Prezidenta sleja - LOF ārpolitikas sleja ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

18.janvāris /
Antis, Antons
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

Arhīvs
  • LOF ārpolitikas sleja

    17.01.2017

    Viesturs Tamužs | 3 komentāri

    Pagājušās nedēļas nogalē kopā ar Jāni Lazdānu piedalījāmies interesantā pasākumā Kopenhāgenā. Tad, kad pagājušajā gadā IOF kongresa laikā mani uzaicināja piedalīties NORD grupas sanāksmē, es īsti nemaz nesapratu, kas gaidāms. Pat braucot uz Kopenhāgenu, mums abiem ar Jāni bija visai miglains priekšstats, ko mēs darīsim šajā sanāksmē. Skaidrs bija tikai tas, ka tiks apspriesti WOC jautājumi, tādēļ mums abiem tur noteikti jābūt. Galarezultātā sanāksme izrādījās ļoti interesanta un vērtīga, tādēļ nolēmu par to uzrakstīt šīs nedēļas slejā.

    Par tiem jautājumiem un izaicinājumiem, kuri nodarbina LOF vadību es cenšos jūs regulāri informēt slejā, visas mūsu valdes sēdes ir atvērtas katram interesentam un visi protokoli un citi dokumenti izlasāmi LOF lapā. Man grūti spriest par to, cik lielā mērā šie jautājumi ir svarīgi un interesanti Latvijas orientieristiem, spriežot no tā, ka Prezidenta sleju lasa diezgan daudzi, jāsecina, ka gluži vienaldzīga mūsu rosība LOF vadībā O sabiedrībai nav. Nu, bet kādēļ gan interesēties par IOF, tā taču gan ir tik tālu no mūsu reālās dzīves, kāda gan mums darīšana gar šo organizāciju? Atzīšos, arī es vēl pavisam nesen domāju tieši tā.

    Pirmā atskārsme par to, cik svarīga ir lobēšana IOF lēmumu pieņēmēju vidū man radās, vērojot Pētera Apiņa cīņu par to, lai Latvijai piešķirtu tiesības rīkot WOC un WMOC. Jāņem vērā, ka no IOF viedokļa Latvija pirms pieciem gadiem galīgi nebija orientēšanās lielvalsts, līdz ar to ticība, ka mēs esam spējīgi noorganizēt šāda mēroga pasākumus, maigi sakot nebija diez cik liela. Palīdzēja vairāki aspekti. Pirmkārt, jau Pētera konsekventā rosība, otrkārt Edgara zelta medaļa, kad pēkšņi visi “atmodās”, - ja jau no Latvijas var būt pasaules čempions, tad jau kaut kas pie viņiem tur notiek. Visbeidzot svarīgs aspekts bija Igaunijas piemērs, jo Sikstens Silds un Leho Haldna IOF aprindās apgrozījās jau ilgstoši un bija pārliecinājuši IOF vadību, ka WOC un WMOC var sarīkot Igaunijā. Tas bija labs arguments par labu mums – ja jau var vienā mazā valstī, gan jau arī otra tiks galā.

    Kopš esam saņēmuši tiesības rīkot visus lielos čempionātus, mūsu valsts svars starptautiskajā apritē ir palielinājies daudzkārt. Varētu uzdot jautājumu – kāds gan mums labums no šīs ietekmes? Galu galā, atšķirībā no olimpiskajiem sporta veidiem, kuros starptautiskās federācijas dāsni sponsorē nacionālās organizācijas, mūsu sportā ir otrādi – IOF galvenie ienākumi ir no nacionālo federāciju maksājumiem. Patiesi, ja mēģina visu šo lietu nomērīt tūlītējā naudas izteiksmē, acu priekšā drīzāk rādās mīnusi, nevis liela peļņa. Tomēr šajā gadījumā nedrīkst skatīties ar vienas dienas, pat ne viena gada perspektīvu. Domāju, ka reti kurš noliegs to, ka WOC un WMOC organizēšanas pienākumi ir mūs visus mobilizējuši un iedevuši lielu entuziasma lādiņu. Latvijas O sabiedrība ir kļuvusi pašapzinīgāka, mēs tik daudz vairs nestrīdamies par sīkumiem, drīzāk kopīgi domājam par lieliem mērķiem. Kādā no nākošajām slejām stāstīšu par mūsu budžeta skaitļiem, šoreiz varu teikt tikai to, ka finanšu komisija bija patīkami pārsteigta, kad saskaitījām kopā visus šī gada iespējamos ieņēmumus – salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem mūsu finanšu saimniecība ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes!

    It kā jau tie var likties sīkumi, bet kopš esam starptautiskā apritē, mums ir pavērušās jaunas iespējas saistībā ar tādām organizācijām kā SportIdent, OCAD un citām. Arvien aktīvāk elites sportisti un tos pavadošie līdzjutēji piedalīsies mūsu valstī notiekošajās sacensībās un treniņnometnēs un, ja vien mēs parādīsim sevi no labākās puses, noteikti ieplānos Latvijas sacensības savos kalendāros arī nākotnē. Savukārt, Latvijas O profesionāļiem, gan sportistiem, gan karšu zīmētājiem, gan, iespējams, inspektoriem, IT speciālistiem un sacensību organizētājiem paveras iespējas savus pakalpojumus pārdot ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Orientēšanās sports attīstās – tajā arvien lielāku lomu ieņem televīzija, reklāma, starptautisks marketings. Ja gribam būt daļa no šī procesa, mums nepieciešams būt aktīviem starptautiskajā O apritē.

    Šie ir tikai daži, it kā netieši, bet būtiski aspekti, kādēļ mums, LOF vadībai jāspēj veltīt uzmanība arī aktivitātēm IOF. Faktiski tā ir tāda kā LOF ārpolitika, ar visām diplomātijai raksturīgajām iezīmēm – pakāpenisku sava labuma meklēšanu, nesteidzīgiem, personīgiem kontaktiem, lai iegūtu sabiedrotos, divpusēju kontaktu veidošanu, lielu lēmumu sagatavošanu mazās darba grupās, precīzu darbu kongresos un konferencēs un tā tālāk un tā joprojām. Līdz šim starptautiskajā orientēšanās apritē dominēja Skandināvijas valstis. Zviedrija, Somija, Norvēģija ir ne tikai tradīcijām bagātākās valstis, bet arī naudīgākās organizācijas IOF. Bez saskaņošanas ar šo valstu federācijām tā īsti netiek pieņemts neviens IOF lēmums. Minētās trīs valstis bija izveidojušas nelielu darba grupu, kurā pirms lielajiem IOF lēmumiem, apsprieda un saskaņoja savas intereses. Vēlāk grupā tikai iesaistīta arī Dānija un šī grupa kļuva pazīstama ar vārdu NORD grupa – kā jau minēju tā ir ietekmīgākā lobēšanas apvienība visā IOF.

    Uzaicinājums piedalīties šajā ietekmīgajā grupā trim Baltijas valstīm ir liels gods un iespēja. Sestdien un svētdien strādājām jau septiņu valstu sastāvā un liekas, ka visi septiņi šo savu sadarbību vērtējām kā ļoti izdevušos. No katras valsts piedalījās federācijas prezidents un direktors vai viceprezidents, tātad lēmumu pieņēmēju līmenis bija visaugstākais iespējamais. Diezgan daudz laika veltījām, lai iepazītos viens ar otru – bija gan formālās prezentācijas, gan neformālās sarunas. Apspriedām IOF tuvākās un tālākās nākotnes perspektīvas, īpaši jau jautājumā par sponsoru piesaistīšanu, kas savukārt, nenovēršami noveda pie diskusijas par mūsu sporta veida skatāmību un sadarbību ar TV. Izklāstīju mūsu pieredzi ar Erasmus + projektiem, kuri tieši bija orientēti uz orientēšanās skatāmības un saprotamības palielināšanu. Daudz laika veltījām diskusijām par orientēšanās nākotni, Skandināvijas pārstāvjus ļoti ieinteresēja mūsu sasniegumi taku O, bet īpaši jau telpu O. Edgara Sparāna veidotie video par mūsu telpu O līgu bija patiesā uzmanības centrā. Protams, neiztika bez neliela nakts orientēšanās treniņa un saviesīgās daļas vakarā.

    Tā nu diezgan strauji, no maz pazīstamas valsts statusa pirms pieciem gadiem esam iekļuvuši ietekmīgākajā lēmumu pieņēmēju grupā starptautiskajā orientēšanās apritē. No vienas puses tas ir pagodinoši un nākotnes iespējas sološi, no otras puses tie atkal ir jauni pienākumi. Tomēr atzīšos, ka man bija ļoti patīkami pavadīt divas dienas tādā kā entuziasma baseinā – visi cilvēki, kas bija sapulcējušies bija tik pārņemti ar mūsu kopīgo ideju, ka tas patiesi iedvesmoja.

    Lai mundra un entuziasma pilna nedēļa arī mums visiem!

    Viesturs

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
    Anita Kasakovska
    9156
    23.01.2017 14:04
    Jānis Bergs sacīja:
    Anita! Vai Tu atceries pagājušajā gadsimtā 86. vai 87.gadu (diemžēl es neatceros precīzi)??? Tas bija tad, kad pirmo reiz "Magnētā" bija piedalījušiem mūsu aizjūras kaimiņi. Viņi toreiz pat brīnijās par šo mūsu darba dienu pēcpusdienas pasākumu, jo tas priekš šiem bija jaunums. Pēc tam šie augstu to novērtēja, publicējot gan rakstu, gan bildes un karti Zviedrijas žurnālā "Skogssport". Protams nacionālo OF līmenī tikai tagad mūs pamazām sāk novērtēt, kā OS lielvalsti. Mēs esam ar savām idejām esam daudz bagātāki nekā viņi, jo ne vienu reizi vien, esam bijuši tādās situācijās, kad ne no kā, nācās izdomāt un radīt kaut ko un gandrīz vienmēr mums tas izdevās pat labāk par sākotnēji iecerēto :))) Tā kā mums ir liels rūdījums.
    Protams, ka atceros! Tagad jau mēs esam vienā laivā un vairs jau 3000 pa mežu darbadienas pēcpusdienā neskraida;-)) Pārāki par skandināviem neesam, bet izdomas bagātāki (reizēm) gan. Tas mums no padomijas laikiem. Atceros kā Juris Vaivods izdomāja, ka jāiekasē dalības maksa Magnētos. Kaut kas tāds tiem laikiem bija nonsenss.
    Jānis Bergs
    9155
    23.01.2017 11:52
    Anita Kasakovska sacīja:
    Vienotībā spēks! Mani arī mazliet pārsteidza fakts, ka mūsu ziemeļu kaimiņiem vajadzēja 25 gadus, lai saprastu ka arī 3 Baltijas valstis otrpus jūrai arī ir OS lielvalstis;-)
    Anita!
    Vai Tu atceries pagājušajā gadsimtā 86. vai 87.gadu (diemžēl es neatceros precīzi)???
    Tas bija tad, kad pirmo reiz "Magnētā" bija piedalījušiem mūsu aizjūras kaimiņi.
    Viņi toreiz pat brīnijās par šo mūsu darba dienu pēcpusdienas pasākumu, jo tas priekš šiem bija jaunums.
    Pēc tam šie augstu to novērtēja, publicējot gan rakstu, gan bildes un karti Zviedrijas žurnālā "Skogssport".
    Protams nacionālo OF līmenī tikai tagad mūs pamazām sāk novērtēt, kā OS lielvalsti.
    Mēs esam ar savām idejām esam daudz bagātāki nekā viņi, jo ne vienu reizi vien, esam bijuši tādās situācijās, kad ne no kā, nācās izdomāt un radīt kaut ko un gandrīz vienmēr mums tas izdevās pat labāk par sākotnēji iecerēto :)))
    Tā kā mums ir liels rūdījums.

    Iesaku apmeklēt:http://lof.lv/prezidenta-sleja?id=2709&t=LOF-arpolitikas-sleja#ccc

    Anita Kasakovska
    Vienotībā spēks! Mani arī mazliet pārsteidza fakts, ka mūsu ziemeļu kaimiņiem vajadzēja 25 gadus, lai saprastu ka arī 3 Baltijas valstis otrpus jūrai arī ir OS lielvalstis;-)





Atlikušo zīmju skaits:

0,077500820159912