Prezidenta sleja - Pasaules čempionāta nedēļa ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Jana, Johanna, Hanna
15.decembris /
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

Arhīvs
  • Pasaules čempionāta nedēļa

    13.08.2018

    Viesturs Tamužs | 7 komentāri

    Labdien, Latvijas orientieristi.

     

    Tikko noslēdzas visu laiku nozīmīgākais notikums Latvijas orientēšanās entuziastu kopienai – Pasaules čempionāts orientēšanās sportā un Pasaules taku O čempionāts. Apsveicu jūs visus, jo varam godam teikt, ka viens no mūsu federācijas stratēģiskajiem mērķiem – “sarīkot labāko pasaules čempinātu” ir godam izpildīts. Līdzīgi kā citi mūsu federācijas mērķi arī šis vēl pirms četriem gadiem likās neticami ambiciozs. Likās neticami, ka nelielas valsts neliela federācijas varētu sarīkot svētkus visas pasaules orientieristiem. Tajā laikā LOF bija tikai viens algots darbinieks un mūsu gada budžets bija ap 70 000 EUR, lai sarīkotu kvalitatīvu pasaules čempionātu nepieciešami apmēram 350 darbinieku un brīvprātīgo, un aptuveni 600 000 EUR. Ne vienam vien no mūsu vidus šie mērķi likās pārāk ambiciozi un praktiski nerealizējami. Tomēr vakar, svinīgajā čempionāta slēgšanas ceremonijā Starptautiskās orientēšanās federācijas vadība man apliecināja, ka mūsu paveiktais pelna visaugstāko novērtējumu.

    Vēlos nedaudz atskatīties, kā mēs to paveicām, un šajā analīzē pieminēt arī tos cilvēkus, bez kuriem mūsu varoņdarbs nebūtu iespējams. Mūsu federācijas iepriekšējais prezidents Pēteris Apinis bija tas, kuram mums jāpateicās par vīziju. Jau pirms sešiem gadiem Pēteris gara acīm redzēja sacensību arēnu Dainu kalnā un patiesi, šis ir tas gadījums, kad vīzijas piepildās gandrīz burtiski. Pēteris ar savu degsmi aizrāva arī mani, un iesaistīja federācijas darbā, un tā mēs jau bijām trīs: mēs divi ģenerāļi un mūsu vienīgais izpildcilvēks – LOF direktors Ģirts Mamis. Ģirta lomu mūsu federācijas darbā ir grūti pārvērtēt, viņam ir neticamas darbaspējas, kuras viņš liek lietā gan LOF dokumentu, gan finanšu aprites organizēšanā. Ar labu vārdu vēlos šeit pieminēt Matīsu Ratnieku, kurš ar lielu degsmi uzsāka realizēt projektu “O Latvija”, un pa šiem gadiem izveidoja federācijas meitas uzņēmumu par darboties spējīgu komercstruktūru. Un tad, kad čempionāta gatavošanas laikā mums radās kārtējā krīze, jo mēs bijām palikuši bez Taku – O čempionāta direktora, Matīss daudz nekurnēja, uzņēmās un izpildīja šos pienākumus izcili veiksmīgi. Jau diezgan savlaicīgi mēs, federācijas valde, sapratām, ka čempionāta rīkošanai ir nepieciešams pilnas slodzes direktors, izsludinājām konkursu, un tā mūsu pulkam pievienojās divi ar izciliām organizatoru spējām apveltīti cilvēki: Jānis Lazdāns, kurš kļuva par WOC2018 direktoru un Ildze Straume, kura šajā konkursā palika otrā, toties uzreiz kļuva par WMOC2019 direktori.

    Lielā mērā WOC2018 izcilību nodrošināja tieši Jāņa Lazdāna vadītāja talants un degsme, ar kādu viņš pievērsās projektam. Neskaitāmas tikšanās ar sadarbības partneriem, IOF kontrolieriem, potenciāliem sponsoriem, daudz un dažādiem atbildīgiem cilvēkiem organizējot dažādas atļaujas, veicot saskaņojumus, kaulējoties, pierunājot un pārliecinot. Tūkstošiem klātienes un telefona sarunu, aicinot darbā un vēlāk organizējot plašo palīgu pulku. Papildus šiem darbiem Jānis bija arī galvenais atbildīgais par marketingu, arēnu dizaina konceptiem, ļoti lielu viņa laika daļu aizņēma darbs ar karšu materiālu, sākot ar karšu zīmētāju vadību un beidzot ar drukas darbiem. Savā un visas Latvijas orientieristu saimes vārdā vēlos izteikt milzīgu paldies Jānim par viņa ieguldīto darbu un izcilo rezultātu, kas viņa vadībā tika sasniegts.

    Jānis savu darbu organizēja samērā patstāvīgi, tādēļ, iespējams, es šeit nespēšu pieminēt visus galvenos viņa komandas cilvēkus, tomēr atzīmēšu tos, ar kuriem mums nācās vairāk saskarties WOC2018 organizēšanas komitejas darbā. It kā klusi un nemanāmi ļoti lielu darbu precīzi un profesionāli paveica sekretariāta vadītāja Inese Purgaile, Ildze Straume bija viesmīlības projektu vadītāja – tas ietvēra, piemēram,  viesu apmešanos un transportēšanu. Edijs Šmits bija atbildīgais par brīvprātīgajiem, tātad viņa tiešā pārziņa bija 130 brīvprātīgo palīgu vadīšana. Kārlis Osis jau diezgan agrā stadijā tika izvēlēts kā galvenais atbildīgais par IT darbiem un liekas, ka viņam perfekti izdevās saliedēt visu šo sarežģīto mašinēriju. Kad Jānis paziņoja par savu izvēli Danielu Kārkliņu nozīmēt par visa čempionāta tehnisko direktoru, es sākumā biju nedaudz samulsis. Lai gan Danielem bija pieredze pasākumu organizēšanā, WOC2018 ar savu vērienu bija vismaz desmit reižu lielāks pasākums kā jebkurš iepriekšējais. Un tomēr, Daniels tika galā ar saviem pienākumiem izcili. Lai nu kā dažķārt gāja aiz organizatotu telšu sienām, mums, skatītājiem un sportistiem nebija neviena iemesla kaut ko pārmest sacensību tehniskajā organizācijā – drīzāk otrādi, mēs visus pasākumus varējām baudīt kā patiesus svētkus. Īpaši vēlos atzīmēt arī Guntara Mankusa kā nacionālā inspektora darbu. Guntara ārkārtīgi plašās zināšanas gan par orientēšanās sportu, gan par organizatoriskajiem jautājumiem, gan par IT lietām ļāva organizatoriem novērst neskaitāmus trūkumus vēl pirms tie bija radušies. It kā nedaudz WOC2018 ēnā bija mūsu komercmačs Latvia O week, tomēr nenovērtēsim to par zemu – sešas sacensības, ap tūkstots dalībnieku un tas viss jānoorganizē tad, kad lielākā daļa aktīvo Latvijas maču organizatoru ir aizņemti centrālajā notikumā – WOC2018. Kad apmēram jūnija vidū mēs sapratām, ka neviens no uzrunātajiem organizatoriem nav gatavs kļūt par satelīta mača direktoru, sanāksmes laikā visas galvas pagriezās Aigara Vārnas virzienā. Sākumā negribīgi Aigars piekrita glābt situāciju, un gala rezultātā, viņa vadībā Latvia O week kļuva par īstu veiksmes stāstu: milzum daudz apmierinātu dalībnieku, praktiski neviena protesta un daudz lielāki ieņēmumi nekā mēs bijām cerējuši vēl jūnijā. Protams, es nevaru nosaukt vārdā un izteikt pateicību visiem, kas to būtu pelnījuši, jo pagājušās nedēļas laikā pasākumu organizēšanā piedalījās vairāk nekā 300 orientieristu, tomēr vēlos jums visiem izteikt vislielāko pateicību par jūsu darbu un paust vislielāko sajūsmu par gala rezultātu.

    Tomēr pasaules čempionāts nebija tikai organizatoriskais darbs vien. Savās mājās ar pasaules spēcīgākajiem atlētiem sacentās mūsu sportisti, un mēs cerējām sagaidīt aizraujošas cīņas un izcilus rezultātus. Un patiesi, mūsu sportisti un viņu treneri nelika mums vilties. Nedēļas laikā bija daudzas aizraujošas epizodes un līdzi jušanas piedzīvojumi. Tomēr īpaši man gribās izcelt divus. Kā jau jūs zināt, vēl viens no LOF ambiciozajiem stratēģiskajiem mērķiem skan: “Zelta medaļas Latvijas izlases stafetes komandai 2018. gada Pasaules čempionātā Latvijā”. Pēc šī mērķa izvirzīšanas ne reizi vien man ir pārmests, ka tas ir pārāk ambiciozs, ka to nav iespējams sasniegt, utt. Patiesi, dažkārt man likās, ka esmu viens no pavisam nedaudzajiem, kam šis mērķis liekas ticams un sasniedzams. Un tad, vīriešu stafetes sacensībās, visi tie, kuri bija arēnā vai sekoja līdzi notikumiem tiešraidē beidzot noticēja, ka tas ir iespējams – Latvija var iegūt medaļu jebkurā konkurencē. Un pat ja šoreiz Laimes māte nedaudz novērsās no mūsu komandas sacensību pēdējās minūtēs, pats svarīgākais ir tā spriedze un līdzi jušanas emocijas, ko mūsu puiši mums nodrošināja pusotras stundas garumā. Domāju, ka šo stafetes sacensību mēs atcerēsimies arī vēl pēc desmit un divdesmit gadiem! Un tad, kad es jau biju nedaudz nokāris degunu par to, ka cīņa bija skaista, bet stratēģiskais mērķis paliks nesasniegts, neticama vēsts pienāca no Daugavpils – Latvijas stafetes komanda 2018. gada pasaules čempionātā Latvijā ir ieguvusi sudraba medaļas un to ir paveikuši mūsu taku O sportisti! Saku milzīgu paldies vsiem mūsu sportistiem un viņu treneriem par milzīgo ieguldīto darbu un skaistajiem mirkļiem, ko jūs mums sagādājāt šī čempionāta laikā!

    Nobeigumā daži vārdi par nākotni. Liekas, ka organizējot un piedaloties pasaules čempionātā, Latvijas orientieristu saime ir sasniegusi jaunu daudz augstāku attīstības pakāpi. Mēs esam noticējuši tam, ka varam noorganizēt pasaules sarežģītākās sacensības visaugstākajā līmenī un kā līdzīgi tajās sacensties ar jebkuru valsti. Esmu pārliecināts, ka pagājušās nedēļas notikumi mums visiem ir iedevuši milzīgu enerģijas un pašpārliecības lādiņu. Mēs esam kļuvuši vēl draudzīgāki un saliedētāki un kopīgi varētu paveikt izcilas lietas arī turpmāk. Lai gan WOC2018 droši vien noslēgsies ar nelieliem finansiāliem zaudējumiem, jau šī gada beigās mēs sāksim saņemt WMOC2019 dalības maksas, un jau 2019. gadā mēs varēsim saukt sevi arī par materiāli nodrošinātu organizāciju. Tādēļ mans jautājums jums visiem ir: ko mēs vēlamies darīt tālāk? Ko sasniegt? Kā dzīvot? Piecu gadu cikls esošās LOF stratēģijas īstenošanā tūlīt būs noslēdzies, un mums jāvienojās, ko mēs darām tālāk ar visu to enerģiju un resursiem, kādi tagad ir mūsu rīcībā. Lūdzu, pārdomājiet šos jautājumus katrs atsevišķi, apspriediet savos klubos un oktobra beigās vai novembra sākumā nāksim kopā un spriedīsim par mūsu nākotni.

     

    Jūsu, vēl joprojām pilnīgā sajūsmā esošais

    Viesturs

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
  • 24.08.2018 17:00
    Ants Grende
    Sveiciens!
    Vispirms Paldies Visiem, kas bija iesaistīti šo svētku radīšanā! Ticu, ka tiks vēl un vēl pārrunāts, gan kas izdevās, gan kas neizdevās - nosvērti, ar pozitīvu cieņu un toleranci.
    Pirmo reizi tā pa īstam izbaudīju OS spora lielākos svētkus - no skatītāja vietas. Manas atziņas.
    Pirmā. Emocijas. Man kā skatītājam svarīgākās ir Emocijas. Rezultāti finiša izdrukā manā Emociju grozā ir nozīmīgi, taču ne noteicošie. Emocijas izbaudīju mirkli pa mirklim. Vai Emocijas, būtu bijušas lielākas, ja būtu...? Jā protams, ka būtu. Taču atzīstu, ka izbaudīju visus pozitīvos mirkļus un ziņas no distancēm visās dienās - visā garumā.
    Otrā. Rezultāti. Skaļākie rezultātu vērtētāji esam mēs - skatītāji. Patiesākie - paši sportisti/es. Lasīju kāda sportista atvainošanos saviem faniem un sponsoriem par savu rezultātu. Es ticu, ka tas nebija patīkami, bet patiesi gan.
    Trešā. Redzot tik daudzu favorītu neveiksmes, man nostiprinājās ticība tam, cik līdzvērtīgi svarīgas ir visas trīs pamata komponentes augstu rezultātu sasniegšanai - fiziskā, tehniskā, psiholoģiskā. Un īpašs uzsvars tieši uz psiholoģisko komponenti - jo tik netverošu un tai pat laikā visaptverošu. Nu ja, tāpēc jau tas sports ir tik interesants.
    Ieteikums - ar interesi izlasītu vai noskatītos video semināru par mūsu sportistu startiem/ distanču pašanalīzi - izvēles, realizācijas, emocijas.
    Vēlējums - lai cik lieli mēs katrs būtu savā garā, ir mirklis, kad emociju kairinātāji prevalē pār prātu. Racionālais kļūst iracionāls, tehniskais - par brāķi, spēks - par bezspēku. Novēlu mūsu sportistiem/ēm interesi un azartu sevi pilnveidot visās trīs komponentēs. Tur arī providence pievienosies.
    Ants
  • 24.08.2018 12:43
    Ainārs Lagzdiņš
    Paldies Andim par mēģinājumu atgriezt dzīvību LOF vietnē.:) Nez vai izdosies dzirdēt Izlases trenera atskaiti - izlases veidošanas principos jau savlaicīgi tikušas iestrādātas maksimālas "izlases menedžmenta" tiesības ņemt izlasē ko grib, neņemt ko negrib un publiski nevienam neatskaities.:) Pēc kaujas ir viegli būt gudram, bet šoreiz jo īpaši. No Baltijas valstīm Latvijai bija pieejamas visvairāk starta vietas (LV-18, EE-16. LT-14), bet startam savās mājās tika pieteikta vismazākā komanda (EE=12; LT=10; LV=9). Mēģinājums iztikt ar dažu līderu spēkiem un savās mājās izniekot 25% akreditācijas iespēju, tiešām izskatījās pēc trenera dīvainības, bet tas, ka "orientēšanās karalienei" (garajai) šoreiz tika jau nedaudz "nodzīti zirgi", pēc likumsakarības. Neviens nopietni nemēģina izskriet 5000m PB 5x nedēļā, bet aptuveni tas tika prasīts. Ja kādam šķiet, ka sportistu rezultāti nebija labi, tad varbūt brilles pirms čempionāta ir bijušas pārāk rozā.:) Piekrītu Viesturam, ka "mūsu sportisti un viņu treneri nelika mums vilties.", bet labprāt uzzinātu vairāk par sportistu treneriem. Vai visa pateicība par Izlases dalībnieku sniegumu pienākas Izlases trenerim, vai ir vēl kādi cilvēki, kas pelnījuši pateicību par darbu ar A un B izlasēm aizvadītajā ciklā?
  • 23.08.2018 21:38
    Jānis Bergs
    9530
    23.08.2018 19:16
    Līga Ārniece sacīja:
    Matīss, vai tā nav nedaudz mānīšanās, ka mērķis gandrīz tika sasniegts? Cik atceros, man vēl skrienot izlasē, visu laiku tika skandināts, ka mēs izcīnīsim medaļas (ambīcijas gan ar gadiem kritās: no sākuma zelta gan sieviešu, gan vīriešu komandai, tad tikai kaut kādas medaļas abām komandām, beigās - vismaz vienu medaļu kādai komandai), un tur noteikti runa nebija par taku orientēšanās izlasi. Es piekrītu Andim, ka čempionāts sportistu rezultātu ziņā nebija tik spožs, cik cerēts. Protams, katrs darīja, ko varēja, un Latvijas izlases sportisti ir ieguldījuši daudz darba, personīgo līdzekļu un laika, lai pietuvotos cerētajam mērķim, bet varbūt būtu tomēr lietderīgi atzīt, ka cerētais/plānotais nav sasniegts, objektīvi izanalizēt kāpēc tā un plānot ko darīt nākotnē, lai šādu mērķi vispār jebkad varētu sasniegt.
    Līga teica:
    >>> ... būtu tomēr lietderīgi atzīt, ka cerētais/plānotais nav sasniegts, ...
    Lai jaunie pārstāj ar degunu stumt mākoņus un šad un tad paklausās veco buku padomus, tad sasniegts būs ne tikai cerētais/plānotais vien ....
    Un Latvijai panākumi birs kā no pārpilnības raga.
    Diemžēl mums, vecajiem bukiem, tikai retais no jaunajiem pajautā pēc padoma un vēl mazāk ir tādi, kuri uzklausa :(((
    Iesaku ne vienam vien, šad un tad nolaisties no augstumiem.
  • 23.08.2018 19:16
    Līga Ārniece
    9529
    22.08.2018 17:56
    Matīss Ratnieks sacīja:
    Andi Jūsu rakstītais par medaļu stafetē nav taisnība. LOF stratēģiskajos mērķos ir ierakstīts, ka 2018. gadā Pasaules čempionātā ir jāizcīna zelta medaļa. Mērķis gandrīz tika sasniegts, jo taku orientēšanās izlase stafetē izcīnīja sudraba medaļu.
    Matīss, vai tā nav nedaudz mānīšanās, ka mērķis gandrīz tika sasniegts? Cik atceros, man vēl skrienot izlasē, visu laiku tika skandināts, ka mēs izcīnīsim medaļas (ambīcijas gan ar gadiem kritās: no sākuma zelta gan sieviešu, gan vīriešu komandai, tad tikai kaut kādas medaļas abām komandām, beigās - vismaz vienu medaļu kādai komandai), un tur noteikti runa nebija par taku orientēšanās izlasi. Es piekrītu Andim, ka čempionāts sportistu rezultātu ziņā nebija tik spožs, cik cerēts. Protams, katrs darīja, ko varēja, un Latvijas izlases sportisti ir ieguldījuši daudz darba, personīgo līdzekļu un laika, lai pietuvotos cerētajam mērķim, bet varbūt būtu tomēr lietderīgi atzīt, ka cerētais/plānotais nav sasniegts, objektīvi izanalizēt kāpēc tā un plānot ko darīt nākotnē, lai šādu mērķi vispār jebkad varētu sasniegt.
  • 22.08.2018 17:56
    Matīss Ratnieks
    9528
    22.08.2018 17:13
    Andis Ozols sacīja:
    Prezident Viestur paldies par lielisko Pasaules Čempionātu! Bet es nepiekritīšu jūsu teiktajam: ''Savās mājās ar pasaules spēcīgākajiem atlētiem sacentās mūsu sportisti, un mēs cerējām sagaidīt aizraujošas cīņas un izcilus rezultātus. Un patiesi, mūsu sportisti un viņu treneri nelika mums vilties.'' Man šķiet ka netika izpildīts neviens izvirzītais mērķis (izcili individuālie rezultāti un medaļa stafetē). Vai būs pieejama publiska izlases trenera atskaite, kāpēc neizdevās? Pāris sportisti ambiciozi startēja praktiski visās distancēs, bet kā pierādījās, tas nebija pareizi un tur nu trenerim jāuzņemas atbildība. Sportistiem vajadzēja gatavoties vienai konkrētai distancei, nevis startējot fiziski un mentāli dažādās distancēs, cerēt ka kādā ''izšaus''. Izlases sastāvam bija jābūt krietni plašākam, lai katrai distancei konkrēts sportists varētu maksimāli sagatavoties. Daudzu izlašu komandās viens sportists startēja vienā vai divās distancēs (protams, izņemot pasaulē labākos orientieristus) un tā sasniedza krietni izcilākus rezultātus nekā mūsējie savos mežos un pilsētā.
    Andi Jūsu rakstītais par medaļu stafetē nav taisnība.
    LOF stratēģiskajos mērķos ir ierakstīts, ka 2018. gadā Pasaules čempionātā ir jāizcīna zelta medaļa.
    Mērķis gandrīz tika sasniegts, jo taku orientēšanās izlase stafetē izcīnīja sudraba medaļu.
  • 22.08.2018 17:13
    Andis Ozols
    Prezident Viestur paldies par lielisko Pasaules Čempionātu!
    Bet es nepiekritīšu jūsu teiktajam: ''Savās mājās ar pasaules spēcīgākajiem atlētiem sacentās mūsu sportisti, un mēs cerējām sagaidīt aizraujošas cīņas un izcilus rezultātus. Un patiesi, mūsu sportisti un viņu treneri nelika mums vilties.''
    Man šķiet ka netika izpildīts neviens izvirzītais mērķis (izcili individuālie rezultāti un medaļa stafetē). Vai būs pieejama publiska izlases trenera atskaite, kāpēc neizdevās? Pāris sportisti ambiciozi startēja praktiski visās distancēs, bet kā pierādījās, tas nebija pareizi un tur nu trenerim jāuzņemas atbildība. Sportistiem vajadzēja gatavoties vienai konkrētai distancei, nevis startējot fiziski un mentāli dažādās distancēs, cerēt ka kādā ''izšaus''. Izlases sastāvam bija jābūt krietni plašākam, lai katrai distancei konkrēts sportists varētu maksimāli sagatavoties. Daudzu izlašu komandās viens sportists startēja vienā vai divās distancēs (protams, izņemot pasaulē labākos orientieristus) un tā sasniedza krietni izcilākus rezultātus nekā mūsējie savos mežos un pilsētā.
  • 19.08.2018 10:24
    Jānis Bergs
    Nelielu rakstu ar nelielu ieskatu vēsturē par Latvijas orientieristu ilgo ceļu uz Pasaules čempionātiem lasi šajā linkā:
    https://dra.lv/b14Bcb





Atlikušo zīmju skaits:

0.44681000709534