Ziņas - Jānis Ozoliņš - jaunais Latvijas izlases treneris ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

21.augusts /
Linda, Janīna
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Jānis Ozoliņš - jaunais Latvijas izlases treneris

    19.03.2019

    Jānis Tamužs | Nav komentāru

    Pie orientēšanās skrējiena pieaugušo izlases stūres stājies Jānis Ozoliņš. Šis vārds ir labi zināms tiem, kuri orientēšanās sportam aktīvi sekoja līdzi deviņdesmitajos gados, taču varētu būt nedzirdēts jaunākajai paaudzei.

    Jāņa Ozoliņa sportisko panākumu saraksts ir garš un spožs — 1991.gadā Pasaules junioru čempionātā kopā ar Ģirtu Veģeri un Ivaru Žagaru tika izcīnīta sudraba medaļa stafetē, bet 2001.gadā Jukolā un 2002. gadā Tiomilā tika sasniegti līdz šim vēl latviešu nepārspēti rezultāti - abās stafetēs Turun Metsänkävijät sastāvā izcīnītas otrās vietas. Pasaules čempionātā augstākā vieta - 28., kas sasniegta divreiz - 1999. un 2001.gadā. Tāpat arī savulaik bijis Latvijas čempions 3000 m telpās, krosā, olimpiskajā triatlona distancē, uzvarējis arī slēpojumā Apkārt Alaukstam. Taču 47 gadu vecumā siguldnieks Jānis Ozoliņš sportā atradis citu izaicinājumu - uzņemties trenera lomu un palīdzēt virsotnes sasniegt citiem.

     

    Kopš 2008.gada, kad Latvijas izlases sastāvā startēji Eiropas čempionātā Ventspilī, no orientēšanās sporta esi bijis nostāk. Kas tevi pamudināja stāties pie orientēšanās izlases vadības stūres un kāda ir tava motivācija, sākot pildīt šos pienākumus?

    Jā, no orientēšanās sākotnēji aizgāju jau 2000. gadā, kad pievērsos triatlonam, bet laikam orientēšanās bija diezgan dziļi nosēdusies zemapziņā, tapēc atgriezos 2008.gadā, kad diemžēl papēža sāpes neļava man starēt, kā biju sagatavojies.

    Vaininieks jeb pamudinātājs ir [OK Burkānciems & Co kluba biedrs] Artis Ločmelis, kurš mani bikstīja, lai parunājos ar kādu no LOF valdes, jo izlases trenera vieta bija tukša un īsti nebija redzams neviens, kurš būtu gatavs darboties. Redzu iespēju, nu jau kā treneris ar lielu sporta pieredzi, palīdzēt sasniegt augstākos mērķus tieši orientēšanās sportā.

     

    Pēdējos četrus gadus izlase darbojusies ar mērķi izcīnīt zelta medaļas Pasaules čempionāta stafetē Turaidā. Lai arī panākums jau bija tik tuvu, tomēr rezultāts netika sasniegts. Kādi mērķi Latvijas izlasei ir padomā tev?

    Patiesībā, neizcīnīta medaļa stafetē Pasaules čempionātā man ir tīri personisks jautājums, un ir vēlme to izcīnīt, jau kā izlases trenerim esot. Noteikti centīšos saskatīt potenciālu izlases dalībniekos, kuriem būtu pa spēkam pacīnīties par medaļam arī individuāli.

     

    Pēdējos četrus gadus izlasi ir vadījis somu speciālists Jari Ikaheimonens, bet tu izlases darbā šajā laikā nebijis iesaistīts. Kā rīkosies, turpinot iesākto?

    Man jau bija gara telefonsaruna ar Jari par to, kas padarīts un kā viņš redz katru sportisu pašreiz, viņu stiprās un vājās puses. Es domāju, ka jāmaina būs dažas lietas, un tas, ka neesmu bijis tuvu izlasei varbūt pat ir labi, jo varu ar svaigu skatu paskatīties uz visu no malas un ieraudzīt kādus virzienus, kuros būtu jāstrādā pastiprinātāk. Jo norvēģi, zviedri vai šveicieši nav stiprāki, viņi arī ir tikai cilvēki, un kapēc gan mēs nevaram būt kā viņi, patiesībā pat labāki?

     

    Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, kopš kā sportists sacenties ar labākajiem orientieristiem pasaulē. Vai esi sekojis līdzi tam, kā šo gadu gaitā mainījušās prasības pret elites sportistiem un sporta veids kopumā?

    Regulāri sekoju līdz Latvijas un arī Pasaules orientēšanās notikumiem, bet neesmu niansēs iedziļinājies. Bet man pašam ir savas zināšanas, ko pats neizmantoju savā laikā, un man ir sajūta, ka, ja izdosies kaut nelielu daļu no sava arsenāla nodot pašreizējiem izlases sportistiem, tas jau man dos lielāko gandarījumu.

     

    Strādājot ar Latvijas labākajiem orientieristiem, - kādas īpašības centīsies attīstīt un izcelt?

    Noteikti fiziskās īpašības, kur pašam ir bijuši labi rezultāti, esmu arī daudz mācijies par to gan Sporta Akadēmijā, gan lasot grāmatas un daudzas lietas pats izmēģinot. Tāpat arī psiholoģisko sagatavotību ir jāuzlabo, jo bez tās nebūs stabilitātes un pārliecības pašiem par sevi.

     

    Konkurence par vietām Pasaules čempionāta izlasē būs ļoti spraiga un sagaidāmi sarežģīti lēmumi - kuru sūtīt uz Norvēģiju un kuru atstāt mājās. Kādus atlases principus plāno izmantot, izvēloties izlases sastāvu?

    Ar savu redzējumu jau iepazīstināju izlases dalībniekus — kurām būtu jābūt atlases sacensībām. Par to, vai tiks ņemti vērā tikai atlasēs izcīnīti punkti vai būs arī treneru padomes lēmums, to varēšu pateikt, izrunājot šos jautājumus ar LOF valdi.

     

    Pagājušajā nedēļas nogalē Siguldā notika pirmā izlases sanākšana un koptreniņi tavā vadībā. Kādi ir pirmie iespaidi?

    Pirmie iespaidi ir ļoti labi, patika, ka jau no pirmajiem treniņiem redzēju, kāda ir mērķtiecība un atdeve tajos.

     

    Ko tu, uzsākot šo atbildīgo darbu, ceri sagaidīt no pārējās orientēšanās sabiedrības?

    Es vienozīmīgi jau esmu sajutis atbalstu, kaut vai ar palīgiem pirmās treniņnometnes organizēšanā, paldies Nilam Ciglim un Magdai Ciglei no Siguldas Takām, kurš palīdzēja izlikt kontrolpunktus treniņos, tāpat arī Artim Ločmelim. Man pats galvenais būtu rast tādu situāciju, lai ar izlases dalībniekiem var lepoties kā ar personībām.

     

    Oriģinālraksts: http://tamuzs.blogspot.com/2019/03/janis-ozolins-jaunais-latvijas.html 





Atlikušo zīmju skaits:

0,03044605255127