Ziņas - Tveicīgajā Ozona čempionātā mutuļo emocijas ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
23.maijs /
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Tveicīgajā Ozona čempionātā mutuļo emocijas

    15.05.2018

    Jānis Tamužs | Nav komentāru

    12. un 13.maijā Skaistkalnē un Sūnupēs norisinājās orientēšanās kluba Ozons rīkotais Ozona čempionāts individuālajā distancē un stafetē, kas šīs sezonas pirmajās tveicīgajās dienās uzkarsēja dalībnieku prātus un emocijas. Elites grupās par uzvarētājiem kļuva Ainārs Drozds un Anna Eleonora Freimane, bet stafetēs ātrākie bija OK/SC Ogre sportisti un Meridiāna orientieristes.

    Gari etapi, tveice un slapji purvi

    Ozona čempionāta individuālā distance Skaistkalnē bija nopietns pārbaudījums visiem dalībniekiem. Kamēr lielākā daļa dalībnieku sacentās garajās distancēs, elitei tika piedāvātas dinamiskas vidējās distances.


    Sieviešu elitē, sekojot dalībnieču uzrādītājiem laikiem no distances starplaikiem, šķita, ka Ievai Rukšānei izdosies atkārtot pagājušajā nedēļā izcīnīto uzvaru, taču lielas kļūdas šo prieku liedza un ar stabilu sniegumu distances otrajā pusē uzvaru izcīnīja IK Auseklis elites pirmgadniece Anna Eleonora Freimane, kurai 3,9km distances veikšanai bija nepieciešamas 40:07. Otrajā vietā, 1:36 aiz uzvarētājas, finišēja Ieva Rukšāne, bet viņas komandas biedrene no OK Kāpa Ieva Nāgele ierindojās trešajā vietā.

    Anna Eleonora Freimane par savu pieredzi šajās sacensībās, sacīja, lūk, ko: “Skrienot distancē, baudīju to pilnībā. Tā bija interesanta, prasīja izteiktu uzmanību un orientēšanās spējas, kas man vienmēr ir paticis. Distanci veicot, man galvenais bija noskriet bez ievērojamām kļūdām, sev patīkamā ātrumā. Pārsvarā visu laiku biju pietiekami koncentrējusies uz orientēšanos, karte bija labi lasāma, spēju nolasīt, kur atrodos, un pārējais tikai bija atkarīgs no ātruma, ar kuru necentos pārspīlēt. Kopumā sajūtas bija labas, distance interesanta un sacensību atmosfēra - fantastiska.”

    Vīriešu elitē sevi un pārējos pārsteidza Meridiāns-CPSS-Pārgauja orientierists Ainārs Drozds, kuram šī bija pirmā uzvara kādās no Latvijas Kausa sacensībām elites grupā, lai arī iepriekšējā sezonā viņš vēl bija A grupas skrējējs. Cēsu orientierists 5km garo distanci veica 35:12, par 43 sekundēm apsteidzot IK Auseklis jauno talantu Frici Spektoru, kurš uz LK sacensību elites goda pjedestāla arī kāpa pirmo reizi. Tāpat negaidītu panākumu izcīnīja trešās vietas ieguvējs Mikus Zvirbulis (OK/SC Ogre), kurš līderim zaudēja 2:20, bet, kas svarīgāk, bija 26 sekundes ātrāks par titulēto Jāni Krūmiņu, kuram liela kļūda uz 9.KP liedza aizsargāt pērn izcīnīto čempiona titulu un pat iekļūt labāko trijniekā.


    Taujāts par tik strauju progresu un no kurienes viņš uzradies, jaunais Ozona čempions izklāstīja savu stāstu:

    “Ar orientēšanos nodarbojos jau agrāk, no V8 līdz V18 grupai, kad mans treneris bija Igors Bužs, kurš ļoti labi iemācija orientēties un ļoti daudz mani atbalstīja gan morāli, gan finansiāli. Mani konkurenti tajo laikos ir šobrīd vieni no labākajiem valsts orientieristiem – Artūrs Pauliņš un Andris Jubelis, – ar kuriem es arī dabūju pacīnīties plecu pie pleca. Tādēļ viņiem un vēl kādam esmu zināms. 19 gadu vecumā visu kaut kā pametu – nebija motivācijas, interesēja vairāk tā laika jauniešu “stulbības”, sekoja skola un pēc tam – darbs. Orientēšanās sports tika aizmirsts.
    Tomēr, gadiem ejot un prātam nākot, pēc deviņu gadu pārtraukuma vēlējos atsākt sportot un prātā visu laiku bija orientēšanās sports. Pateicoties savai draudzenei, kura visu laiku mani mudināja atsākt orientēšanos, to arī pagājušajā gadā izdarīju.
    Pieļauju domu, ka tik straujš progress ir bijis jau esošas fiziskās sagatavotības un orientēšanās bāzes dēļ. Altliek vien daudz trenēties! Man iekšā vienmēr ir bijis sacensību gars – vienmēr visur gribu būt pirmais un uzvarēt, nepatīk zaudēt.
    Pagājušajā gadā mērķi bija uzvarēt 21A grupas LK kopvērtējumā (biju otrais aiz Kaspara Radziņa) un kļūt par Meridiāna kluba vadošo skējēju. Tādēļ pēc iespējas vairāk skrēju kartēs – gandrīz visus LK posmus, Vidzemes seriālus. Ir interesanti, ja uz kādu seriālu atbrauc kāds elites skrējējs, tad vienmēr patīk salīdzināt rezultātus un analizēt. Šajā ziemā trenējos pēc plāna un latiņu biju uzlicis ļoti augstu, iespējams, tādēļ arī traumēju savas vājās vietas un savainoju potīšu saites – nācās vairāk kā menēsi izlaist skriešanas treniņus, kas neļāva būt formā uz LK pirmajiem posmiem. Vēl daudz vingroju un apmeklēju TRX nodarbības, kas ļauj attīstīt dziļo muskulatūru.
    Manī ir pārliecība, ka varētu nākotnē skriet vienā līmenī ar Latvijas spēcīgākajiem orientieristiem, kas arī ir mans lielais mērķis. Vienīgi jaunāks nepalieku, varbūt ir pēdējais brīdis censties to paveikt.

    Par Ozona čempionāta rezultātu esmu ļoti pārsteigts un priecīgs. Ieraugot V21E grupas dalībnieku sastāvu, sapratu, ka trijniekā sevi neredzu – zināju, ka kādi seši sportisti ir teorētiski spēcīgāki. Bet tāpat zināju, ka tā ir vidēja distance, kurā rezultāti parasti ir blīvi, un pats fiziski 5km varu noturēt ātrā tempā, kā arī apvidus nav īpaši viegls un jebkurš var kļūdīties.
    Distancē redzēju, ka jābūt uzmanīgam jau pašā sākumā un, ja skaisti iziešu sākumu, kur punkti ir “peldoši”, tad pārējo spēšu iziet droši. Par 3 minūtem panākot Gunti Māliņu, sapratu, ka varu pacīnīties par vietu trijniekā. Pēc finiša gaidīju tikai Jāņa Krūmiņa rezultātu, bet, saprotot, ka starpfinišā neviens nav pietuvojies manam rezultātam un Krūmiņš tai skaitā, sapratu, ka pirmā uzvara rokā! Nespēju tam noticēt un biju saviļņots. Saprotu, ka pagaidām elitē vairāk varu pacīnīties vidējās distancēs, jo garajām distancēm vēl daudz jāstrādā pie fiziskās sagatavotības. Gaidu Latvijas čempionātu vidējā distancē, kurā varēšu salīdzināt savu konkurētspēju – mērķis ir pacīnīties par vietu labāko desmitniekā.”


    Elites uzvarētāji ar klātesošajiem dalījās ar savu pieredzi un atziņām pirmo reizi organizētajā orientēšanās meistarklasē, kurā visiem interesentiem bija iespēja uzzināt ko noderīgu par orientēšanos.

    Sacensībām noslēdzoties, ar skatu uz Lietuvu tika izdalītas balvas, medaļas, tituli un drosmīgākie arī atklāja peldsezonu Mēmeles upē. Diena bija izdevusies.

     

    Spraigā stafetē kūsā emocijas


    Uz Ozona čempionāta stafetes starta līnijas stājās 88 komandas, alkstot pārspēt visus, principālos konkurentus vai paši sevi – kā nu kurais. Uzmanīga orientēšanās purvu un saliņu labirintos apvienojumā ar ceļu variantu izvēli garākos etapos prasīja nedalītu sportistu uzmanību līdz pašām distances beigām.

     

    Pēdējo gadu sieviešu stafetes tipiskais duelis – Kāpa pret Meridiānu


    Sieviešu stafetē pirmajā etapā negaidīti no pārējām konkurentēm aizmuka OK Kāpa Carnikavas novada skrējēja Agnese Dzērve, kura ieguva savai komandai pusotras minūtes pārsvaru. Taču galvenās favorītes – Meridiāns un OK Kāpa pirmā komanda – nebija tālu viena no otras, Līgai Celiņai iegūstot 35 sekunžu pārsvaru pār Kendiju Aparjodi.
    Otrajā etapā komandas izretojās, un, kā jau to varēja prognozēt, Vieda Lūsa izvirzīja Meridiāna komandu vadībā. Taču pārsvars pār Kāpas orientieristi Ievu Rukšāni bija tikai 48 sekundes. Pārējās komandas pirms īsākā, trešā etapa, atpalika jau gana daudz, un bija skaidrs, ka par uzvaru cīnīsies tiešī šīs divas komandas.
    Trešajā etapā savu traumēto māsu veiksmīgi izdevās aizstāt Ilzei Bužai, kura Meridiāna komandas pārsvaru pār OK Kāpa komandu, kurai pēdejā etapā skrēja Ieva Nāgele, izdevās noturēt un palielināt līdz 4:22, nodrošinot Meridiāna sieviešu komanai sesto uzvaru pēdējo septiņu gadu laikā šajās sacensībās.


    Komandas līdere Vieda Lūsa atzina, ka bija priecīga par panākto: “Piektdien pamodos ar rota vīrusu un krietni paaugstinātu temperatūru, tāpēc arī nebija skaidrs, vai atkopšos līdz šodienai un cik spējīga cīnīties būšu (un galu galā startēju, bet distanci veicu diezgan relaksētā tempā). Ņemot vērā visas veselības nedienas (Līga vēl distancē satraumēja aci) un atsevišķas “blēņas” distancē, esam priecīgas par iznākumu. Īpašs prieks par Ilzes solīdo sniegumu pēdējā etapā.”

    Dramatiska cīņa izvērtās par vietu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Pēdējā etapā SK Brisknis orientieriste Linda Krūmiņa noķēra un apsteidza IK Auseklis komandu: “Pirmais etaps mums neiznāca tik ātri, kā cerēts, tādēļ likās, ka cīņa ir beigusies. Uzstādīju sev mērķi noskriet tīri, kas arī izdevās. Pirmā KP rajonā redzēju vienu 21 grupas meiteni, bet ar to bija par maz, lai tiktu trijniekā. Ātruma nebija, tādēļ ne uz ko necerēju. Pēc skatītītāju kontrolpunkta, nākamā kontrolpunkta rajonā ieraudzīju Ausekļa 3.etapu. Sapratu, ka ir iespēja, ja vien skriešu ātrāk.”
    Līdz ar to trešā vieta pieredzējušajam SK Briksnis trio: Ieva Mauliņa – Lolita Kauķe – Linda Krūmiņa.

     

    Vīriešu elitē – "komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms"

    Organizatoru komanda bija lēmusi šogad atsvaidzināt ierasto stafešu formātu, pēdējā etapā saīsinot veicamo distanci, tādēļ vairākas komandas izlēma savus spēcīgākos skrējējus raidīt pirmajos divos etapos. Tas sagādāja zināmu devu intrigas stafešu noslēgumā.
    Pirmajā etapā līdz skatītāju kontrolpunktam kopā turējās piecu sportistu līderu grupa, no kuras ar veiksmīgu orientēšanos uz savu farsta kontrolpunktu aizbēga Atis Rešķis, Latvijas čempionvienībai OK Saldus pēc pirmā etapa sagādājot 2:12 pārsvaru pār sekotāju grupu, kurā ietilpa pārējie favorīti.


    Arī līdz otrā etapa skatītāju kontrolpunktam Saldus klubam viss gāja, kā plānots – Kristaps Jaudzems pārsvaru saglabāja, taču distances priekšpēdējā kontrolpunktā nespēja uzreiz atrast bedri un zaudēja pusi iekrātā pārsvara, stafeti Viktoram Mateičam nododot tikai 57 sekundes priekšā OK/SC Ogre, kurai lieliski otro etapu veica Raivo Kivlenieks.

    Kristaps Jaudzems paskaidroja, kas noticis distancē: “Saņemot stafeti no Ata kā pirmajam, sapratu, ka man savā etapā brīnumi nav jārāda. Vēlējos noskriet tīri un iegūt vairāku minūšu pārsvaru, kas ļautu Viktoram cīnīties par uzvaru. Distances pirmo pusi tā arī izdevās noskriet bez kļūdām, un pēc skatītāja KP nedaudz palielināju tempu. Tomēr, tuvojoties pirmspēdējam KP, nejutos pārliecināts, ka mana kartes interpretācija saskan ar dabā redzamo, un tā kā arī neredzēju kontrolpunktu, tad sabremzējos un paskrēju pa labi, līdz izdevās piesieties. Kopā šī kļūda prasīja ap minūti un ļāva pietuvoties konkurentiem. Iespējams, mana kļūda arī bija izšķiroša cīņā par uzvaru.”

    Pēdējā etapā Viktoram Mateičam neizdevās noturēt vadošo pozīciju un viņu apsteidza Nauris Neimanis, atnesot uzvaru OK/SC Ogre komandai atkal pēc 11 gadu pārtraukuma. Interesanti, ka šajā sastāvā – Mikus Zvirbulis, Raivo Kivlenieks, Nauris Neimanis – puiši ir startējuši jau kopš V12 grupas.

    “Uzvaras pamatā ir vienmērīgs, sabalansēts sastāvs un stabils sniegums. Mikus lieliski noskrēja 1.etapu, fiziskais pārsvars ļāva otrajā etapā pietuvoties līderiem, bet 3. etapā, tā teikt, nostrādāja teiciens – komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms,” Ogres komandas uzvaras atslēgu izskaidroja Raivo Kivlenieks.

    Otro vietu OK Saldus komandai nosargāja Viktors Mateičs, bet trešajā vietā ierindojās IK Auseklis ar Andri Gaili, Zigmāru Gaili un Valtu Ulmani sastāvā.

    Vēl viens jaunievedums bija Ozona pasniegtais speciālais apbalvojums – melnā stārķa statuete, kas šogad tika piešķirta kādam citam orientēšanās klubam par īpašu veikumu – pirms gada par parādītājiem rezultātiem Ozona čempionāta ietvaros to ieguva IK Auseklis, bet šogad to par atdzimušu kluba dzīvi, dalīšanos zināšanās un savos pasākumos, izlases sportistu attīstīšanu un Baltijā lielāko sacensību rīkošanu saņēma OK Kāpa.

    Šogad Ozona čempionāts notika ciemos pie mazā ērgļa. Vēl nav zināms, kāds putns un kur lidos nākamgad, taču droši varam teikt, ka Ozona čempionāts visus dalībniekus gaidīs atkal.

    Rezultāti:

    Individuālās distances rezultāti.

    Stafetes rezultāti.

    Foto:

    Individuālā distance 1

    Individuālā distance 2

    Stafete





Atlikušo zīmju skaits:

0.071821928024292