Ziņas - Siltuma meklējumos jeb ceļojuma dienasgrāmata. ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

7.decembris /
Dzirkstīte, Anta, Antonija
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Siltuma meklējumos jeb ceļojuma dienasgrāmata.

    06.04.2007

    Portugal O-Meeting

    Laikā, kad Latvijā valda auksta ziema un zemi klāj sniegs, katrs meklē piemērotāko veidu kā gatavoties jaunajai orientēšanās sezonai. Tā kā no 17.-20. februārim Portugāles ziemeļu daļā - S?o Pedro do Sul notika Portugāles daudzdienas (Portugal o-meeting).

    Ievadam....

    Laikā, kad Latvijā valda auksta ziema un zemi klāj sniegs, katrs meklē piemērotāko veidu kā gatavoties jaunajai orientēšanās sezonai. Tā kā no 17.-20. februārim Portugāles ziemeļu daļā - S?o Pedro do Sul notika Portugāles daudzdienas (Portugal o-meeting), tās savā treniņu procesā iekļāva vairāki Latvijas orientieristi, jo šajā valstī februārī ir salīdzinoši daudz siltāki laika apstākļi nekā Latvijā. Tā nu uz tālo Portugāli aizceļojām arī mēs - Aija Skrastiņa, Kristaps Jaudzems, Edgars Bertuks un Kristīne Kokina (raksta autore). Jau iepriekš bijām izplānojuši izmantot portugāļi piedāvāto iespēju pāris dienas patrenēties pa vietējām kartēm, kā vēlāk izrādījās, daudz citādākā apvidū, nekā Portugāles daudzdienās piedzīvoto.

    Trešdiena, 14.02.2007.

    Jau 8.30 pēc vietējā laika ieradāmies Porto lidostā un veiksmīgi saņēmām savu jau iepriekš noīrēto melno automobili, kam bija uzticīgi jākalpo turpmākās nedēļas piedzīvojumos. Mūsu pirmo trīs dienu apmešanās vieta (neliela kempinga mājiņa ar visām nepieciešamajām ērtībām) atradās netālu no pilsētām Leiria un Marinha Grande. Kopumā plānojām pirms Portugāles daudzdienām izskriet treniņus četrās kartēs, kas mūsu uzturēšanās vietas apkaimē bija ar visinteresantākajiem apvidiem.

    Pirmo treniņu skrējām vietā, kas saucas Vieira un ir pašā Atlantijas okeāna krastā (tie, kas piedalījās Pasaules skolēnu čempionātā, noteikti šo vietu atcerētos). Sanāca skriet gan pa okeāna piekrastes kāpām, gan pa pamatīgiem brikšņiem, kā arī pa atklātiem izcirtumiem. Veicām pašu portugāļu izplānotās distances, kas bija pietiekoši interesantas. Pēc treniņa ziemeļnieku izsalkums pēc saules un siltuma lika mums doties nelielā pastaigā līdz okeānam un Kristaps pat mēģināja spēkoties ar augstajiem viļņiem, atklājot savu peldēšanās sezonu 14. februāri.

    Pēc pusdienām un nelielas atpūtas, puiši vakarā centās iekarot mūsu kempinga tuvāko apkārtni, veicot otro treniņu. Šoreiz gan bez kartes, tikai ar kompasu un aptuvenu nojausmu par kempinga apkārtni un tā attālumu līdz okeānam, ko treniņa laikā vajadzēja sasniegt. Beigās gan tumsa un nepareiza nojausma par veicamo maršrutu neļāva tikt līdz okeānam, tomēr treniņš izrādījies gan noderīgs un interesants.

    Vakarā baudījām Valentīndienas intelektuālās izklaides - spēlējam kārtis, veco labo zolīti. Kristaps joprojām vadībā. Bet uz galda ir arī šokolādes sirsniņas, kā nekā svētā Valentīna diena.

    Ceturtdiena, 15.02.2007.

    No rīta devāmies skriet uz otro treniņkarti Coimbr?o (6,2 km distance ar 23 KP). Laiks bija diezgan vējains un vēss, bet treniņam ļoti piemērots. Kartes apvidus izrādījās labi skrienams, ar palielām reljefa formām un ļoti daudz kontrolpunktiem, diezgan atšķirīgs no iepriekšējās dienas treniņa, jo pa kājām vairs nemaisījās asie ērkšķi.

    Pēcpusdienā devāmies uz otro treniņu, kurā plānotās distances kopgarums bija 11,8 km ar 38 KP. Puiši skrēja visu distanci un izvēlējās kartes bez ceļiem, lai tādejādi treniņš orientēšanās ziņā būtu sarežģītāks un interesantāks.Es gan veicu tikai pusi distances, izvēloties karti, kurā bija iezīmēti ceļi. Kartes apvidus bija ļoti ātri skrienams, tomēr ar salīdzinoši sīkām reljefa formām un stipri atgādināja kādu no Latvijas mežiem, kuros ir ļoti laba un laba skrienamība..

    Vakarā pēc kārtīgām vakariņām atkal turpinājās zolītes turnīrs, Kristaps joprojām pirmais (es gan ievērojami uzlaboju savu punktu statistiku un biju pārliecinoši otrajā vietā). Šis bija mūsu pēdējais vakars kempingā un portugāļi jau otro reizi bija mums nogriezuši gāzi, lai mēs mazāk mazgātos ar silto ūdeni!

    Piektdiena, 16.02.2007.

    Jau ap 8.30. bijām gatavi doties prom no kempinga, jo pirmais treniņš bija paredzēts kartē, kas atradās vairāk nekā 50 km uz Ziemeļiem. Jau iepriekš mūsu izpalīdzīgais portugāļu advisers (kā beigās izrādījās, tādi ir visiem, kas izmanto viņu oficiālās treniņu iespējas) šo karti ieteica, kā visinteresantāko un tā laikam arī ir ļoti interesējusi vienu no pasaules spēcīgākajiem orientieristiem - Thiery Guergiou.

    Brauciens gan līdz šim apvidum (vietas nosaukums - Quiaios) izrādījās gana nogurdinošs, jo portugāļi ir pamanījušies apdzīvot gandrīz visu ceļa posmu līdz mūsu galapunktam. Nolēmām neskriet visu distanci, jo vēl vakarā bija paredzēts skriet Portugāles daudzdienu modeļa distanci un lai uz to paspētu laika nebija īpaši daudz. Nezinu gan kāpēc tieši šī karte portugāļu acīs ir tik ievērojama, bet mēs neko ļoti īpašu tur nesaskatījām - nelielas un arī sīkas reljefa formas, kopumā labi skrienams apvidus, ar maziem, zaļiem krūmu pudurīšiem. Vislielāko uzmanību piesaistīja tieši šie krūmi, jo to ziedi bija spilgti dzelteni un skaisti izskatījās.

    Pēc nelielas maldīšanās pa Portugāles autoceļiem, pēcpusdienā nokļuvām nelielā pilsētiņā S?o Pedro do Sul, kas bija Portugāles daudzdienu sacensību centrs. Ātri iekārtojāmies pilsētas sporta zālē un devāmies uz modeļa distanci Gestoso. Līdz kartei bija jālīkumo pa šaurajiem kalnu ceļiem aptuveni 50 minūtes un paspējām iepazīties ar savu turpmāko dienu vienu no lielākajiem biediem - biezu miglu, kurā redzamība vietām nepārsniedza 5 metrus. Tas viss izvērtās vēl ekstremālākos laika apstākļos sasniedzot paredzēto modeļa distanci, jo miglu papildināja stiprs lietus un vējš. Puiši tomēr nolēma mēģināt skriet. Drīz vien lielais spars gan noplaka, jo Edgars ar Kristapu bija apmeklējuši tikai pirmos trīs kontrolpunktus acīmredzot tomēr ir laika apstākļi kādos pat orientieristi ir bezspēcīgi. Tā nu apjaušot nākošo divu dienu sacensību apvidus "burvību", devāmies lejup no kalniem, lai atpūstos pirms sacensībām.

    Vakarā atkal jau kārtis - kopvērtējuma tabulā nekas nav mainījies - Kristaps lielākais zolmanis, es otrajā vietā.

    Sestdiena, 17.02.2007.

    Pirmā sacensību diena - vidējā distance. Mums visiem starts salīdzoši vēlu, tomēr izbraucām agrāk nekā vajadzētu, lai būtu vieglāk atrast vietu mūsu melnajam automobilim. Tā kā līdz startam laika vēl bija daudz, pēc foto mirkļu iemūžināšanās, nolēmām pastaigāt pa modeļa distanci, lai pierastu pie mums tik netipiskā apvidus - atradāmies virs 1100 metriem virs jūras līmeņa (tāds pats augstums bija arī otrajā un trešajā dienā), tradicionālo mežu bija nomainījusi akmeņu jūra un kaut kas līdzīgs ķērpjiem un ne īpaši veselīga zāle. Koki praktiski nebija, tomēr tie daži, kas bija, izrādījās ļoti labs orientieris tik līdzīgajos akmeņu krāvumos.

    Kristaps no mūsu četrotnes startēja pirmais, pēc 3 minūtēm Edgars, vēlāk Aija un tad arī es. Puišiem esot distancē nedaudz lija lietus, kas brīžiem kļuva spēcīgāks, tomēr beigu beigās tas netraucēja uzrādīt labus rezultātus. Kristaps 7., bet Edgars zaudējot tikai 4 sekundes ierindojās 8. vietā. Pārliecinošu uzvaru izcīnīja titulētais Francijas orientierists Thiery Guergiou. Aija jau skrēja spēcīgākā lietū un izcīnīja 22. vietu. Arī es nebiju izņēmums, jo lietus lija arvien spēcīgāk, bet beigās tam vēl pievienojās spēcīga krusa un šis tandēms viennozīmīgi neveicināja manu veiksmi un ātrumu distancē, rezultātā - 39. vieta. Skrienot jau distances beigas kādā no kontrolpunktiem aiz akmens bija noslēpies vīrietis, laikam slēpās no krusas un cerēja, ka tā pāries. Laikam nekad mūžā vēl distancē tik ļoti nebiju pārsalusi, kā šajos nieka 4,3 km. Katrā ziņā, lai arī lietus, krusa, vējš un termometra stabiņš nebija mūsu sabiedrotie pirmajā sacensību dienā, tomēr apvidus patiešām bija interesants un sarežģīts.

    Vakarpusē bijām beidzot sasildījušies un kārtējā zoles turnīra turpinājumā kopvērtējumā nekādu izmaiņu. Sporta zālē jau bija saradušies daudz vairāk orientieristu nekā iepriekšējā vakarā, galu galā nebijām vienīgie ārzemnieki, kas izvēlējušies askētisko sporta zāles grīdas segumu!

    Svētdiena, 18.02.2007.

    Otrā sacensību diena - Pasaules ranga sacensības garajā distancē (World Ranking Event). Tieši šī notikuma dēļ daudzi elites līmeņa sportisti ieradās tikai uz otro dienu, to skaitā Šveices nacionālā izlase (arī Simone Niggli-Lüder), papildinot jau tā garo dalībnieku sarakstu. Tāpat pieteikto dalībnieku vidū bija arī Mārtiņš Sirmais (2. vieta 2006. gada Eiropas čempionātā), kas līdzīgi kā mēs arī izmantoja portugāļu piedāvātās trenēšanās iespējas.

    Atšķirībā no iepriekšējās dienas, kalnos spīdēja saule un bija salīdzinoši silts. Aijai bija agra starta minūte, tāpēc viņa uz sacensību vietu devās pāris stundas agrāk nekā mēs. Laikā, kad mēs pārējie ieradāmies sacensību vietā, Aija jau bija beigusi skriet - diemžēl kājas traumas dēļ viņa distanci neveica līdz galam.. Mans starta laiks bija vēlā pēcpusdienā, kad lielākā daļa sportistu jau bija pametuši sacensību teritoriju. Līdz ar to nācās pārsvarā skriet dziļā vientulībā, ko tikai pa retam iztraucēja vēl kāds vīru elites grupas sportists vai arī kāda mana konkurente, un baismīgie govju skatieni, kas laiski ganījās stāvās, akmeņainās nogāzēs. Dāmu elites distance sasniedza 8,5 kilometrus.

    Distance pavisam nedaudz pārklājās ar iepriekšējās dienas karti, bet šajā dienā bija daudz lielāki kalni ar stāvākām akmeņainām nogāzēm un garāki etapi starp kontrolpunktiem. Portugāļi gan lieki neuztraucās par dzirdināšanas vietu izvietošanu distancē, jo kā vēlā secinājām, tos nebija pamanījis neviens no mums. Kopumā Edgars uzrādīja ļoti labu rezultātu (1:08:15) un spēcīgajā vīru elites konkurencē ierindojās 10. vietā, savukārt, Mārtiņš Sirmais ar rezultātu 1 stunda un 12 minūtes izcīnīja 20. vietu. Vīru elites grupas distances garums bija 11,1 km.

    Vakara programmā ietilpa nakts sprints pa S?o Pedro do Sul ielām. Kristaps tomēr izlēma tajā piedalīties un bija salīdzinoši daudzo sportistu skaitā, kas pārliecinājās, ka portugāļiem ne vienmēr viss izdodas kā iecerēts. Nebija paredzētas starta minūtes, bet brīva izvēle, kad uzsākt savu distanci, tas gan izvērtās situācijā, kad starta laiks nevienam tomēr netika fiksēts. Tomēr lielākā daļa orientieristu distanci tāpat veica un jutās gandarīti, ka var iepazīt naksnīgās pilsētas ieliņas.

    Vakara izskaņā apmeklējām svētku vakariņas (Friendship Regional Dinner), kurās varēja baudīt vietējo pavāru pagatavoto ēdienu. Nogurums pēc garās distances gan ir jūtams, tāpēc kāršu spēlēšana izpalika.

    Pirmdiena, 19.02.2007.

    Trešā sacensību diena - vidējā distance. Šoreiz devāmies citā virzienā, nekā iepriekšējās dienas (uz Campo de Anta), tomēr tāpat melnais automobilis dabūja kārtīgi izvingroties pa līkumotajiem un ļoti šaurajiem kalnu celiņiem.

    Kalnos atkal mūs sagaidīja migla un drēgns laiks, bet organizatori bija nodrošinājusi autobusiņus, kas dalībniekus pārvadāja no attālāk esošā stāvlaukuma uz finiša vietu. Man šoreiz visagrākais starts, tāpēc dodos nezināmajā pirmā no mūsu četrotnes. Un šoreiz patiešām apvidus atkal pārsteidza, jo ļoti stāvajām akmeņu nogāzēm šeit klāt vēl nāca mežs ar dažiem grūti skrienamiem posmiem (cieši saauguši krūmi un potīšu līmeni augošas rožu sugas puķes, kurām ir asmenīši). Proporcionāli distances garumam šajā dienā bija jāpārvar vislielākā augstuma starpība. Kopumā apvidus patiešām bija sarežģīts, kas iespējams bija viens no galvenajiem iemesliem, kas mums visiem lika pieļaut kļūdas distancē.

    Vakarā atkal paredzēts nakts sprints - šoreiz izvēles distance, tomēr pa visām dienām sakrātais nogurums un nelielais lietus mūs atvaira no domas par piedalīšanos šajā sprinta distancē. Tāpat pēc otrajām svētku vakariņām (Regional Friendship Dinner) jau esam gatavi doties atpakaļ uz Porto, lai nākošajā rītā agri lidotu atpakaļ Latvijas virzienā. Līdz ar to ceturtā un pēdējā sacensību diena mums izpalika (Edgars pēc pirmajām trim dienām kopvērtējumā ieņēma augsto 4. vietu), tomēr teicami sevi kopumā pierādīja Baiba Ozola no kluba „MONA", kura kopvērtējumā izcīnīja otro vietu.

    Nobeigumam...

    Ielidojām Rīgā otrdienas vakarā un tur jau mūs atkal sagaidīja zināmās sniega kupenas un termometra stabiņš uzticīgi rādīja mīnuss septiņus grādus. Siltumu koferī atvest gan nevarējām, tomēr atmiņas par pavadīto laiku Portugālē gan kaut kur tiks noglabātas. Katrā ziņā mēs bijā to latviešu starpā, kas vēl ar aptuveni 1500 dalībniekiem no visas Eiropas lēkāja un ložņāja pa Portugāles akmeņainajiem kalniem un sajuta pavasara elpu, kas pavisam drīz līdz ar jauno orientēšanās sezonu atnāks arī līdz Latvijai.

     

    Portugal O-meeting sacensību kartes:

    modeļa distance

    1. diena

    2. diena

    Nakts sprints

    3. diena

    4. diena

    Sacensību rezultāti

    Autore:

    Kristīne Kokina





Atlikušo zīmju skaits:

0,049455881118774