Ziņas - Andris Kivlenieks Latvijas čempionātā uzvar ar salauztu slēpi ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Una, Unigunde, Dzelme, Benedikts
21.marts /
IenāktIenāktIenākt

Orientēšanās ar slēpem ziņas

  • Andris Kivlenieks Latvijas čempionātā uzvar ar salauztu slēpi

    24.01.2011

    LOF preses dienests, Anda Bīriņa

    Kā atzīst Latvijas Ziemas čempionāta abu dienu uzvarētājs Andris Kivlenieks, "šīs sacensības gaidīju ar nepacietību, jo tajās solījās būt aizraujošas distances gan sprintā, gan garajā, kā arī uz sacensībām bija pieteikušies visi stiprākie Baltijas valstu ziemas orientēšanās elites sportisti. Tātad bija gaidāma sīva cīņa par vietu trijniekā." Lūk, stāsts par to, kā viņam gāja.

    Sprints
    Rīts sākās ar īpašām brokastīm, kuras ieteica kāda gudra persona un domu par augstu rezultātu. Startēju grupas sākuma daļā. Paldies Ērikam Lebedokam par saucienu, lai dodos līdz starta līnijai, kad liku karti planšetē. Distanci aizvadīju ar pārāk daudzām variantu kļūdām, kā arī ar vienu lielāku kļūdu vienā no vieglākajiem etapiem distancē, tas droši vien saistāms ar to, ka šīs bija pirmās īstās sprinta sacensības šosezon, kurās ir sprintam atbilstošs špūru tīkls. Prieks, ka biju tomēr pietiekami ātrs, lai dalītu 1.vietu ar Tomu Veitu kopējā vērtējumā. (šajā dienā starta numurs 13, acīm redzot, bija veiksmīgs.)



    Garā distance
    Izloze bija veiksmīga. Pirms sava starta vēl paguvu redzēt, kā konkurenti dodas distances otrajā aplī. Izmēģinot slēpes, sapratu, ka nevienas tā īsti perfekti neslīd, tādēļ nolēmu atstāt vienas slēpes pie karšu maiņas koridora, ja nu tās ar kurām došos 1. aplī īsti neslīdēs varēšu ātri nomainīt dodoties 2. aplī.
    Distanci sāku samērā ātrā tempā uzreiz pēc K punkta izmantojot tā saukto shortcut. Jāpiebilst, ka 1. aplis man bija aplis B. Pie 3.KP esošais stāvais un nelīdzenais kalns diemžēl bija liktenīgs vienai no manām slēpēm, ko sapratu tikai kad atzīmējos KP. Tā nu ātri apsvēru visus plusus un mīnusus un izlēmu turpināt distanci ar tādu slēpi, kāda tā ir, jo distance vēl bija tikai pašā sākumā. Jāsaka godīgi, pat ar tādā veidā salauztu slēpi pārvietošanās uz priekšu pa orientēšanās špūrēm prasa daudz spēka, jo visu laiku grimst iekšā un atspēriens un slīdēšana nekāda nesanāk. Ar salauztu slēpi distanci turpināju līdz 9.KP etapa vidum, kad izvēlējos variantu gar finišu, kur biju atstājis otras slēpes, ātri tās apmainīju un devos tālāk, jāpiebilst, ka apmainītās slēpes slīdēja mazliet sliktāk. Tā nu priekšā bija vēl ~3/4 distances. Protams, centos atgūt zaudēto, bet distances sākumā lieki zaudētais spēks cīnoties ar salauzto slēpi un braucot 5,5 etapus tikai stumjoties, bija darījis savu un uz pašas distances beigām rokas jau sāka pagurt. Bet, protams, labam finišam vienmēr var atrast papildus spēkus arī pēc garas nogurdinošas distances, kas izrādās man arī atnesa dalītu 2.vietu ar Tiit Toomas kopējā vērtējumā!:) Kopumā vērtējot, liekas, ka distanci veicu labi, un domāju, ka bez starpgadījumiem būtu pacīnījies ar Even Toomas arī par uzvaru kopējā vērtējumā. Ceru, ka būs arī pieejamas kartes un distances RouteGadget programmā, tad noteikti tur arī varēsiet apskatīt manus un citu sportistu ceļus un novērtēt tos.    

          
           
    Paldies sacensību direktoram Vilnim Veļķerim, galvenajiem distančniekiem- Indulim Peilānam un Paulim Bričonokam un viņu komandai par interesantajām distancēm, augsto špūru kvalitāti un labo sacensību organizāciju! Liels paldies arī Dacei Bužai par sacensību iemūžināšanu lieliskās fotogrāfijās!

    Foto: Dace Buža





Atlikušo zīmju skaits:

0.04662299156189