Ziņas - Latvijas jauniešu izlases kandidāti aizvada vērienīgu nometni Ungārijā ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

12.novembris /
Kaija, Kornēlija
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Latvijas jauniešu izlases kandidāti aizvada vērienīgu nometni Ungārijā

    28.10.2019

    LOF sabiedrisko attiecību daļa | 2 komentāri

    Jau piekto gadu pēc kārtas aizvadīta jauniešu izlases (S/V16 un 18) rudens treniņnometne (21.-27.10.) nākamā gada Eiropas Jauniešu čempionāta (EYOC) apvidū. Šoreiz nometne norisinājās Ungārijā, kur notiks EYOC 2020,  un pulcēja rekordlielu sportistu un treneru skaitu.

    Kā atzīst Latvijas jauniešu izlases galvenā trenere Baiba Smila, tad šis gads ir īpašs ar to, ka nometni bija iespējams noorganizēt lielam skaitam nākamā gada izlases kandidātu. Kopā 29 jaunieši no 10 klubiem: IK Auseklis, ZVOC-VBSS, Azimuts OK-Sm BJS, Meridiāns-CPSS-Pārgauja, Alūksne-Ape OK, Alnis OK-JNSC, Kāpa OK, Madonas BJSS/OK Arona, Sēlijas mežs OSK, VSK Burkānciems & Co. Nometne norisinājās no 21. līdz 27. oktobrim skolēnu brīvlaikā, un tās galvenie uzdevumi bija izprast apvidus specifiku, nospraust individuālus uzdevumus gatavojoties EYOC 2020, kā arī saliedēt komandu.

    Nometnē piedalījās arī septiņi treneri un palīgi: Baiba Smila ( IK Auseklis, Jaunieši izlases trenere), Liene Leske (Latvijas orientēšanās izlases fizioterapeite), Līga Valdmane ( ZVOC-VBSS, EYOC 2020.g. "jaunais treneris"), Liene Brūvele (Azimuts OK-Sm BJS), Kaspars Radziņš (Meridiāns-CPSS-Pārgauja), jauno sportistu vecāki- Māris Baltiņš (Meridiāns-CPSS-Pārgauja) un Dainis Vintišs (Madonas BJSS/OK Arona).

    Komentārs no Baibas Smilas:

    "Gribu pateikt  paldies tiem, kuri palīdzēja šīs nometnes tapšanā, it īpaši Mārim Baltiņam un Lienei Leskei, kuri nav treneri un šobrīd ieguldīja gan savu brīvo laiku, gan finanses. Kā arī treneriem Kasparam Radziņam, Līgai Valdmanei, Lienei Brūvelei, Dainim Vintišam, jo bez viņiem tas nebūtu iespējams.

    Es priecājos, ka šīs nometnes laikā mēs visi spējām mazliet mainīt savu domāšanu un no “manējie, mans klubs, mani audzēkņi” spējām pārtapt par “MĒS- Latvijas izlase”. Visi treneri strādāja ar visiem, un tas ir solis uz priekšu. Ja runājam par izaugsmi, tad tā notika ne tikai jauniešiem, bet mums visiem kopā, arī treneriem. Piebildīšu, ka šī gada EYOC 2019 laikā trīs citu valstu izlases izlases mums veltīja atzinīgus vārdus- “Latvija, jūs esat piemērs mums. Tas, kā jūs darbojaties, ir paraugs mums”. Pēc tam, kad Facebook ieliku foto ar Ungārijā nejauši distances vidū atrastajām “baltajām klintīm”, mans telefons un e-pasts sāka “vibrēt” ar citu valstu treneru jautājumiem par iespēju arī organizēt tur nometni. Man nav žēl, lai tiek arī citām izlasēm - nosūtīju kontaktus un telefonus ātrākai saziņai un ieteicu vietas, kur labāk doties.

    Jāsaka, ka nometnes plānošana man pašai sākās jau augusta sākumā - dzīvošana, ēdināšana, kartes, izmaksas, šoferu un dalībnieku apzināšana, laika un līdzekļu plānojums, sarakste ar “lēno atbilžu rakstītājiem” ungāriem un visbeidzot šķēršļu pārvarēšana manā pamata darba vietā, kā rezultātā tika pieņemts lēmums- es ieekonomēju 2 dienas ceļā un uz Ungāriju lidoju, kas, protams, sadārdzināja manas izmaksas, uzlika papildus pienākumus pārējiem ceļā, toties nometne notika.

    Pēc šīs nometnes man atkal ir parādījies cerību stariņš, ka tas darbs ar izlasi, ko sākām pirms vairākiem gadiem, varētu turpināties, jo šobrīd redzu vairākus jaunos trenerus, kas to varētu darīt. Protams, vēl joprojām katastrofāla ir situācija ar finansējumu. Ar pašreizējo summu (šogad jauniešu izlasei tie bija 3000;-EUR jauniešu un 1500;-EUR treneru izdevumu segšanai) pat nepietika, lai nokļūtu un startētu gada galvenajās sacensībās - EYOC. Par pārējo - Baltijas čempionāts, Baltijas junioru kauss (B izlase), Eiropas junioru kauss, izlases nometnes, treneru un izlases personāla (fizioterapeiti, psihologs utt.) uzturēšanas un ideāli arī kaut neliela atalgojuma saņemšana ir tikai vīzija. Šobrīd VISI izlasei piesaistītie cilvēki (tai skaitā arī es) strādājam bez atalgojuma. Es saprotu arī, ka pašam LOF šie līdzekļi nepietiek, tāpēc vēršos pie visas orientieristu sabiedrības - ja Jums ir idejas, kā piesaistīt finansējumu, papildus līdzekļus izlašu atbalstam, mēs būsim par to ļoti pateicīgi, jo pašreiz ir izveidota, manuprāt, laba jauniešu izlases struktūra, bet bez finansēm tā nevarēs darboties ilgtermiņā.

    Vēlreiz gribu pateikt paldies visiem treneriem, kuri šogad ir iesaistījušies darbā ar izlasi, īpaši Henrijam Freimanim,  Ingunai Čākurei, Līgai Valdmanei, Kristai Strautniecei, Lienei Brūvelei, Kasparam Radziņam, Gunāram Ikauniekam, Mārtiņam Sirmajam, Naurim Neimanim, kā arī jaunajiem B izlases treneriem Elizabetei Blūmentālei, Andrim Jubelim un pārējiem, kurus neesmu šeit pieminējusi.

    Vislielākais paldies jāsaka mūsu fizioterapeitei Lienei Leskei, kura mūs pavadīja gan šajā nometnē, gan bija klāt visu (jauniešu, junioru, pieaugušo) izlašu galvenajos startos kā brīvprātīgais darba spēks un neatteica padomu visa gada garumā. Turklāt oktobrī ar visiem ConcordiaLL fizioterapeitiem atbalstīja jauniešu un junioru izlasi, veicot ķermeņa stabilitātes testus un dodot katram individuālas rekomendācijas treniņu procesā, lai nākošajā gadā mēs iztiktu bez traumām. Paldies jāsaka arī sporta psiholoģei Jurita Smiltiņai, kura šogad uzsāka darbu ar mūsu izlasēm. Neklātienē ar mums vēl jo projām sadarbojas “uztura speciālists” Agris Briedis. Viņa padoms ir zelta vērts, kad ir sajūtas, ka viss treniņos ir izdarīts, bet jūtos “it kā bākā E85 vietā būtu ielieta A76 klases degviela”. No vecāku korpusa noteikti gribu izcelt Māri Baltiņu (OK Meridiāns), kurš mūs atbalstīja gan tad, kad nepietiekama finansējuma dēļ nevarējām nolīgt ceturto treneri un šoferi dalībai EYOC 2019, gan arī šajā nometnē."

     
    "Šī nometne noteikti paliks atmiņā ar lieliskiem laikapstākliem un pozitīviem treneriem, kā arī draudzīgo atmosfēru pašu sportistu vidū. Bija patīkami redzēt, ka jaunieši darbojās kā komanda, lai palīdzētu iegūt pēc iespējas vērtīgāku informāciju par nākamā gada apvidu. Personīgi es noteikti kārtējo reizi ieguvu jaunu pieredzi darbā ar izlases jauniešiem, kā arī jaunus kontaktus, kas noderēs turpmākam darbam kā orientēšanas trenerim," atzīst Kaspars Radziņš.
     

    Līga Valdmane, kura pati nodarbojas ar orientēšanās sportu elites līmenī un ir Latvijas pieaugušo izlases dalībniece, uz nometni devās, jo pati trenē vairākas izlases kandidātes un vēlējās apskatīt apvidu, lai zinātu, kam gatavoties: "Man bija iespēja paskriet līdzi un paskatīties, ko jaunieši dara. Diezgan daudz runājām par garajiem etapiem. Ko varu secināt un pie kā būtu jāstrādā - šajā apvidū jābūt ļoti labai reljefa izpratnei, jāsaprot, vai jāskrien būs augšā vai lejā, ko apgrūtina gravas. Plānojot garos etapus, sākumā jāņem vērā, no kuras vietas paņemsi kontrolpunktu (pēdējā piesaiste, redzamība), ļoti svarīgi ir arī saprast, kurā variantā varēsi skriet ātri. Protams, varēja just, ka sezona ir noslēgusies, ir psiholoģiski grūti saņemties skriet ātri, lai gan mums bija tikai viens stafetes treniņš, kur bija jāskrien ātri. Perfektā gadījumā varētu aizbraukt pavasarī, tad ir citas sajūtas, ātri skrienot nepievērstu sīkumiem tik daudz nozīmes, viss kļūtu vienkāršāks.

    "Jauniešu teniņnometni izmantoju, lai arī pats iepazītu Ungārijas mežus. Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem. Visas dienas bija netipiski siltas, mežā bija sabirušas lapas, ļoti piemērots laiks patīkamai skriešanai. Kopā ar jauniešiem mācījos orientēšanās gudrības, kā lasīt ungāru reljefu un kā dabā uztvert kartē redzamās zaļās krāsas. Šajā apvidū kartes tumši zaļā krāsa ir patiešām ļoti grūti skrienama, dažreiz tie ir pat gandrīz necaurejami ērkšķaini krūmi. Ungārijas kalni, kuri ir lielāki nekā Latvijā, nebija viegli pieveicami. Tāpat kā mūsu mežos, tur ir briežutis, kuras salec virsū un mēģina traucēt orientēties. Mūsu mazās "auto kompānijas" dalībniece Daniela šādā nometnē piedalījās pirmo reizi un bija ļoti priecīga par šādu iespēju. Viņa atzina, ka tagad būs motivācija trenēties, lai varētu vēlreiz atgriezties Ungārijas mežos," komentē Māris Baltiņš.

    Atziņas un komentāri no pašiem nometnes dalībniekiem:

    Matīss Saulīte: Ieguvu ļoti daudz informācijas par mežu un tā skrienamību dažādās vietās, kā arī lietas, uz kurām vairāk jāpiestrādā.
    Izlases nometne man patika, jo viss bija ļoti labi. Dzīvošana, gulēšana un ēšana bija arī diezgan laba. Es teiktu, ka nometne ir izdevusies.

    Elza Ķuze:
    Nometne bija ļoti kvalitatīvi izplānota. Katram treniņam bija konkrēts mērķis - garās distances garo etapu plānošana, ceļa variantu testēšana, lai izprastu kādās situācijās ātrāk ir apskriet apkārt nevis skriet taisni, reljefa, specifisko gravu un veģetācijas izpratne, stafetes imitācija. Katram treniņam sekoja kopēja gps analīze un diskusijas. Nometne bija ļoti noderīga. 
    Manuprāt, nometnes un koptreniņi izlasē ir svarīgi, jo tie ļoti motivē turpmākajam treninprocesam.

    Anna Suta:
    Atbraucot uz šo izlases nometni Ungārijā sapratu, kāds būs gaidāmais apvidus nākamā gada EYOCā. Sapratu, kas ir jāuztrenē, lai varētu būt vēl vairāk gatava nākamvasar. Šajā izlases nometnē jūtos labi, jo apkārt ir motivēti cilvēki, kuri arī grib trenēties un būt gatavi labiem startiem.

    Aija Trēziņa:
    Ieguvu izpratni un iepriekš nepieciešamo informāciju par Ungārijas apvidu un tā specifiskajām īpatnībām. Šajā nometnē jutu saliedētību, ziņkārības garu un optimismu, kas, manuprāt, katram no mums deva motivāciju nākošajai sezonai!

    Taiga Lazdāne :
    Ieguvu zināšanas, ka kalnos esmu klimpa. Ļoti jātrenē kalnu izturība un potītes, lai noskrējienos tās izturētu. Kā arī jatrenējās skriet cauri ērkšķiem. Es jūtos ļoti forši, jo butībā ar ikvienu ir kas runājams un visi jaunieši ir superīgi.

    Artjoms Babins :
    Šajā nometnē es ieguvu daudz ļoti vērtīgas pieredzes kartes lasīšanā. Sapratu, kas sagaida nākošā gada jauniešu izlases dalībniekus EYOCā. Treniņi bija ļoti interesanti, jo tādā apvidū es skrēju ar karti pirmo reizi. Pēc pāris dienām ar apjomīgiem treniņiem, protams, ir jūtams nogurums, taču to kompensē visforšākā kompānija. Ārpus treniņiem kopā ar nometnes dalībniekiem produktīvi pavadījām laiku apskatot Ungārijas dabu un dažādus tūristu objektus.


    Austris Kalniņš:
    Izpētīju Ungārijas mežus, gravas, kalnus, klintis, augu valsti. Sapratu kā pareizāk skriet un plānot variantus šāda tipa mežos. Ieguvu pāris skrāpējumus, sasitumus ērkšķu dēļ, bija forši slidināties no kalniem uz leju. Sapratu, kā vajadzētu gatavoties nākamā gada Eiropas čempionātam. Jutos lieliski, izlase ir forša, draudzīga un vairāk saliedējāmies.

    Liene Mālniece :
    Ko es šajā nometnē ieguvu? Es iemācījos kartes veģetāciju. Kā atšķirt tumši zaļo, gaiši zaļo, balto mežu un pļavas, kas man ļāva izprast, kur labāk skriet, kur labāk neiet iekšā. Iepazinu gravas, kas bija ļoti nozīmīgi, jo tagad zināšu, kurām var izskriet cauri un kurām skriet apkārt. Izpratu, kā ir skriet pa horizontāli un kādām sajūtām ir jābūt skrienot. Šajā nometnē sajutu komandas garu skrienot distances, vēlmi izskriet citus variantus, lai zinātu kā ir labāk un ātrāk. Tā man ļoti patika nometne un uzzināju daudz ko jaunu.

    Irbe Aiga Blūma:
    Šajā nometnē būšu ieguvusi izpratni par to, kā jāskrien šajā apvidū, kam jāpievērš uzmanība un kas vēl jātrenē. Nometnē jūtos labi foršo cilvēku un atmosfēras dēļ.

    Gustavs Staņa:
    Sapratu, kā jauzvedas Ungārijas apvidos un uzzināju pie kā jāpiestrādā.
    Nometnē jutos labi.

    Kristīne Berķe:
    Labi jutos. 
    Ļoti pievērsu uzmanību augstumlīknēm, kas man sanāca. Tas būtu arī tas lielākais ieguvums manuprāt :)

    Uvis Sproģis:
    Es ieguvu jaunu pieredzi Ungārijas mežos, uzzināju, kāda šeit ir veģetācija. Uzzināju, kā labāk veikt īsos etapus un garos etapus. Uzzināju, uz ko ir jāpievērš uzmanība šajos mežos un arī kā labāk izvēlēties pēdējo piesaisti ieejot punktā. Es izlases nometnē jutos labi, viss bija kārtībā. 

    Anete Strauta:
    Šajā nometnē es ieguvu pieredzi skrienot pa tik kalnainu un akmeņainu apvidu. Spēju sadalīt spēkus uz visu distanci tā, lai uz beigām nav bezspēks. Iepazinu apvidu, kas būs līdzīgs sacensībās EYOC 2020. Spēju saprast veģitāciju, kā izskatās zaļais, kam labāk skriet apkārt un kam tomēr skriet cauri. Nometnē es jutos no fizisikās sagatavotības ziņas labi un visā izlases kolektīvā arī.

    Dāvis Vintišs:
    Šajā nometnē es jutos labi, bet bija mazliet par lielu slodze un bija grūti fiziski skriet pa mežu... Šādā kartē esmu bijis trīs reizes. Apvidus bija kalnains un mazliet akmeņains, un izjutu Ungārijas asās rozes. Karte lasījās daudz maz labi. Bija tādi brīži, kad nevarēja saprast kur tu atrodies. Šajā nometnē es ieguvu kā precīzāk noiet virzienu un noiet pa kalna malu daudz maz taisni. Dažos treniņos es uzzināju, kā izskatās jaunie objekti. 

    Emīls Lazdāns:
    Es no šīs nometnes ieguvu to, ka ceļa variants noteiks lielu lomu nākošgad EYOCā. Protams, arī ļoti jātrenē kalni.
    Es jutos labi, bet man nepatika tas, ka mums nopērk pusdienas, jo es uzskatu, ka labāk ir iet katram pašam uz veikalu un nopirkt, ko pats vēlas. Prasītos vēl kādas divas dienas klāt.

    Līva Cera:
    Nometnes treniņu laikā kārtīgi izpētīju apvidu, veģetācijas atšķirības un arī sapratu, kā rīkoties skrienot un kādi ceļu varianti kādās situācijās ir vislabākie. Piemēram, vai gravai labāk apskriet apkārt vai iet pāri.
    Izlases nometnē jūtos lieliski, laba atmosfēra.

    Edvards Zvirgzdiņš:
    Viss patika, izdevusies nometne.

    Laura Beķe:
    Es jutos labi, līdz man priekāpēdējā dienā palika riktīgi slikta dūša. Es ieguvu to, ka sapratu, ka vairak ir jāpievērš uzmanību augstumlīknēm. To es centos darīt, bet man neizdevās par 100%. Arī sapratu, ka jāpievērš lielāka uzmanība pulsam. Jāskatās uzmanīgi ceļa varianti, jo visbiežāk labākais ir tas, ko es pati nepamanu.

     

     

    Nākošā jauniešu (arī junioru) tikšanās notiks 23. novembrī. Sākums plkst.12 00 pie Jūgezera (Magnēta 12. kārtas vieta). Sākumā koptreniņš ar kopējo startu, tad turpinām ar teoriju IK Auseklis telpās.

     

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
  • 02.11.2019 10:19
    Dagnis Dubrovskis
    Paldies Baibai un komandai par paveikto lielisko darbu! Ļoti labas atsauksmes un galvenais, komandas vienotības gars! Veiksmi turpmākā sagatavošanās darbā!
  • 29.10.2019 19:58
    Justs Lūkins
    Paldies, raksta autoram. Ļoti jauks un izsmeļošs raksts.





Atlikušo zīmju skaits:

0,048513174057007