Ziņas - Noskaidroti visizturīgākie pasaules čempioni orientēšanās sportā ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Rauls, Rodrigo
25.septembris /
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Noskaidroti visizturīgākie pasaules čempioni orientēšanās sportā

    11.08.2018

    LOF sabiedrisko attiecību daļa | Nav komentāru

    Turaidā ar sacensībām garajā distancē noslēdzies 35. pasaules čempionāts orientēšanās sportā, un šāda mēroga sporta sacensības Latvijā notika pirmo reizi. Par trīskārtējo pasaules čempioni šajā distancē kļuva zviedriete Tūve Aleksandersone, piekto titulu garajā distancē izcīnīja norvēģis Ūlavs Lundanes. No Latvijas sportistiem labu rezultātu nodemonstrēja Andris Jubelis, izcīnot 22. vietu.

    Kungiem 16 km garajai distancei bija pieteikušies 176 dalībnieki. Visu distanci stabilā vadībā bija Ūlavs Lundanes, kurš izcīnīja trešo uzvaru pēc kārtas. Viņš finišēja pēc 97 minūtēm un 43 sekundēm, kļūstot par pieckārtējo pasaules čempionu garajā distancē, šajā sarakstā apsteidzot pašu orientēšanās leģendu Tjerī Žoržū.

    Otro vietu pārsteidzoši izcīnīja ukrainis Russlans Glibovs (03:04), bet 2014. gada ceturtās vietas ieguvējs šveicietis Fabians Herteners beidzot tika pie medaļas – viņam trešā vieta, no līdera atpaliekot par trīs minūtēm un četrām sekundēm. Šveicietis Daniels Hubmans, kurš šajā distancē uzvarēja 2008. un 2009. gadā, šoreiz finišēja ceturtais (+03:59). Piektajā vietā zviedrs Gustavs Bergmans (+03:51), sestais – norvēģis Eskils Šīnebergs (+04:52)

     

    No Latvijas sportistiem pirmais startēja devās 2012. un 2013. gada bronzas medaļnieks garajā distancē Edgars Bertuks. Viņam 42. vieta, uzvarētājam zaudējot 26 minūtes un 42 sekundes. Drīz pēc viņa sacensības uzsāka veselības problēmu dēļ vidējā distancē nestartējušais Artūrs Pauliņš un stafetē izcili pirmo etapu veikušais Andris Jubelis. Andris jau distances pusē panāca dažas kļūdiņas pieļāvušo Artūru un atlikušo daļu veica kopā. Neilgi pirms finiša Jubelis, kura labākais rezultāts pasaules čempionātā garajā distancē bija 34. vieta pirms diviem gadiem, šoreiz izcīnīja 22. vietu, uzvarētājam zaudējot 14 minūtes un 48 sekundes, bet Baltijas čempionam Artūram Pauliņam, kurš pērn pasaules čempionātā izcīnīja 20. vietu, šoreiz 30. vieta (+19.01).

    Andris Jubelis uzskata, ka šī viņam nav bijusi izcila diena. “Sākumā netiku ar sevi galā. Satraukums, kā dēļ trijos punktos kļūdījos pa 20 sekundēm katrā. Nebija pārliecība, kaut fiziski jutos labi. Bet uz beigām pēdējās 15 minūtes cīnījos ar krampjiem kājās. Uz to es pazaudēji vismaz vēl divas trīs minūtes. Ja nebūtu krampju, tad uzskatītu, ka esmu nostartējis izcili. Tagad esmu tikai apmierināts. Sākumā, distances ātrajā daļā, sevi par daudz samocīju, tāpēc uz beigām bija tie krampji. Bet kopumā – bija skaisti skriet pasaules čempionātā mājās. Bija labi, bet ne izcili. Izdarīju visu, ko varēju, sasniedzu savu labāko rezultātu sprintā, labi noskrējām stafeti. Jā, pēc stafetes patiešām bija tāda tukšuma sajūta. Tā mani mazliet salauza, iestājās ne gluži kā nolemtība, tāpēc arī šodien sacensību sākums man bija ne visai izdevies,” atzīstas Andris Jubelis.

    Savukārt Artūrs Pauliņš spēja iziet uz starta pēc otrdien pārciestajām veselības problēmām: “Sagatavošanās posmā bija izdarīts labs darbs, tāpēc biju ļoti labā formā, un uz šīs bāzes varēju startēt arī pēc, tā kas mani piemeklēja pirms vidējās distances. Todien divas stundas pirms starta jutu, ka man paliek sliktāk, ka paaugstinās temperatūra un visā ķermenī iestājās drudzis. Kāda vēl skriešana, knapi līdz mašīnai aizgāju, lai aizbrauktu mājās. Sāpīgi, ka nesanāca startēt vidējā distancē, kurai biju ļoti labi sagatavojies, bet tobrīd paša veselība bija svarīgāka par sportu. Četras dienas atguvos, un, lai cik slims biju, sapratu, ka man šodien ir jāstartē. Viegli nebija, neskrēju savā tempā. Vienā vietā nokļūdījos uz divām trijām minūtēm. Kā vērtēju savu sniegumu pasaules čempionātā? Protams, kā jau katram sportistam, ja nav zelta, tad vēl ir pēc kā tiekties. Taču mēs bijām gājuši ilgu ceļu uz šo čempionātu, un esmu priecīgs, ka tajā startēju.”

    Edgars Bertuks, kurš pēdējos gados cīnījās ar traumām un vēl nesen bija pārcietis operāciju, pēc finiša neslēpa, ka ir priecīgs, ka pabeidzis distanci: “Ļoti smagi gāja. Lai gan ar to jau biju rēķinājies. Distances otrajā pusē, kad sākās gravas un kalni, mans temps ļoti strauji samazinājās. Sapratu, ka labs rezultāts šoreiz nesanāks. Patiesībā mans mērķis šodien bija pabeigt distanci, pabeigt to pie veselības, lai varētu turpināt pilnvērtīgi trenēties un sportot. Jo pie liela noguruma var iegūt traumas, tāpēc mans galvenais mērķis bija doties mājās sveikam un veselam! Jāatzīst, ka vispār esmu ļoti priecīgs, ka biju daļa no Latvijas komandas šajā čempionātā, jo vēl pirms mēneša par to bija lielas šaubas. Es ar katru startu uzlaboju savu sniegumu, tāpēc man šis čempionāts ir izdevies. Protams, stafete ir atstājusi divējādas sajūtas, bet tāds jau ir šis sports – tik aizraujošs, ka uzvara var būt tik tuvu, bet beigās ir tik tāla.”

    Sieviešu konkurencē uz starta 10 km garajā distancē stājās 71 dāma. Divu pēdējo gadu čempione Tūve Aleksandersone (SWE), kura pamatīgi izgāzās vidējā distancē un pēc daudzām milzu kļūdām nefinišēja, šoreiz jau distances sākumā uzrādīja lielisku rezultātu un noturēja savu līderpozīciju līdz finišam, kļūstot par trīskārtējo pasaules čempioni garajā distancē. Viņa distanci veica 74 minūtēs un četrās sekundēs.

    Zviedrietei vislielāko konkurenci izrādīja Rīgā par četrkārtējo pasaules čempioni sprintā kļuvusī Maja Alma, kura kļūdījās distances pirmajā kilometrā, un finišēja otrā. Viņa uzvarētājai zaudēja minūti un 27 sekundēm, otro gadu pēc kārtas piekāpjoties tai pašai Aleksandersonei, kura pēc finiša atzinās, ka pēc vidējās distances pilnībā nomainīja savu taktiku – ja pirms tam viņa ņēma vērā arī reljefu un orientierus kartē, tad šoreiz skrēja, orientējoties tikai pēc virziena, jo Gaujas senlejā bijis ļoti grūti “izkost” kartē zīmēto reljefu un apvidu.

    Trešā vieta, no pirmās vietas atpaliekot par 2 minūtēm un 26 sekundēm, ir šveicietei Sabīnei Hausvirtai, kura Siguldā izcīnīja 4. vietu vidējā distancē. Savukārt vidējās distances čempione un 2017. gada pasaules čempionāta bronzas medaļniece garajā distancē Natālija Gemperle  no Krievijas šoreiz palika bez medaļas, finišējot ceturtā (+05:59). Piektajā vietā un sestajā vietā norvēģietes Kamila Olaussena (+06:55) un Andrine Benjaminsena (+07:44).

    No latvietēm pirmā distancē devās Sandra Grosberga, kurai šī bija debija pasaules čempionāta garajā distancē. Sandra ir vienīgā no Latvijas izlases, kura šogad pasaules čempionātā startēja visās distancēs – sprintā, sprinta stafetē, vidējā distancē, stafetē un garajā distancē.

    Diemžēl garajā distancē Sandra Grosberga kļūdījās jau ceļā uz pirmo punktu, arī visā turpmākajā gaitā pieļāva dažas kļūdiņas gan maršruta izvēlē, taču distances otrajā pusē sniegumu krietni uzlaboja. Sandra izcīnīja 33. vietu, no uzvarētājas atpaliekot par 25 minūtēm un piecām sekundēm.

    “Kaut šonedēļ esmu tik daudz noskrējusi, šodien pirms starta nešķita, ka būtu nogurums. Fizioterapeite ļoti labi parūpējās, lai Latvijas sportisti būtu labi atjaunojušies. Varbūt lielākā problēma bija tā, ka pēdējā mēnesī vairāk trenējos tieši sprinta un vidējām distancēm, tāpēc garajai distancei mazliet pietrūka fiziskās bāzes. Šodien garā distance patiešām bija ļoti interesanta, distanču plānotājs bija labi pastrādājis. Fiziski smaga un tehniski sarežģīta. Savu sniegumu pasaules čempionātā vērtēju kā labu, jo izdevās stafetē labi noskriet pēdējo etapu. Man nav tik liela pasaules čempionāta pieredze, bet domāju, ka tiešām nostartēju labi,” pēc sacensībām atzina Sandra Grosberga. 

    Laura Vīķe, kura pirms septiņiem gadiem pasaules čempionātā garajā distancē izcīnīja 21. vietu, Turaidas mežos un gravās gandrīz atkārtoja savu labāko rezultātu, izcīnot 24. vietu (+21:45).

    “Šodien gribējās labāk. Sāku diezgan nestabili, nebiju pārliecināta par pareizajiem ceļa virzieniem. Fiziski jutos labāk nekā iepriekšējās dienās, jo bija krietni vēsāks, taču gribējās tehniski tīrāk veikt distanci. Interesanti būs paanalizēt visus maršrutus, jo distance bija saplānota tā, ka visu laiku nepameta sajūta, ka esmu izvēlējusies ne to pareizāko variantu. Ir prieks, ka beigas sanāca labi. Startēt pasaules čempionātā savās mājās – tā bija vienreizēja iespēja. Es tiešām jūtos pagodināta, ka man tika dota šī iespēja! Protams, gribējās labākus rezultātus, jo trenējāmies patiešām ļoti daudz. Tā, kā nekad. Bet uzvarēja labākais! Atzīšos, maziņš kreņķītis ir par pašas sniegumu stafetē, jo pirmais sešinieks bija reāls. Gribējās jau sevi un līdzjutējus iepriecināt! Bet darījām, ko varējām,” pēc finišā izteicās Laura Vīķe.

     

    Ļoti labi distances sākums izdevās Latvijas izlases vispieredzējušākajai orientieristei, 41 gadu vecajai Ingai Dambei, kuras karjeras labākais rezultāts garajā distancē līdz šim bija 18. vieta pirms četriem gadiem. Tieši 18. vietā viņa finišēja arī Turaidā, no čempiones atpaliekot par 19 minūtēm un 7 sekundēm.

    “Garā distance ir liels pārbaudījums saviem spēkiem un psiholoģiskai sagatavotībai. Nezinu, varbūt kāda ceļa izvēle nebija no tām veiksmīgākajām, vienīgi fiziski varēju būt spēcīgāka. Taču esmu apmierināta, ka esmu iztikusi bez lielām kļūdām. Bet tas, ka esmu startējusi pasaules čempionātā Latvijā, tas ir…  Tā ir ļoti neparasta sajūta! Tiešām! Kaut kā dīvaini... Uzskatu, ka čempionāts ir izdevies, vienīgi stafetē cerējām iekļūt pirmajā sešiniekā, taču daļēji arī manas vainas dēļ tas nesanāca. Tas man paliks tāds maziņš rūgtumiņš. Bet komanda nostartēja ļoti, ļoti labi!” gandarīta ir Inga Dambe.

    Liels paldies Latvijas izlasei par ieguldīto darbu un spēku šajā čempionātā un turēsim īkšķus par jums arī nākamajos gados!

    Vairāk info: www.woc2018.lv

     

     

     





Atlikušo zīmju skaits:

0.030858039855957