Orientēšanās ABC ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
24.aprīlis /
IenāktIenāktIenākt

Rogainings

Rogainings ir komandu orientēšanās sports apvidū īpaši garā distancē. Komanda, kurā ir 2-5 dalībnieki, apmeklē kontrolpunktus (KP) izvēles secībā noteiktā laikā. Komandas uzdevums ir brīvi orientējoties apvidū ar kartes un kompasu palīdzību iegūt pēc iespējas vairāk ieskaites punktus, kuri tiek piešķirti par KP apmeklēšanu. KP ir dažādu ieskaites punktu vērtības. Komandas, kuras dalās vairākās grupās pēc vecuma un dzimuma, tiek vērtētas pēc iegūto punktu summas. Klasiskie čempionāti norisinās apvidū, kurā atklātas teritorijas mijas ar kalnainiem mežiem. To kontrollaiks parasti ir 24 stundas. Taču ir iespējami arī īsāku kontrollaiku sacensību formāti.

Rogaininga vēsture

Kaut arī sacensību nosaukums (rogaining) izklausās anglisks, tas nav tulkojams, jo cēlies no triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem RO(d) GAI(l) NE(il). Pirmās rogaininga sacensības norisinājās 1976. gadā Austrālijā, Viktorijās štatā. Tā paša gada aprīlī tika dibināta Viktorijas štata rogaininga asociācija. Ļoti ātri šīs sacensības kļuva populāras visā valstī un vairākos Austrālijas štatos norisinājās vietējā mēroga čempionāti. 1986. gadā tika sarīkotas pirmās sacensības ārpus Austrālijas Kanādā. Jau 4 gadus pēc Starptautiskās rogaininga federācijas (IRF) dibināšanas 1989. gadā, tika sarīkotas kopskaitā 40 sacensības dažādos apvidos Kanādā, Jaunzēlandē un ASV. Taču starptautiska mēroga rogaininga sacensības norisinājās tikai 1990. gadā, bet 1. Pasaules čempionāts divus gadus vēlāk Austrālijā netālu no Melburnas. Sākot ar 1996. gadu pasaules čempionāti rogainingā notiek regulāri ik pa diviem gadiem.
Pēdējā laikā rogainings strauji attīstās Eiropā, gan sacensību skaita, gan dalībnieku ziņā ievērojami apsteidzot Austrāliju. Kopš 2002. gada vasaras, kad Čehijā, tika dots starts 5. Pasaules čempionātam, Eiropā regulāri notiek gan Pasaules, gan ikgadējie Eiropas Čempionāti rogainingā. Latvija ir bijusi rīkotājvalsts diviem Eiropas Čempionātiem - 2007. un 2011.gadā.
Vairāk informācija Starptautiskās Rogaininga Federācijas mājas lapā http://www.rogaining.com/
 

Rogainings Latvijā

2002.gada 26.-27.jūlijā Čehijā risinājās 5. Pasaules čempionāts rogainingā, kurā piedalījās arī 3 komandas no Latvijas. Šī diena (26.07.2002) arī uzskatāma par oficiālo rogaininga dzimšanas dienu Latvijā. Čehijā G. Mankus, A. Liepiņa un R. Lapiņš izcīnīja Pasaules čempionu titulu XO (Mix Open) grupā. Veiksmīgais starts iedvesmoja Latvijas sportistus jau nākamā gada vasarā, piepalīdzot sporta klubam “Brīvnieki”, sarīkot rogaininga sacensības arī Latvijā. Ādažu mācību poligona atklātās un smilšainās teritorijas, mijoties ar purvainiem mežiem, prasīja labu fizisko sagatavotību vairāk nekā 30 komandām. 2004. gadā Cēsu rajona Pipariņos notika 1. Latvijas čempionāts 12 stundu rogainingā, kurā bez Latvijas sportistiem piedalījās arī komandas no Lietuvas, Igaunijas un rogaininga dzimtenes Austrālijas, kopskaitā 68 komandas.
2004.gada novembrī Latvija tiek atzīta Starptautiskajā rogaininga federācijā (IRF), Latviju IRF novērotāja statusā pārstāv Guntars Mankus. 2007.gadā Latvija kopā ar Krieviju, Ukrainu un Igauniju kļūst par pilntiesīgiem IRF biedriem. Latviju IRF turpina pārstāvēt Guntars Mankus. Latvijā rogaininga aktivitātes koordinē LOF Rogaininga Komisija, kuras vadītājs ir Andris Miglavs.
Latvija divas reizes ir bijusi Eiropas Čempionāta rīkotājvalsts. 2007.gada jūlijā Smiltenes apkārtnē notiek 4.Eiropas čempionāts rogainingā, kurā piedalās 162 komandas(~350 dalībnieki). 2011.gadā jūlijā Raunas apkārtnē notiek 8.Eiropas Čempionāts rogainingā, kurā piedalās 282 komandas. 
Kopš 2002.gada Latvijas komandas ar labiem panākumiem piedalās visos Pasaules un Eiropas Čempionātos rogainingā. Pieci Latvijas sportisti ir pabijuši Pasaules Čempionu godā Open grupā. Pēdējā Pasaules Čempionātā, kas notika 2012.gadā Čehijā, Latvija izcīna 1 sudraba  un 3 bronzas medaļu komplektus. 2012.gadā par Lietuvā par Eiropas Čempioniem kļuva Valters Kaminskis un Anita Liepiņa, kā arī Alīda Ābola un Imants Čaklis. Vēl Eiropas Čempionātā 2012 Latvijai 6 otrās un 1 trešā vieta.
Bez 24 stundu Latvijas Čempionāta, pēdējos gados Latvijā tiek rīkoti vairāki īsāki rogainingi. Vispopulārākais ir Magnēta Tautas rogaings, kā arī OK Ziemeļkurzeme rīkotās rogaininga sacensības. Vairāki aktīvās atpūtas un piedzīvojuma sacīkšu rīkotāji savās sacensībās regulāri izmanto rogaininga elementus.
Vairāk informācijas un jaunumi par rogainingu atrodami http://www.rogaining.lv/

Rogaininga karte

Rogainingā neizmanto parastās orientēšanās kartes. Pēc starptautiskajiem noteikumiem čempionātos izmanto kartes, kuru mērogs ir no 1:24 000 – 1:64 000. Atšķirībā no orientēšanās kartēm, netiek izmantota dzeltenā krāsa. Ar balto krāsu kartē tiek apzīmētas atklātās vietas, ar zaļo – meži, parasti netiek izmantota zaļās krāsas gradācija caurejamība apzīmēšanai. Kontrolpunkti parasti tiek izvietoti uz labi nolasāmiem orientieriem un netiek slēpti – ja sportisti sasnieguši kontrolpunkta apkārtni, tad kontrolpunkta atrašana problēmas nesagādās. Kontrolpunktu ieskaites vērtība bieži ir atkarīga no tā pieejamības, attāluma līdz starta vietai, kā arī no tā grūtības pakāpes. Plānojot distanci, komandai jācenšas norādītajā laika sprīdī ne tikai apmeklēt pēc iespējas vairāk kontrolpunktu, bet jāņem vērā to ieskaites vērtība. Sacensību organizatori izmanto dažādas gradācijas skalas, par ko sportisti tiek informēti jau pirms starta. Piemēram, ja par vienu kontrolpunktu iespējams iegūt ieskaites punktus amplitūdā 30-110 punktiem, tad var gadīties, ka izdevīgāk apmeklēt dažus kontrolpunktus ar lielāko ieskaites vērtību, nekā vairākus ar mazu. Savukārt, ja ieskaites punktu amplitūda ir 2-5 punkti, tad atšķirība vairs nav tik liela. Būtiski ir iekļauties norādītajā kontrollaikā, jo par katru nokavēto minūti tiek atskaitīti iegūtie punkti. Plānojot distanci noteikti vajadzētu paredzēt iespējas tās beigu daļu mainīt atkarībā no apstākļiem. Lai, gadījumā ja tuvojas kontrollaika beigas, var doties uz finišu, savukārt, ja laika vairāk, apmeklēt vēl kādu papildus kontrolpunktu.

Nedrīkst aizmirst pa ēšanu un dzeršanu

Atšķirībā no parastās orientēšanās distances, kur sacensības ilgst apmēram stundu, rogaininga distancē sportisti pavada krietni ilgāku laiku, tādēļ nedrīkst aizmirst par organisma nepieciešamību atjaunot ūdens un enerģijas rezerves. Noteikti nepieciešams ņemt līdzi distancē ūdeni vai kādu sporta dzērienu. Parasti organizatori nodrošina vienu vai vairākus dzirdināšanas punktus, bet nevajadzētu paļauties, ka vienā tādā punktā padzeroties, varēs iztikt līdz nākamajam. Lai organisms slodzes apstākļos varētu funkcionēt, tam nepieciešams šķidrumu uzņemt regulāri, tādēļ jāņem līdzi rezervuārs vai pudele, no kā dzesēt slāpes. Organizatoru piedāvātajos dzirdināšanas punktos būs laba iespēja ūdens krājumus papildināt. Mūsdienās pieejami sporta dzērieni pulveru veidā, ko ērti paņemt līdzi un pievienot ūdenim, tā radot sporta dzērienu, kas ne tikai veldzē slāpes, bet arī atjauno ar sviedriem zaudēto minerālvielu un mikroelementu daudzumu organismā. Ja distancē paredzēts pavadīt ilgāk par 2 stundām, labāk paņemt līdzi kādas ogļhidrātiem bagātas uzkodas. Ērti ir dažādi šokolādes un enerģijas batoniņi, žāvēti augļi un rieksti. Tomēr jāatceras, ka pat vislielākajam saldummīlim pēc 12 distancē pavadītām stundām varētu gribēties apēst ko sāļāku.

 

 

0.031455993652344