Ziņas - Intervija ar Mārtiņu Sirmo pirms 2007. gada sezonas ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

18.janvāris /
Antis, Antons
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās skrējiena ziņas

  • Intervija ar Mārtiņu Sirmo pirms 2007. gada sezonas

    30.03.2007

    Mārtiņš Sirmais

    2006. gada sezonā Mārtņš Sirmais ieguva 2. vietu Eiropas čempionātā vidējā distancē un 6. vietu sprinta distancē, un šie ir visaugstākie Latvijas orientieristu sniegumi Eiropas čempionātos. Nenoliedzami šobrīd Mārtiņš Sirmais ir labākais Latvijas orientierists. Daudzi jaunie sportisti jo īpaši interesējas, kā var sasniegt šādus rezultātus, jo nav noslēpums, ka bieži orientēšanās sports balstās uz entuziasmu un ar finansējuma piesastīšanu ir grūti.

    Kā tu pats vērtē 2006. gada Eiropas čempionātu?

    Kā nelielu pārsteigumu vai kā dāvanu ieguldītajam darbam. Salīdzinot iepriekšējos gadus, mēs, visa Latvijas izlase, esam „auguši”. Nav pamata domāt, ka agrāk kas trūktu vai nebūtu piemēroti apstākļi treniņiem, taču mūsu augstās vietas ir liels gandarījums. EOC (European Orienteering Championship) ir tikpat augsta līmeņa sacensības kā WOC (World Orienteering Championship), jo sportistu kontingents ir tieši tāds pats vai ļoti līdzīgs, un tas vēl jo vairāk ļauj satvert rokas dūrēs un apzināties, ka nekas nav neiespējami. Tas ir tiešām bijis liels pavērsiens manā dzīvē, jo atpazīstamība (un ne tikai) dod savu :). Domāju, ka lielu spēku devuši ir ārzemju klubi. To atbalsts ļāvis piedalīties lielās sacensībās.

    Pirmajā disciplīnā – sprinta distancē – tu biji 6. vietā, kas arī ir ļoti augsts rezultāts. Vai ticēji, ka vēl veiksmīgāks būs starts vidējā distancē?

    Neticēju. Bija grūti noskaņoties vidējai distancei, jo, cik atceros, daži cilvēki teica, ka 6. vieta jau ir augstākais rezultāts Latvijai EOC sacensībās, tādēļ nodomāju, EOC esmu jau padarījis savu darbu. Tomēr manas disciplīnas ir vidējās distances, centos darīt visu, kas manos spēkos. Es saņēmos un nostartēju, pieņemot tās kā parastas sacensības. Un pats galvenais nesadomāties pirms starta. Ar vēsu prātu un yesss, izdevās - 2. vieta! :)

    Arī 2006. gada Pasaules čempionātā Dānijā sprinta distancē tev bija 6. labākais rezultāts – bet diemžēl tiesneši diskvalificēja. Kā tu juties, kad uzzināji par diskvalifikāciju? Kā tas notika?

    Provokācija. Nav citu vārdu. Diskvalificēja, jo šķērsoju nepārvaramu sētu. Daudzi jau iespējams dzirdējuši manu bēdu stāstu. Tomēr, kad finišēju, zemapziņā kartē šķiet redzēju nepārvaramas sētas apzīmējumu. Un, kad tiesneši paziņoja par manu diskvalifikāciju, nesapratne, domāju, ka viņi ko sajaukuši, jo man taču tomēr vajadzētu zināt, kāda ir atšķirība starp pārvaramu sētu un nepārvaramu. Bet nu tiesnešiem bija neapgāžami pierādījumi, ka esmu šķērsojis sētu aizliegtā vietā. Pierādījumi – GPS uztvertās iekārtas norādes un arī 2 tiesneši, kas atradušies netālu, piedevām piefiksējuši manu numuru. Bet nu, lai jau paliek. Šeit esmu ļoti gudrā veidā diskvalificēts, un ne tikai es. Tās sētas augstums bija aptuveni 50 cm, proti, tik „augstu” sētu nevajadzētu apzīmēt kā nepārvaramu. :( Žēl, protams, taču varbūt tas deva lielāku stimulu – neieskriet 6-niekā, bet gan 3-niekā :).

    Stafetēs Pasaules čempionātā kopā ar Edgaru Bertuku un Jāni Krūmiņu jūs ieguvāt augsto 7. vietu, kas arī ir Latvijas orientieristu augstākais sasniegums stafešu cīņā Pasaules čempionātos. Kā vērtē to? Kādi bija konkurenti?

    Mazliet veiksmes un liels cīņas spars. Domāju, ka tie ir mūsu – Latvijas izlases - griesti. Lai cīnītos augstāk stafetēs, ir nepieciešama vēl nopietnāka pieeja. Ir vajadzīgi daudzi sportisti augstā līmenī, un tad no tiem varētu atlasīt 3 labākos. Tad varētu arī kas sanākt, protams, ir arī vēl daudz citu lietu, kas nepieciešamas, lai panāktu plānoto rezultātu. Labs piemērs ir Šveices izlase. Piemēram, viņiem izlasē ir ~30 cilvēki, apkalpojošais personāls 6 cilvēku sastāvā, kuri ietver tehnikas treneri, galveno treneri, 2 masāžas cilvēki u.c. Konkurenti ir stipri :). Uzskatu, ka Krievijas un Šveices izlases sportisti ir pasaulē stiprākie šobrīd.

    Kā tu kopumā vērtē 2006. gada Pasaules čempionātu?

    Izdevies atbilstoši ieguldītajam darbam. Protams, vienmēr var saskatīt kādas neveiksmes, taču tās visas var novērst. Domāju, ka E. Bertuks ir viens no tiem Latvijas sportistiem, par kuru daudzi vēl dzirdēs, būs labi rezultāti!

    Kā tu kopumā vērtē visu pagājušā gada sezonu?

    Pārāk veiksmīga, taču esmu novērojis, ka blakus veiksmēm ir neveiksmes. Ir daudzi negatīvi atgadījumi notikuši ar mani, ko negribētu apspriest. Brīžam liekas, ka par maz skrienu Latvijas sacensībās, taču ir jāsaprot, ka nevar un nedrīkst piedalīties visur, kur acis rāda. Gada plāns tiek jau pirms sezonas ieplānots, tādēļ sportistam ir mērķi, uz kuriem iet un gūt augstus sasniegumus ārpus Latvijas robežām.

    Kādi ir tavi šī gada plāni un mērķi?

    Plāns ir piedalīties visos Pasaules kausa posmos un Pasaules čempionātā, kurš notiks Ukrainā. Mērķis iekļūt WOC 3 – niekā.

    Kas ir tavs treneris šobrīd? Vai tomēr pārsvarā trenējies pats?

    Mans treneris ir Gunārs Ikaunieks. Pārsvarā trenējos viens, taču treniņu plāns tiek detalizēti plānots pa dienām. Kā jau zināms, trenēties 2 reizes dienā, tas ir pietiekoši, lai varētu skriet pasaules līmenī. Taču, protams, ne jau treniņu daudzums nosaka trenētības līmeni. Ir jābūt pietiekoši labām zināšanām sporta veidā.

    Latvijas Orientēšanās federācija šogad ļoti palīdzēja ar finansējuma piesaisti, un Tu šobrīd trenējies Portugālē. Izstāsti, kāda ir tava ikdiena? Cik laika velti treniņiem?

    Agrāk daudzi teica, "ja būtu nauda, tad jau viegli būtu iekļūt augstās vietās pasaulē". Naudai ir liela nozīme, bet ne tik liela, lai varētu domāt, jo vairāk naudas tiktu ieguldīts sportistā, jo vairāk būs arī gaidītie augļi. Tas atkarīgs no sporta veida. Orientēšanās sportā ir salīdzinoši mazi izdevumi. Lielākie gada izdevumi ir piedalīšanās treniņnometnēs. Mana ikdiena sākas ar rīta treniņu ap 10.00 un skrienu 90 min ~19 km pa vidēji cietu segumu (zemes ceļš). Pēc tam parasti aktīva atpūta – pastaigas vai kāda veikala apmeklējums. Ap 16.00 vakara treniņš 75 min ~10 km kartē ar izplānotu distanci. Ja runā par Portugāli, tad katrs treniņš tiek veikts kartē, jo tādā veidā tiek pilnveidota orientēšanās tehnika.

    Cik km vienā sezonā tu noskrien?

    2005. gadā noskrēju 3300km. 2006. gadā 3100km.Taču mazliet ir iekļauta arī slēpošana. Starpība ir redzama, taču varu teikt, ka sacensības nedod tik lielu apjoma daudzumu.

    Vai tu sauktu sevi par profesionāli?

    No šī gada - jā.

    Ko tu uzskati par savām stiprajām pusem orientēšanās sportā, un kas ir ‘vājie pukti’, ko nepieciešams uzlabot?

    Ja pateikšu savus vājos punktus, tad konkurenti veiksmīgāk tos izmantos savā labā :). Manas stiprās puses ir vidējās distances pa viegli skrienamu priežu mežu – spēju ātri noorientēt karti, kā arī uztvert sīkās detaļas, skatot tās kopumā. Bet vājās puses - ir grūti uztvert atklātās vietas, ko arī parasti ir grūti attēlot kartē, taču Latvijā tas īpašas problēmas nesagādā.

    Kāda tagad ir tava sadarbība ar Somijas klubu?

    Sadarbība turpinās, un tas ir ļoti liels atbalsts manā treniņu procesā. Galvenais, ka ir daudzi draugi ārzemēs, un jau kopš 2002. gada, kad sāku skriet šajā klubā, nav bijis problēmu vai kāda domstarpība.

    Aprīlī sāksies orientēšanās sporta 2007.gada sezona. Vai būsi Latvijā uz „Kurzemes pavasari” Dobelē?

    Diemžēl nebūšu :(, jo piedalīšos treniņnometnē Zviedrijā ar Somijas klubu. Gatavosimies vienām no lielākajām stafetēm pasaulē - Tiomila.

    Vai šogad ir iespēja piedalīties Pasaules kausos?

    Ir, un šī iespēja tiks izmantota. Tā, ka vairs nebūs jātaisnojas, ka pietrūkst pasaules mēroga sacensību. Jo, lai labi sagatavotos, ir pēc iespējas vairāk jābūt tajā apritē kopā ar pasaules stiprākajiem.

    Kas tevi piesaista orientēšanās sportā?

    Nu jau kā azarts mani šis sporta veids ir aizrāvis. Un konkurenti, kuri ir labi draugi. Tas ir forši. Īstenībā orientēšanās sportu varētu salīdzināt kā krosa skriešanu, tik noteikto pagriezienu vietu pašam ir jāatrod, un tas ir interesanti un aizraujoši, jo nav jādomā, ka pietrūks spēka. Nedrīkst skriet distances laikā maksimālā ātrumā, kad tiek lasīta karte, jo sekas būs kļūdas...

    Paldies tev par interviju un lai tev arī šī ir veiksmīga sezona!





Atlikušo zīmju skaits:

0,2165310382843