāt pievienotos orientēšanās saimei, bet neko no tā nesaprot. Iet viņiem pretī ar atvērtām rokām, nevis domāt, ka viss jau notiks tāpat un visiem viss jau tāpat ir saprotams. Nē! Saprotams ir tikai tiem dažiem simtiem, kas orientēšanās pīļu dīķi ir ierakušies līdz dūņām, bet pārējiem - nē. Viņi dzīvo informācijas vakuumā.
    Ko ar to gribu teikt? Tikai to, ka, apspriežot stratēģiju, nederēs vien papļāpāšana par tēmu, ka vajadzētu nodrošināt vairāk publicitātes. Vajag konkrētus rīcības plānus. Pa nedēļām, gadu uz priekšu. Ar konkrētiem darbības punktiem. Ja mēs patiešām gribam ko uzlabot!
    Atrast labu PR speciālistu. Atrast tam naudu, jo šādi speciālisti sabiedriskā kārtā nestrādā. Un šis arī nebūs tas darbs, ko darīt brīvajā laikā. Un nepārprotiet, es te netaisu sev platformu pretendēšanai uz LOF amatu vai PR darbu. Es piedāvāju savu palīdzību. Jo man ir plāns. Man ir konkrētas idejas.
    Un jāatceras, ka ir 21. gadsimts. Ka orientēšanās sports sen vairs nav entuziastu kopiņas hobijs, kuri gatavi teltīs gulēt peļķēs, silta ēdiena vietā grauzt aukstu tušoni un irst slapjos krūmos, lai tikai uzskrietu daudzdienu seriālā. Ir jāņem vērā, ka tagad ir izaugusi sabiedrība, kura tomēr samaksājusi dalības naudu, lai nestāvētu pusstundu rindā uz labierīcībām. (Šis ir draudzīgs mājiens lielo maču rīkotājiem)! 
    Bet pats galvenais – rebjata, davaiķe žit družno! Man tas bija liels šoks, uzzinot par dažu klubu un seriālu rīkotāju savstarpējām intrigām, par kašķiem ar LOF. Ei, neesat taču Gobzema partija, bet orientieristi! Jūs taču spējat atrast kompromisu, piekāpjoties viens otram! Jo tas taču ir visu mūsu kopējās lietas labā!
    Bet noslēgumā – esmu patiešām laimīgs, ka tajā tālajā 1985. gadā Aizputē nejauši nokļuvu orientēšanās sportā, un joprojām mīlu šo nodarbi. Esmu laimīgs, ka man bija tā unikālā iespēja darboties WOC2018 komandā, pieliekot savu roku, lai Latvija pasaules čempionātu sarīkotu godam. Es esmu lepns sevi saukt par orientieristu, bet es arī neklusēšu, ja man kaut kas nepatiks. Es vienmēr esmu bijis emocionāls un tiešs, un, atvainojos, ja kādam viss šis manis tiešums nepatika, personīgi aizskāra vai kā citādi sabojāja dienu. Tās bija tikai manas domas. Šī ir cilvēka, kurš nav šajā dīķī ieracies līdz dūņām, pieredze, viedoklis un problēmu redzējums. Ir jānorāda uz kļūdām, ja tādu ir. Jo tikai tā mēs būsim vēl labāki.
    Un, starp citu, līdz pasaules veterānu čempionātam Latvijā ir pusgads. Cik daudz cilvēku zina par šādu pasākumu?
    Lai veicas stratēģijas seminārā kļūt vēl labākiem!

    P.S.
    Pēc šī mana garā savārtījuma varat droši mesties mani plosīt no sērijas “pats duraks”. Varat droši mani kritizēt, pelnīti pārmetot, kur es biju agrāk, un ko es pats līdz šim esmu darījis lietas labā. Esmu tam gatavs, jo zinu, ka daļa sabiedrības tikai šādi spēj reaģēt uz pārmetumiem un kritiku.

    Ar cieņu, Juris Vaidakovs
  • 05.12.2018 10:02
    Ainārs Lagzdiņš
    Steiga, dalot nenopelnītu naudu, izskatās dīvaini.;-) WMOC vēl nav sarīkots; to sarīkot nebūs viegli, bet naudu jau tiek dalīta.:-) Igauņu piemērs liecina, ka WMOC WOC=mīnusi budžetā. Kad LOF nolēma pieteikties uz Pasaules čempionāta rīkošanu, LOFam nebija ne naudas, ne plūsmas, ne vilkmes, bet WOC taču nepalika tikai uz papīra. Saruna par Stratēģiju, ir saruna par mērķiem. Ja mērķis ir labs, - nauda atrodas. Vairums “ciparu”, ko prasīja Henrijs, ir brīvi pieejami – finanšu dati ir budžetos, izlases un sportistu progress redzams IOF lapā, LK un seriālu masveidība ODB un LK tabulās. Ja nu, kas nav brīvi pieejams, tad tā ir atbilde uz tradicionālo Kongresa jautājumu – vai Henrija sporta un atpūtas apvienība ir sākusi, kopā ar citiem klubiem, ņemt dalību LOF budžeta veidošanā? ;-)
  • 05.12.2018 08:59
    Jānis Bergs
    9571
    05.12.2018 07:59
    Justs Lūkins sacīja:
    Auksti godātais Jāni Berg. Lūdzu pirms komentē izlasi komentāru un atbildi pēc būtības. Mani un Henrija Freimaņa jautājumi ir par finanšu plūsmu. Jo, lai runātu par stratēģiju, vispirms ir jāsaprot cik katra aktivitāte maksā un kā to mēs nodrošināsim. Citādi viss, ko nolemsim, ir aprakstīta papīra vērtē.
    Lai uzzinātu par finanšu plūsmu, jāskatās tāmē, tā jāsalīdzina ar atskaiti, plānojot jāprognozē iespējamā inflācija, cenu izmaiņās utt ...
  • 05.12.2018 07:59
    Justs Lūkins
    Auksti godātais Jāni Berg. Lūdzu pirms komentē izlasi komentāru un atbildi pēc būtības. Mani un Henrija Freimaņa jautājumi ir par finanšu plūsmu. Jo, lai runātu par stratēģiju, vispirms ir jāsaprot cik katra aktivitāte maksā un kā to mēs nodrošināsim. Citādi viss, ko nolemsim, ir aprakstīta papīra vērtē.
  • 05.12.2018 03:51
    Jānis Bergs
    9569
    05.12.2018 01:15
    Justs Lūkins sacīja:
    Labdien. 2018. gada 29. oktobrī Henrijs Freimanis uzdeva 11 jautājumus uz daļu no tiem būtu jāatbild, lai 8. decembra seminārs būtu sekmīgs. Uzdošu vienkāršākus jautājumus:
    1. Cik cilvēku federācijā saņem atlīdzību par savu darbu?
    2. Cik gadu laikā pie esošā darbinieku skaita tiks izlietoti nopelnītie līdzekļi par pasaules veterānu čempionātu?
    3. Kāds ir un būs ieguvums no katra darbinieka? Vai arī zaudējums, ja darbinieka nav?
    4. Veidojot stratēģiju pirmkārt ir, kaut vai ģenerāli, jāzina gaidāmā naudas plūsma ar ko rēķināties.
    Savādāk mūsu tikšanās būs ar mazu pievienoto vērtību.
    Just!
    Manuprāt Ģirts Mamis (LOF izpilddirektors) ne vienu reizi vien LOF lapas foruma sadaļā ir atbildējis jautātājiem, kurā vietā ir apskatāmas LOF finanšu pārskats.
    Diemžēl man patreiz nav laika rakāties, lai sameklētu attiecīgo linku.
    Es ceru, ka Tavus vaicājumus izlasīs arī Ģirts un viņš tev atbildēs.
  • 05.12.2018 01:15
    Justs Lūkins
    Labdien. 2018. gada 29. oktobrī Henrijs Freimanis uzdeva 11 jautājumus uz daļu no tiem būtu jāatbild, lai 8. decembra seminārs būtu sekmīgs. Uzdošu vienkāršākus jautājumus:

    1. Cik cilvēku federācijā saņem atlīdzību par savu darbu?

    2. Cik gadu laikā pie esošā darbinieku skaita tiks izlietoti nopelnītie līdzekļi par pasaules veterānu čempionātu?

    3. Kāds ir un būs ieguvums no katra darbinieka? Vai arī zaudējums, ja darbinieka nav?

    4. Veidojot stratēģiju pirmkārt ir, kaut vai ģenerāli, jāzina gaidāmā naudas plūsma ar ko rēķināties.

    Savādāk mūsu tikšanās būs ar mazu pievienoto vērtību.





Atlikušo zīmju skaits:

0.079226016998291