Ziņas - Jaunieši stāsta par EYOC 2018 treniņnometni ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Otīlija, Iveta
12.decembris /
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Jaunieši stāsta par EYOC 2018 treniņnometni

    28.10.2017

    Laura Lapiņa | Nav komentāru

    No 20. līdz 25. oktobrim Latvijas jauniešu izlases kandidāti devās uz Bulgāriju, 2018. gada Eiropas jauniešu čempionāta (EYOC 2018) norises vietu, lai trenētos apvidū, kas viņus varētu sagaidīt jau pēc aptuveni astoņiem mēnešiem. Uz Bulgāriju devās Magda Cigle, Kristīne Brunere, Līva Cera, Irbe Blūma, Agnija Caune, Elza Ķuze, Signe Sirmā, Laura Lapiņa, Kārlis Stradiņš, Fricis Spektors, Dāvis Šolmanis, Edijs Dzalbs, Rihards Krūmiņš, Ralfs Eižvertiņš, Andris Svilāns, kā arī treneri - Baiba Smila, Henrijs Freimanis un Zanda Abzalone. 

     

    20.oktobris.

    Agri tiekamies lidostā un caur Londonu lidojam uz Sofiju, kurā, izkāpjot no lidmašīnas, ir ļoti silts. Tur sasēžamies busiņos un dodamies uz mūsu apmešanās vietu Malki Chiflik, kas atrodas aptuveni 230 km attālumā no Bulgārijas galvaspilsētas. Viesu mājā sadalām istabiņas, uztaisām ēst un dodamies gulēt, jo lidojumi bija ļoti nogurdinoši.

     

    21.oktobris.

    No rīta paēdam brokastis un braucam uz netālo karti, kurā divas stundas pastaigājamies, lai iepazītu apvidu, kas ir ļoti kalnains, vietām aizaudzis un akmeņaina pamatne ar virsū sakritušām lapām. Tālāk braucam uz EYOC 2018 sacensību centru, kur paēdam saulainā pļaviņā, tad izskrienam treniņu, lai secinātu, ko vajag uzlabot orientēšanās tehnikā turpmāko astoņu mēnešu laikā. Kad kājām esam tikuši mājās no treniņa un paēduši, tad ir teorija, kurā mēs salīdzinām ceļu variantus, aplūkojam tipiskākās kļūdas distancē un katrs patur prātā, ko nākamajos treniņos vajadzētu pilnveidot.

     

    22.oktobris.

    22.oktobris ir svētdiena un, kā mēs vēlāk uzzinājām, arī bulgāru nacionālā medību diena. Rīts sākās kā parasti – ar paštaisītām brokastīm. Tad braucam uz tālāko karti, uz kuru jābrauc aptuveni stunda pa kalnainu ceļu. Braucot saprotam, ka ceļi ir briesmīgā stāvoklī pat priekš latviešiem. Ja ceļš nav tīrīts un ir aizaudzis vismaz pus metru no katras malas, tad krūmus nevis izzāģē, bet uzliek ceļa sašaurinājuma zīmi.

    Pa ceļiem pilnīgi mierīgi staigā govis un zirgi, uz ielām saulītē guļ suņi, bet paši bulgāri brauc ļoti agresīvi. Braucot tuvāk kartei, ceļu malās sāk parādīties arvien vairāk mednieku mašīnas. Aizbraucot galā mums pateica, ka iet mežā ir ļoti bīstami. Iebraucam viesu namā paņemt citas kartes, tad braucam uz netālo karti, kurā skrienam distanci ar mērķi turēt virzienu cauri sliktas skrienamības mežam, pāri kalniem un gravām. Šis mežs daudziem paliks atmiņā, jo tas bija sarežģīts un interesants, kā arī tajā varēja ieraudzīt čūskas, kas uzreiz deva motivāciju skriet. Kad visi sveiki un veseli ir tikuši ārā no meža, tad braucam mājās. Daži paliek istabiņās atpūsties, kamēr citi aizbrauc skatīties ūdenskritumus. Kad visi ir atpakaļ, tad paēd un izanalizē distanci un savas kļūdas.

     

    23.oktobris.

    23.oktobrī tiek veikts otrais mēģinājums tālajā kartē un šoreiz tas ir veiksmīgs. Treneri pārsteidz ar īpaši garajiem etapiem pāri visai kartei, lai mēs iemācītos turēt virzienu un nebaidītos skriet cauri gravām un pāri kalniem, neapejot tiem apkārt. Tad aizbraucam uz vēl vienu karti, kurā pavadām tikai tik daudz laika, lai paspētu apskatīt gravu sistēmu. Braucot mājās, sāk līt, bet, neskatoties uz to, mēs aizbraucam uz tiem pašiem ūdenskritumiem, lai visi tos varētu redzēt. Atpakaļceļā iebraucam apskatīt vietējo pilsētu Veliko Tarnovo, kurā notiks Eiropas jauniešu čempionāta sprints. Mājās paēdam un analizējam distanci. Katram jāpasaka izvirzītie mērķi, lai pilnveidotos un maksimāli labi nostartētu nākamā gada Eiropas jauniešu čempionātā.

     

    24.oktobris.

    Visu nakti ir lijis un ir pēdējā treniņu diena, tāpēc braucam uz karti, kura bija vissarežģītākā, lai vēlreiz paskrietu tādā apvidū, tikai šoreiz slidenākos apstākļos. Treniņa mērķis ir iziet uz kādu labāk pamanāmu objektu, cenšoties pēc iespējas mazāk skatīties kartē un pēc iespējas vairāk paļauties uz virzienu. Tā kā akmeņainajam pamatam pa virsu sabirušās lapas ir slapjas, ir grūtāk pārvietoties, bet vismaz ir iespēja izmēģināt šāda veida apvidu dažādos laikapstākļos. Aizbraucot mājās, ātri paēdam, sakrāmējam mantas un dodamies uz Sofiju, kur paliekam pa nakti. Sofijā vienu no mūsu busiņiem aizvelk, jo, noparkojot busiņus blakus viesnīcai, par stāvvietu var samaksāt, tikai iegādājoties kaut kādus talonus pēc principa "aizej tur, nezin kur..” vai nosūtīt SMS ar piebildi - no Bulgārijas teleoperatora. Tad nu kamēr mēs no viesnīcas darbinieka telefona sūtām SMS, izrādās, mūsu busiņu ļoti operatīvi jau aiztransportēja uz paaugstinātas maksas stāvvietu (cena - parastā summa reiz simts). Būtu aizvilkuši arī otru, ja tik būtu divas velkamās mašīnas. Kā vēlāk paskaidroja vietējā bulgāriete - šie ir kā maitu lijas, nogaida aiz stūra un uzbrūk.

     

    25.oktobris.

    Ir pēdējā diena, un no rīta mēs braucam uz lidostu, lai lidotu uz Londonu. Londonā līdz lidmašīnai uz Rīgu jāgaida sešas stundas, tāpēc sākumā tiek apskatīta lidosta, bet pēc tam izanalizēta pēdējā distance, kam neatlika laika iepriekšējā dienā. Nosēžoties Rīgā, ir liels nogurums, bet to atspēko gandarījums par iegūtajām zināšanām, kā rīkoties noteiktā apvidū, un apziņa, ka ir konkrēti mērķi, ko izdarīt tuvāko astoņu mēnešu laikā, jo vismaz ir nojausma, no kura gala sākt.

     

    Es vēlētos visu nometnes dalībnieku vārdā pateikt milzīgu paldies mūsu treneriem, kuri mums deva iespēju aizbraukt uz svarīgu Eiropas jauniešu čempionāta apvidu, lai mēs uzzinātu, ko no tā sagaidīt un kā tam gatavoties.

    Citi nometnes dalībnieki arī izteica viedokļus par šo nometni.

    Fricis Spektors saka: “Man ļoti patika EYOC treniņnometne, jo pēdējos gados šādas nometnes bija rīkojis tikai IK Auseklis sava kluba pārstāvjiem, bet šogad šāda iespēja tika dota arī citu klubu pārstāvjiem, kuri kandidē uz Eiropas čempionātu, un es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgi. Šādas kopīgas nometnes veicina komandas garu un vēlāk sacensībās ir vieglāk saprasties ar pārējiem Latvijas pārstāvjiem. Nometnes laikā varēja just, ka visi grib trenēties un to arī darīja. Arī apvidus Bulgārijā ir ļoti interesants un izaicinošs, tāpēc noteikti vēlos tur atgriezties vēl. Nākamā gada Eiropas čempionāts noteikti būs ļoti aizraujošs.”

    Kristīne Brunere: “Man ļoti patika, ka ir iespēja aizbraukt un apskatīt apvidu, kurā notiks Eiropas čempionāts un patrenēties citos apstākļos. Patika kompānija, atmosfēra un jauniešu saliedētība. Ļoti noderīgas šķita distanču analīzes, jo varēju sevi salīdzināt ar pārējiem izlases dalībniekiem un saprast, kas vēl būtu pilnveidojams, lai uzstādītu labākus rezultātus.”

    Agnija Caune: “Manuprāt, nometne bija ļoti vērtīga. Man ir svarīgi pirms tik nopietnām sacensībām redzēt apvidu un iejusties, jo tās pāris dienas pirms sacensībām, kurās mēs aizbraucam uz Eiropas čempionātu, ir par maz, lai saprastu, kā tādā apvidū jārīkojas. Es šajā nometnē noteikti sapratu, kas man vēl būtu jāpilnveido, iemācījos, kā noturēt virzienu, kā paņemt virzienu, un tas man ļoti palīdzēs gan treniņu procesā, gan sacensībās. Ļoti patika saliedētība starp visiem jauniešiem un treneriem, un man bija liels prieks tādā atmosfērā trenēties, kā arī man uzreiz radās motivācija, jo bija ar ko pakonkurēt.”

    Signe Sirmā: “Man ļoti patika, ka bija dota iespēja iepazīt nākamā gada Eiropas čempionāta apvidu, saprast īpašības, ko mums vajag trenēt, lai būtu labi rezultāti. Manā gadījumā tā noteikti ir virziena turēšana zaļajos apvidos, fiziskais spēks, jo distancēs ir ļoti liels kāpums. Ļoti patika apvidus, jo tas bija daudzveidīgs. Patika arī tas, ka mums kā izlasei ir iespēja kopā dzīvot, trenēties, salīdzināt spējas savā starpā, jo arī tas ir ļoti vajadzīgs. Patika, ka treniņi bija pārdomāti, ar noteiktu treniņa mērķi, nevis tikai, apskatot apvidu, skriet no viena punkta uz nākamo. Gribu pateikt lielu paldies treneriem par iespēju ar viņiem kopā braukt uz šo nometni un par interesantajām distancēm treniņos. Nepatika tikai tas, ka Eiropas čempionāta organizētāji nebija mūs brīdinājuši par medībām, un tas, ka vietējie iedzīvotāji bija ļoti neatsaucīgi.”

     

    Pieejama arī 3D ReRun distanču analīze:

    1.treniņš šeit.

    2.treniņš šeit.

    3.treniņš - garā distance - šeit; īsā distance - šeit.

    4.treniņš - puiši šeit, meitenes šeit.





Atlikušo zīmju skaits:

0.06621789932251