Ziņas - Atrast īsto debespusi ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

18.janvāris /
Antis, Antons
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Atrast īsto debespusi

    27.03.2007

    Kompass, karte rokā un mežā iekšā pēc iespējas ātrākā laikā atrast noteiktus kontrolpunktus! Tas ir orientēšanās sports, ar ko jau kopš puikas gadiem nodarbojas LVA ieguldījumu pārvaldes sabiedrības fondu un plānu pārvaldnieks Ģirts Veģeris. Par orientēšanās sporta entuziastu viņš kļuvis 12 gadu vecumā, kad skolā sāka apmeklēt orientēšanās sporta pulciņu. "Kas mani piesaistīja? Bērnībā jau viss ir interesanti. Biju viens no labākajiem, guvu panākumus, patika, ka katru reizi var braukt uz citu vietu un meklēt kontrolpunktus," saka Ģirts Veģeris. Vairākus gadus bijis arī Latvijas jauniešu izlasē, un junioru grupa bijusi tik spēcīga, ka ieskaitīta PSRS izlasē, kas reiz pat izcīnījusi sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā. Lielākā daļa cilvēku, kurus interesē orientēšanās sports, ar to nodarbojas neprofesionāli un ir tā sauktajā tautas klasē, piedalās sacensībās Magnēts. Profesionāļi ar to nodarbojas nopietni, trenējas, kā jau visos sporta veidos klājas. Ģirtam Veģerim orientēšanās sportā ir gana liela prakse, treniņš un teicami rezultāti, tāpēc viņš drīzāk ierindojams profesionāļu kārtā. Viņš pats par sevi saka: "Īsts profesionālis neesmu, drīzāk pusprofesionālis." Ģirts ir vairākkārtējs Latvijas čempions orientēšanās sportā. Par pašu veiksmīgāko sezonu viņš nosauc 2003. gadu, kad uzvaras nāca cita pēc citas. Tad viņš bija Latvijas čempions, Baltijas čempionātā tika iegūta otrā vieta, bet pasaulē - 27. vieta. "Pusprofesionālis - tas nozīmē, ka trenējos katru dienu," skaidro Ģirts. Proti, viņš skrien, iet uz sporta zāli, regulāri brauc uz Magnēta sacensībām. Tā kā Ģirts ar šo sporta veidu nodarbojas nopietni, bez regulārām fiziskām aktivitātēm nevar - ja netrenēsies, sasniegumu nebūs. Brīvdienās parasti notiek Latvijas mēroga sacensības un Ģirts Veģeris tajās piedalās elites grupā. Tuvākajos šī gada plānos - izcīnīt iespēju tikt Latvijas izlasē un doties gan uz Eiropas čempionātu Igaunijā, gan pasaules čempionātu, kas šogad norisināsies Dānijā. "Piedaloties Magnētā, pirmajās reizēs cilvēks koncentrējas, lai tikai atrastu kontrolpunkts. Kad ar orientēšanos nodarbojies ilgāk, tad jau sāc domāt, cik ātri noskriet distanci. Pieredzējis orientierists punktus vairs nemeklē, viņš vienkārši skrien un, ja kļūdās kaut par pusminūti, tad tas jau īsā distancē ir daudz un nevar cerēt uz augstu vietu," stāsta Ģirts Veģeris, kurš pats startā sāk skriet un neapstājas. "Ja kartē tomēr kaut ko nesaprotu un apstājos - tā jau man ir kļūda," viņš atzīst. Viņš nosauc vēl kādu atšķirību: "Cilvēki - amatieri bauda dabu, mežu. Sākumā necīnās ar citiem, bet ar sevi. Savukārt profesionālis baudu gūst, ja distanci veic bez kļūdām, ja nav zaudējis kādu minūti. To, vai mežā ir mellenes, vai zemenes jau nogatavojušās - to skrienot es neievēroju." Tiem, kas ar orientēšanās sportu nodarbojas nopietni, kāds misēklis varot rasties tad, ja tomēr esi satraucies, jo īpaši lielās sacensībās, kur jūti atbildību. "Tehniski jau visu zini, bet uzvar tas, kas nekļūdās, un te jau parādās psiholoģiskā sagatavotība. Sacensībās pirms starta jau divas stundas iepriekš iztēlojos, kā rīkošos - kā nostāšos startam, skriešu utt.," tā Ģirts Veģeris, kurš galvā izspēlējot dažādus variantus, kas varētu atgadīties un kā vajadzētu reaģēt dažādās situācijās. Kā elites klasē startējošam orientēšanās sporta aktīvistam Ģirtam Veģerim būtiski izvēlēties arī ērtu un praktisku aprīkojumu. Apģērbs - no neilona, kas nepaliek smags un slapjš lietainā laikā. Pusprofesionālis izvēlas arī speciālus sporta apavus ar speciālām zolēm, līdzīgus futbolistu bučiem, kas neļauj slīdēt kājām. Arī kompass par pieciem latiem vairs neder, jāpērk par 40 latiem. Der zināt Orientēšanās ir sporta veids, kur dalībnieks izmanto precīzu karti un kompasu, lai atrastu apvidū izvietotus kontrolpunktus. Latvijā amatieru iecienītas ir orientēšanās sacensības Magnēts, kas sezonā - no aprīļa līdz oktobrim divreiz nedēļā notiek Rīgā. Arī citās Latvijas pilsētās regulāri notiek šādas sacensības. Aktīvākie orientēšanās sporta entuziasti ir apvienojušies dažādos klubos. Pavisam to Latvijā ir 32. Uz tautas orientēšanās sacensībām var ierasties ikviens interesents. Notikuma vietā vien jāsamaksā dalības maksa 1 -1.50 Ls, kompasu turpat var iznomāt vai nopirkt. Pirmās orientēšanās sporta sacensības notika 1897. gada 13. maijā Norvēģijā, Bergenas apkārtnē. 1936. gada 18. oktobrī notiek pirmās orientēšanās sacīkstes Latvijā. Autors: I. Igaune, ingunai@db.lv, 7084453 Publicēts: Dienas bizness, 21.04.2006





Atlikušo zīmju skaits:

0,032248020172119