Ziņas - Ar dalītām emocijām aizvadītas 7. Pasaules karavīru sporta spēles Ķīnā ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

12.novembris /
Kaija, Kornēlija
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Ar dalītām emocijām aizvadītas 7. Pasaules karavīru sporta spēles Ķīnā

    07.11.2019

    Kristīne Bertuka | 1 komentārs

    18. oktobrī ar krāšņu un iespaidīgu šovu Ķīnas pilsētā Wuhan tika atklātas 7. Pasaules karavīru sporta spēles (7th CISM WORLD MILITARY GAMES), kas ir lielākais sporta notikums militārpersonu sportā un norisinās reizi 4 gados. Spēles ilga 10 dienas 27 dažādos sporta veidos ar neskaitāmām disciplīnām katrā no tiem (kopumā izcīnot vairāk kā 1000 medaļas), piesaistot dalībniekus no 109 valstīm. Uz Ķīnu devās arī sportistu delegācija no Latvijas, tai skaitā 7 orientieristi – Artūrs Pauliņš, Edgars Bertuks, Artjoms Rekuņenko, Andris Jubelis, Laura Vīķe, Elīna Kārkliņa un šī raksta autore – Kristīne Bertuka.

    CISM sacensību programmā orientēšanās sportam jau tradicionāli tika atvēlētas 4 disciplīnas – vidējā un garā distance, komandu vērtējums (summējot sievietēm 3, vīriešiem 4 labākos individuālos laikus vidējā un garajā distancē), kā arī stafetes. Nākošajā dienā pēc atklāšanas ceremonijas devāmies uz modeli, pēc kura veikšanas jau uzreiz bija skaidras pāris lietas – kalni būs ļoti stāvi un kāpuma summas patiešām būs lielas, mežs vietām vairāk atgādināja džungļus, tāpēc ātrāki nereti būs ceļu/taku varianti, kā arī kartes varbūt nebūs tik precīzas kā līdz šim pierasts. Apskatot dalībnieku sarakstus varēja secināt, ka būs sīva cīņa starp vairākām komandām, kuru sastāvā ir spēcīgākie attiecīgās valsts orientieristi, turklāt pēdējos gados tieši sievietēm ir pieaugusi konkurence. Par favorītiem noteikti vienmēr var uzskatīt Šveices, Krievijas, Francijas un Polijas sportistus, visas Baltijas valstis, Somijas, Austrijas, kā arī citus. CISM pārstāvēto dalībnieku līmenis viennozīmīgi ir audzis, tomēr atļaušos pieminēt, ka līdz šim ne reizi uz vietām pirmajā desmitniekā, nemaz nerunājot par medaļām nebija pretendējuši Ķīnas sportisti. Godīgi sakot nemaz neatceros, vai iepriekš CISM čempionātos orientēšanās sportā Ķīna tika pārstāvēta ar dalībniekiem.

    Sacensību programmā pirmā bija vidējā distance. Distances bija ar interesantu plānojumu, ļoti stāvām nogāzēm, smalku taku tīklu un dažāda veida skrienamību. Sacensības gan izvērtās krietni citādākas, nekā ierasts. Sievietēm pirmajās divās vietās pārsteidzoši ātrākās izrādījās Ķīnas sportistes. Trešā ātrākā rezultāta uzrādītāja Anastasia Rundaya līderei zaudēja… 6 minūtes, nemaz nerunājot par citām spēcīgām pasaules TOP10 skrējējām. Līdzīgs pārsteigums arī vīru rezultātos, kur otrs ātrākais laiks Ķīnas sportistam, tikai 7 sekundes zaudējot titulētajam šveicietim Matthias Kyburz. Finiša arēnā esošo atmosfēru pēc vidējās distances ir grūti aprakstīt. Patiesībā domāju, ka nevienam nebija šaubas, ka ir notikusi kaut kāda veida noteikumu pārkāpšana. Vairāku valstu delegācijas organizatoriem iesniedza protestu par negodīgu cīņu vidējā distancē. Pēc vairāku stundu nīkšanas finiša rajonā, saņēmām tikai skopu ziņu, ka vidējās distances apbalvošana nenotiks un sportisti pamazām var doties uz autobusiem. Vēlāk noskaidrojās, ka žūrija bija apmierinājusi protestu un tika iegūti pierādījumi par Ķīnas komandas negodīgu rīcību – mežā vietām bija izvietoti marķējumi, brīvprātīgie, kuri gan apsargāja kontrolpunktus, gan atradās dažādās vietās distancē, norādīja pareizos virzienus, kā arī speciāli izveidotas nelielas taciņas ideālā ceļa varianta īstenošanai – šie ir publiski pieejamie dati, kādā veidā notikusi Ķīnas sportistu šmaukšanās. Protams, nepamet arī sajūta, ka viņi iepriekš distanci bija izskrējuši un ne vienu reizi vien, bet to ir grūti pierādīt. Internetā atradām rakstu, kur ātrākā ķīniete bija stāstījusi, ka ar orientēšanās sportu esot sākusi nodarboties vien pagājušajā gadā… 

    Nākošajā dienā bija paredzēta garā distance. Pirms starta tika paziņots, ka vidējās distances rezultāti joprojām nav oficiāli zināmi, jo ķīnieši ir apstrīdējuši protestu. Vienīgais, kas bija zināms, ka viņi nestartēs ne garajā distancē, ne stafetēs.

    Arī garās distances apvidus bija ar ļoti stāvām nogāzēm un vietām diezgan blīvu veģetāciju. Jāsaka, ka distanču plānojums gan vīriešiem, gan sievietēm bija ļoti atbilstošs garajām distancēm – ar garajiem etapiem un ceļu izvēlēm, turklāt vīriešiem bija pat divi “taurenīši”. Garajā distancē lielisku sniegumu nodemonstrēja Artūrs Pauliņš, ierindojoties augstajā 11. vietā. Arī Edgaram Bertukam vieta labāko divdesmitniekā – 17. ātrākais rezultāts.  Artjomam Rekuņenko 30. vieta, bet Andrim Jubelim 51.

    Sievietēm ar stabilu skrējienu augstā 12. vieta Laurai Vīķei, Elīnai Kārkliņai 28., bet Kristīnei Bertukai 39. rezultāts.  Jāpiemin, ka joprojām netika veikta apbalvošana vidējai distancei un līdz ar to arī komandu kopvērtējumam. Starp sportistiem tikai pastiprinājās baumas, cik tas viss ir nesmuki un nesportiski…

    Nākošajā dienā, kas bija brīvdiena, pirmo reizi devāmies uz pilsētas centru nelielā ekskursijā. Savukārt vakarā ar neviltotu interesi apmeklējām komandu sapulci. Orientēšanās sportā notikušais incidents tika risināts visaugstākajā CISM līmenī. Pārstāvju sanāksme beidzās joprojām nezinot, kādi tad paliks vidējās distances rezultāti. Un tikai stafetes distances rītā visiem tika paziņots, ka CISM norobežojas no jau iepriekšējās dienās izskanējušās informācijas par Ķīnas sportistu šmaukšanos vidējā distancē un ķīnieši vienkārši tikšot izņemti no vidējās distances rezultātiem (nevis diskvalificēti!!) un pēc pašu vēlēšanās neesot startējuši ne garajā distancē, ne stafetēs. Skaidrs, ka šāda nostāja lielākajā daļā sportistu izraisīja smīnus un nesaprašanu. Domāju, ka tā arī nekad neuzzināsim, kādas sarunas un kādi argumenti tika apspriesti CISM augstāko amatpersonu starpā, bet orientēšanās sportam šis iespējams ir lielākais “kauna” traips, kāds piedzīvots starptautisko sacensību vēsturē. Pēc Ķīnas sportistu izņemšanas no rezultātu tabulas,  vidējā distancē augsto 10. vietu izcīnīja Laura Vīķe, 15. vietā Kristīne Bertuka, bet Elīnai Kārkliņai 31. rezultāts. Vīriešiem Artūram Pauliņam 27. vieta, Edgaram Bertukam 47., Andrim Jubelim 52., bet Artjomam Rekuņenko 63. rezultāts.

    Neskatoties uz visu fona informāciju, stafetes, kā ierasts, bija aizraujošas līdz pēdējam etapam. Apvidus atšķirībā no iepriekšējām divām distancēm, bija ar krietni mazāku augstuma metru summu, tomēr ar stipri dažādu veģetāciju – jau iesildīšanās kartē bija skaidrs, ka kartes autors ir ļoti radoši piegājis dažādu pļavu, lauksaimniecības lauku un citu atklātu teritoriju attēlošanai. Sievietēm lieliski pirmo etapu veica Elīna Kārkliņa, kura finišu sasniedza tikai minūti aiz līderēm Krievijas sportistēm, augstajā 3. vietā. Otrajā etapā Kristīne Bertuka pieļāva vairāku minūšu kļūdu uz 4. KP (izkliedes KP), finišējot 5. vietā, tikai pavisam nedaudz aiz Francijas skrējējas. Pēdējā etapā arī Laura Vīķe pieļāva līdzīgu kļūdu uz 4. KP, finišu sasniedzot tajā pašā 5. vietā. Vērtējot iepriekšējo dienu ne pārāk veiksmīgo sniegumu, varējām būt tīri apmierinātās ar izcīnīto 5. vietu, kas Latvijas delegācijai beigās izrādījās 3. augstvērtīgākais rezultāts. Interesantas cīņas bija arī vīriešu stafetēs, kur pirmo etapu Latvijas komandai veica Artjoms Rekuņenko, finišējot uzreiz pēc pirmās līderu grupas. Edgars Bertuks spēja noturēties kopā ar šo grupu, kas cīnījās par vietu labāko sešiniekā. Tomēr pēdējā etapā neveiksmīgs distances sākums izvērtās komandas līderim Artūram Pauliņam, kurš pieļāva vairāku minūšu kļūdu jau uz 1. KP, finišā Latvijas vīru komandai 9. vieta. 

    Runājot par visu pārējo CISM Spēļu gaisotni, jau ierodoties Ķīnā, bija skaidrs, ka šis noteikti būs iespaidīgākais sporta pasākums kādu mēs līdz šim esam piedzīvojuši. Visi sportisti tika izvietoti speciāli uzbūvētā atlētu ciematā, kurš atradās ārpus Wuhan pilsētas blīvi apdzīvotajām zonām. Lai mazliet ieskicētu pasākuma vērienu, vērts pieminēt pāris detaļas. Atlētu ciematā tika izvietoti aptuveni 8000 dalībnieku, sportistiem bija pieejami 2 nelieli stadioni, pilnībā aprīkota sporta zāle, iespaidīga izmēra ēdnīca ar darba laiku no sešiem rītā līdz vieniem naktī, īpaši izbūvēts parks, kurā iet paskriet vai vienkārši doties pastaigā, tāpat teritorijā bija pieejama neliela iepirkšanās iela. Ciematam bija pašam sava īpaši izveidota metro līnija, kura savienojās ar pilsētas metro. Kopumā pasākumā piedalījās arī vairāk kā 200 000 (!!!) brīvprātīgo un to tiešām varēja just, jo šķiet viņi bija visur. Bieži vien lielās auto maģistrāles bija pilnībā brīvas no satiksmes, lai pa tām varētu kursēt vairāki simti organizatoru nodrošināti autobusi ar sacensību dalībniekiem. Wuhanas pilsēta ar vairāk kā 10 miljoniem iedzīvotāju bija daļēji “evakuēta”, to ļoti labi varēja redzēt tumšajās dienas laikā – daudzos dzīvojamo rajonu debesskrāpjos dega vien pāris desmiti gaismu, kaut katra no tām iespējams spēj izmitināt tūkstošus iedzīvotājus. Pilsēta bija apbrīnojami tīra, ielas uz sacensību norises vietām sakoptas ar sastādītām puķēm grāvmalās un zaļām sētām, nosedzot neskaitāmos būvlaukumus, vai kādas citas vietas, ko vietējās varas iestādes iespējams gribēja padarīt neredzamas. Lai arī pilsētā bija ļoti daudz jaunbūves, visi celtņi šo divu nedēļu laikā bija ieņēmuši baisu miera stāju, tāpat kā neskaitāmās sastatnēs svilpoja tikai vējš. Pieļauju, ka arī tuvumā esošās rūpnīcas darbojās minimāli vai nedarbojās nemaz, jo tikai pēdējā dienā gaisā skaidri varēja sajust īsto Āzijas rūpniecības “smaržu”, secinājām, ka spēles beigušās un viss atgriežas ierastajās sliedēs. Jāatzīst sajūtas mazliet nereālas, jo par Ķīnu tomēr līdz šim bija izveidojies priekšstats kā par ļoti blīvi apdzīvotu teritoriju. Tā kā Ķīnā jau biju bijusi pirms 6 gadiem, tad pilnīgi noteikti zinu kā izskatās pārbāzti metro un rosīgas ielas ar milzīgajiem krustojumiem, kur katru gājēja soli pavada motorolleru pīpināšana.

    Orientēšanās sacensības organizatoriski bija noorganizētas perfekti – nekādas kavēšanās, visi autobusi kursēja pēc striktiem grafikiem, gan starta arēna, gan finiša zona ļoti ērta un saprotama. Tāpat pilnīgi visi dalībnieki bija aprīkoti ar GPS ierīcēm (pagaidām gan man nav izdevies atrast, kur šos GPS ceļus var redzēt), diviem identiem (viens kā “back- up” variants), dzeramā ūdens kalniem, skatītāju etapiem un interesantām distancēm.

    Vērienīgajā Spēļu noslēguma ceremonijā pagaidām oficiāli netika paziņots, kura tad būs 8. CISM Spēļu organizētājvalsts, bet baumo, ka tā varētu būt Katara.

    Visas komandas vārdā gribētu pateikt lielu paldies Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem par doto iespēju pārstāvēt Latviju šajā vērienīgajā pasākumā. Jāpiemin, ka atklāšanas ceremonijā klāt bija arī LR Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī nākošajās dienā apmeklēja Latvijas sportistu delegāciju atlētu ciematā.

    Rezultāti un viss pārējais info atrodams sacensību mājaslapā: https://en.wuhan2019mwg.cn/

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
  • 10.11.2019 20:22
    Juris Kokins
    Domāju, ka ar šo gadījumu orientieristiem ir jāaizmirst par olimpiskajām spēlēm!





Atlikušo zīmju skaits:

0,035164833068848