Prezidenta sleja - Kurzemes pavasara secinājumu sleja ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Oļegs, Vineta
17.augusts /
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

  • Kurzemes pavasara secinājumu sleja

    12.04.2017

    Viesturs Tamužs | 20 komentāri

    Labvakar,

    Pagājušās nedēļas centrālais notikums Latvijas orientēšanās dzīvē neapšaubāmi bija Kurzemes pavasara sacensības. Gan tādēļ, ka tās bija sezonas pirmās sacensības un visi atlēti steidza atrādīt ziemas treniņos gūto sportisko formu, gan tādēļ, ka šīs sacensības tradicionāli ir lieliski organizētas, plaši apmeklētas, bet, kas pats svarīgākais, vienmēr notiek interesantos apvidos un ar interesantu distanču plānojumu. Jau sen biju iecerējis piedalīties ar visu ģimeni, pieteicies visām sacensībām, pasūtījis viesu namu un sācis trenēties, lai kaut cik cienījami atrādītos saviem vienaudžiem. Diemžēl iepriekšējā nedēļā biju spiests noskatīties, ka Brigitu pieveic ļoti nejauks vīruss un piektdienas rītā sapratu, ka arī es esmu ar to sasirdzis. Tā nu nācās sekot līdzi Jāņa skrējienam tiešsaistē un tur nu patiešām bija ko redzēt!

    Pirmkārt, jau jāuzteic organizatori par kvalitatīvo GPS servisu – praktiski nebija tehnisku defektu, kas traucētu just līdzi atlētu sacensībām. Bet galvenais “saldais ēdiens” jau bija distanču plānošana. Vai uz katru etapu es varēju lauzīt galvu – kā gan šo atrisināt? Protams, priecājos un apbrīnoju Jāni, ka viņš labā ātrumā un bez kļūdām to visu atrisina, tomēr beigās izrādījās, ka 19 sportistu to bija izdarījuši vēl labāk – orientēšanās līmenis šajās WRE posma sacensībās patiešām bija ļoti augsts. Vēl lielāku baudu man radīja garās distances līdzi jušana – vismaz četri etapi bija tādi, kuros varēja izvēlēties visdažādākos variantus un sportisti to arī darīja – tiešām aizraujoša cīņa! Un kādi rezultāti! Divu dienu summā vīriešu grupā divi sportisti ar vienādu laiku atpaliek no trešās vietas par 2 sekundēm! Protams, priecājos, ka vadošo sportistu vidū abu dzimumu konkurencē bija mūsu valsts atlēti. Vēlos īpaši pieminēt pārsteidzošo Ulda Upīša progresu, - ja ne kāda tehniska kļūme vidējā distancē, tieši viņš būtu labākais no Latvijas puišiem, - kas gan būtu ko tādu domājis vēl pagājušajā vasarā. Dzirdēju labas atsauksmes arī par sprinta sacensībām, esot bijis ļoti interesants plānojums un laba organizācija.

    Aizdomājos kāpēc šīs lieliskās sacensības ar visiem labumiem pulcē dalībnieku skaitu, kas ir krietni mazāks par tūkstoti. Kāpēc gan mēs neesam iemācījušies piesaistīt krietni lielāku dalībnieku pulku, vienām no savām labākajām un interesantākajām sacensībām? Pārdomu rezultātā es formulēju dažus secinājumus, tomēr aicinu tos nekādā gadījumā neuztvert kā kritiku, drīzāk ceru, ka par kādiem no tiem raisīsies diskusija un rezultātā Latvijas Kausa sacensību apmeklējums tuvākajos gados būtiski pieaugs. Kādi, manuprāt,  ir galvenie iemesli, kādēļ no piedalīšanās Latvijas Kausa posmos “atkrīt” pieredzējuši sportisti un nepiepulcējās jauni?

    1. Materiālie apsvērumi. Šo jautājumu izskatīt vedināja Justs Lūkins jau pirms LOF kongresa. Patiesi, divu cilvēku ģimenei dalība vien izmaksā 40 EUR, kvalitatīva naktsmītne vēl vismaz tikpat, braucot uz divām dienām jārēķinās arī ar ēšanu ārpus mājas, ja vēl pieskaita ceļa izdevumus, kopējā summa ir jau tuvu pusotram simtam EUR, tas nenoliedzami ir daudz un iespējams attur diezgan daudzus orientieristus no dalības. Esmu diezgan pārliecināts, ka nav iespējams būtiski samazināt sacensību dalības maksu, tomēr kā risinājums varētu būt LK rezultātu ieskaites par katru dienu atsevišķi. Tad katrs varētu izšķirties - vai vienā nedēļas nogalē nopelnīt 2 LK ieskaites, vai piedalīties tikai vidējā vai tikai garajā distancē – kā nu sirds kāro. Vienas dienas dalība bez nakšņošanas arī būtu būtiski lētāka kā divu dienu izmaksas.
    2. Skarbie apstākļi. Runāju ar vienu savu kluba biedru pirms sacensībām un viņš teica: “Nav tur man ko braukt savu nespēku izrādīt”. Tā saka orientierists ar 45 gadu stāžu, bet iedomāsimies maksātspējīgu advokātu vai mediķi, kurš orientēšanās sportam pievērsies nesen un tīri labi skrien Magnēta distances. Viņam noteikti nebūtu materiālo šķēršļu, atbraukt uz Kurzemes pavasari, bet kā gan viņš jutīsies, no savas 4 km distances iznākot pēc 70 vai 80 minūtēm, atpaliekot no labākajiem savā vecuma grupā vairāk nekā divas reizes? Un varu droši solīt, ka tas notiktu tieši šādā veidā un droši vien maksātspējīgais potenciālais orientierists vairāk nekad uz Latvijas kausa mačiem nebrauktu. Mēs sajūsmināmies par sarežģītajiem apvidiem un distancēm, bet galīgi nepadomājam par šādiem potenciāliem klientiem. Kā uzlabot mūsu “viesmīlību”, neupurējot sacensību augsto tehnisko līmeni, par to noteikti nepieciešams diskutēt un izdomāt kādu labu risinājumu.
    3. Sportiskā arogance. Sacensību organizatori un distanču plānotāji ļoti bieži ir bijuši izcili sportisti un viņu fiziskā varēšana ir ļoti augsta arī pēc aktīvajām sporta gaitām. Viņiem patiesi patīk plānot grūtas un sarežģītas distances, kuras pašiem radītu gandarījumu. Tomēr ir vairāki orientieristi, kuri cītīgi brauc uz mačiem, piedalās, bet reti kad savā vecuma grupas konkurencē ir augstāk par priekšpēdējo vietu ar diezgan bēdīgu rezultātu. Protams, ka šāda situācija nav motivējoša un agri vai vēlu šādi klienti arī zaudē interesi. Mums visiem gribās pa laikam nokost arī kādu mazu, bet saldu uzvaras kumosu, diemžēl esošā vecuma grupu kārtība daudziem dalībniekiem šādu iespēju liedz. Šajā pašā kontekstā, būtu jāpiemin arī tāds kā iedziļināšanas trūkums attiecībā pret mūsu cienījamajiem senioriem. Kungi 70 un 85 gadu vecumā nav gluži ar vienu un to pašu sportisko varēšanu. Vienādu distanču piešķiršana viņiem visiem beidzās ar to, ka V80 grupas rezultāti vidējā distancē bija robežās starp 96 un 100 minūtēm. Visu cieņu mūsu senioriem, kas to ir spējīgi izturēt, bet būtu daudz jaukāk, ja arī viņu uzvarētāju laiki vidējā distancē būtu 35 – 40 minūšu robežās. Teiktais attiecās arī uz mūsu cienījamo dāmu distanču plānošanu. Masveidību senioru grupās šādi skarbi apstākļi noteikti neveicina, iespējams, ka kādu no senioriem pat atbaida.

    Ja mēs runājam LOF stratēģijas spararata jēdzienos, liekas, ka Kurzemes pavasara organizatorus var slavināt par viņu profesionalitāti, bet vairāk vēlēties iedziļināšanos masveidības jautājumos. Pašu organizatoru interesēs jau būtu palauzīt galvu kā šo masveidību palielināt, noteikti kaut ko ir iespējams darīt atsevišķa mača ietvaros, bet noteikti par to kā palielināt dalībnieku skaitu LK sacensībās mums jādomā arī sistēmiski visiem kopā. Dažas pārdomas šajā sakarā radās man, būtu priecīgs, ja kādas idejas paustu arī jūs, cienījamie lasītāji!

     

    Viesturs

     

Raksta komentāri

Rādīt:
vispirms jaunākos
vispirms vecākos
  • 24.04.2017 14:01
    Jānis Bergs
    9248
    23.04.2017 20:01
    Kārlis Vilciņš sacīja:
    Laba diena. Temats aktuāls un it sevišķi man kā cilvēkam, kurš pirms gada atsāka skriet un distancē tad pavadīju stipri ilgāk kā līderis - mani gan drīzāk šie rezultāti motivē trenēties. Kurzemes pavasaris bija bauda no distanču kvalitātes viedokļa - cepuri nost!! Problēma manā uzskatā ar masveidību nav risināma veidojot magnēta distances LK (kā jau ir noticis ar 21B) kur brīžiem tiešām skrien kārtīgi A grupas čaļi, laikam lai tiktu pie godalgām :) Problēma risināma ar pieaugušo apmācību katrā LK kausa posmā - līdzīgi kā, ja Tu nemāki snovot, Tu algo instruktoru, bet pieaugušajam, kurš nav mācījies orientēties un skrien magnēta krosu nemaz īsti nav iespēju ko specifisku iemācīties, tikai turpināt skriet krosu Magnētā. Es ieteiktu radīt kaut kādu sistēmu, kur iesācējam ir iespēja apgūt orientēšanos smagākā apvidū un pie reizes izskriet kaut vai vienkāršu krosu vai open distanci. Man teiksim ir kolēģis, kurš saka, ka labprāt pamēģinātu orientēšanos, bet nav kas ieliek pamatus un es arī drīzāk savā brīvajā laikā skriešu pats kā mācīšu kādu iesācēju :) K.
    Mēģināšu atbildēt Kārlim:
    Ir tāda grāmata "Orientierista ABC"
    Šīs grāmatas autors ir ievērības cienīgs orientēšanās treneris Juris Žilko, kura audzēkņi pagājušajā gadsimtā, jau no 60-70tajiem gadiem un pat mūsdienās savā vecuma grupā savu pūru papildina ar medaļām dažādu līmeņa sacensībās.
    Daudzi viņa bijušie audzēkņi joprojām aktīvi (kurš vairāk, kurš mazāk) strādā mīļotā sporta veida uzplaukuma vārdā.

    Es ļoti ceru, ka daudzas lietas no šīs grāmatas varētu noderēt gan Kārlim, gan jebkuram iesācējam, lai tiktu līdz tādam līmenim, kad var sāk vākt savā pūrā medaļas u.c. vērtīgas balvas ;)))

    Tomēr der atcerēties to, ko reiz lasīju vieglatlētikas trenera Māra Grīvas rakstu darbos:
    "Tas kas der vienam, otrs var tikai uzlaikot ..."
    Protams jebkura vecuma iesācējam Jura Žilko grāmata der, lai sāktu nopietni trenēties.
    Bet tālāk ir jāvadās pašam gan pēc pašsajūtas, gan arī jāveic savi pētījumi un ir arī jāuzklausa jebkurš Latvijas un arī citu valstu orientēšanā treneri, jo katrs treneris māca savādāk, bet tajā pašā laikā visi māca pareizi.
    Galā rezultātā, tev pašam radīsies jaunas idejas, kuras varētu būt noderīgas sportiskās meistarības izaugsmei.
  • 23.04.2017 20:01
    Kārlis Vilciņš
    Laba diena.
    Temats aktuāls un it sevišķi man kā cilvēkam, kurš pirms gada atsāka skriet un distancē tad pavadīju stipri ilgāk kā līderis - mani gan drīzāk šie rezultāti motivē trenēties.
    Kurzemes pavasaris bija bauda no distanču kvalitātes viedokļa - cepuri nost!!
    Problēma manā uzskatā ar masveidību nav risināma veidojot magnēta distances LK (kā jau ir noticis ar 21B) kur brīžiem tiešām skrien kārtīgi A grupas čaļi, laikam lai tiktu pie godalgām :)
    Problēma risināma ar pieaugušo apmācību katrā LK kausa posmā - līdzīgi kā, ja Tu nemāki snovot, Tu algo instruktoru, bet pieaugušajam, kurš nav mācījies orientēties un skrien magnēta krosu nemaz īsti nav iespēju ko specifisku iemācīties, tikai turpināt skriet krosu Magnētā.
    Es ieteiktu radīt kaut kādu sistēmu, kur iesācējam ir iespēja apgūt orientēšanos smagākā apvidū un pie reizes izskriet kaut vai vienkāršu krosu vai open distanci.
    Man teiksim ir kolēģis, kurš saka, ka labprāt pamēģinātu orientēšanos, bet nav kas ieliek pamatus un es arī drīzāk savā brīvajā laikā skriešu pats kā mācīšu kādu iesācēju :)

    K.
  • 22.04.2017 17:58
    Jānis Bergs
    9246
    22.04.2017 09:08
    Austris Krastiņš sacīja:
    Vajadzētu uzmanīties izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par dalībniekiem, kuri distanci veic 2 vai 3 reizes ilgāk nekā uzvarētājs. Nevajadzētu automātiski pieņemt, ka kaut kas nav kārtībā, ka visi no šiem cilvēkiem ir nelaimīgi un distance viņiem ir krietni par grūtu. Var būt dažādi iemesli, kāpēc rezultāti ir tik izkliedēti: 1. Šis ir amatieru sports un ne jau visi vienādi daudz trenējas. Līdz ar to jau fiziskā sagatavotība mēdz būt ļoti atšķirīga. 2. Ir arī cilvēki, kuri traumu vai kāda cita iemesla dēļ nevar skriet ar pilnu jaudu, taču vēlas piedalīties. Jārēķinās, ka distances veikšanas laiks būs krietni ilgāks. 3. Sacensībās piedalās cilvēki ar dažādu pieredzes daudzumu, arī pilnīgi iesācēji, jo sacensības ir atvērtas pilnīgi ikvienam. Nav nekāds brīnums, ka iesācējiem sanāk pamaldīties, taču pamazām iegūstot pieredzi viņi progresēs un savas prasmes uzlabos. Nāks jauni iesācēji un vienmēr rezultātu sarakstā būs kāds, kurš ļoti atpaliek no uzvarētāja. Nedomāju, ka te ir kāda problēma. Daļa no šiem cilvēkiem varbūt vēlas vienkāršāku distanci, bet daļai patīk sarežģītākas un viņi priecājas par orientēšanās procesu nevis traucas pēc iespējas ātrāk tikt ārā no meža. Daļai ir svarīgi sacensties ar labākajiem vienaudžiem un viņi neskries citā grupā. Ļoti labi atceros savu pirmo Kāpu pie Ventspils. Tikko biju sācis orientēties un piedalījies dažos Meridiānos. Kāpā izvēlējos skriet īso H21K distanci. Šāds apvidus tajā laikā priekš manis bija ļoti sarežģīts. Visās dienās mans rezultāts bija virs 2h un saraksta beigu daļā. Taču es biju priecīgs par pasākumu un pavadīto laiku mežā. Nevienu mirkli man nenāca prātā, ka gribētos vienkāršāku distanci.
    Piekrītu Austra ierakstītajam, ka lielākajai orientieristu sabiedrības daļai patīk vienkārši piedalīties sacensībās, lai uz laiku atslēgtos no ikdienas rūpēm, iegūtu iekšējo gandarījumu un emocionālo pacēlumu, satikt kādu tālāku draugu ar kuru ikdienā nesanāk satikties, iegūt jaunus draugus utt ...

    p.s.
    Atgriežoties pie manis iepriekš rakstītā par pagājušā gadsimta Gorbačova laikiem, kad nokrita dzelzs priekškars:
    Kad pirmo reizi (diemžēl gadu neatceros) Skandināvi atbrauca uz Latviju, viņi toreiz skrēja Magnētā. Par šo pasākumu viņi bija lielā sajūsmā un pat izbrīnā, ko ar savu entuziasmu mūsu orientieristi spēj paveikt.
    Kad viņi aizbrauca, pēc kāda laika uz Latviju bija atsūtīts Zviedrijas orientēšanās žurnāls "Skogssport", kurā bija raksts par mūsu Magnētu, bildes un karte, kuras kopija žurnālā bija daudz kvalitatīvāka, nekā tā, ar kuru mēs toreiz skrējām ...
    Toreiz tad arī tika saņemta piezīme par to, ka plānojot distanci netiek domāts par iesācējiem ...

    Vai tā bija nākama, vai aiznākamā reize (arī neatceros), kad Skandināvi brauca uz Latviju, tad gan mūsu rīkotāji, gan distančnieki izgāzās, kā veca sēta, jo lielākā daļa Skandināvija orientieristi izstājās ...
    Un tikai tāpēc, ka bija saplānota ļoti sarežģīta un smaga Elites klases distance, bet viņu delegācijas sastāvā nebija gandrīz ne viens Elites klases orientierists, bet gan tādi, kuri orientējās sava prieka pēc.
  • 22.04.2017 09:08
    Austris Krastiņš
    Vajadzētu uzmanīties izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par dalībniekiem, kuri distanci veic 2 vai 3 reizes ilgāk nekā uzvarētājs. Nevajadzētu automātiski pieņemt, ka kaut kas nav kārtībā, ka visi no šiem cilvēkiem ir nelaimīgi un distance viņiem ir krietni par grūtu. Var būt dažādi iemesli, kāpēc rezultāti ir tik izkliedēti:
    1. Šis ir amatieru sports un ne jau visi vienādi daudz trenējas. Līdz ar to jau fiziskā sagatavotība mēdz būt ļoti atšķirīga.
    2. Ir arī cilvēki, kuri traumu vai kāda cita iemesla dēļ nevar skriet ar pilnu jaudu, taču vēlas piedalīties. Jārēķinās, ka distances veikšanas laiks būs krietni ilgāks.
    3. Sacensībās piedalās cilvēki ar dažādu pieredzes daudzumu, arī pilnīgi iesācēji, jo sacensības ir atvērtas pilnīgi ikvienam. Nav nekāds brīnums, ka iesācējiem sanāk pamaldīties, taču pamazām iegūstot pieredzi viņi progresēs un savas prasmes uzlabos. Nāks jauni iesācēji un vienmēr rezultātu sarakstā būs kāds, kurš ļoti atpaliek no uzvarētāja. Nedomāju, ka te ir kāda problēma.

    Daļa no šiem cilvēkiem varbūt vēlas vienkāršāku distanci, bet daļai patīk sarežģītākas un viņi priecājas par orientēšanās procesu nevis traucas pēc iespējas ātrāk tikt ārā no meža. Daļai ir svarīgi sacensties ar labākajiem vienaudžiem un viņi neskries citā grupā.

    Ļoti labi atceros savu pirmo Kāpu pie Ventspils. Tikko biju sācis orientēties un piedalījies dažos Meridiānos. Kāpā izvēlējos skriet īso H21K distanci. Šāds apvidus tajā laikā priekš manis bija ļoti sarežģīts. Visās dienās mans rezultāts bija virs 2h un saraksta beigu daļā. Taču es biju priecīgs par pasākumu un pavadīto laiku mežā. Nevienu mirkli man nenāca prātā, ka gribētos vienkāršāku distanci.
  • 21.04.2017 21:02
    Jānis Bergs
    9244
    21.04.2017 13:27
    Kristaps Ozoliņš sacīja:
    Manuprāt, daži jauc mušas ar kotletēm. Respektīvi kaut kā automātiski tiek pieņemts, ka visi jaunieši trenējas vai vismaz viņiem būtu jātrenējas un ka visi seniori izbijušie izlases dalībnieki ar 50-60 gadu stāžu. Tomēr ir noteikta daļa, kam orientēšanās nesaista sasniegumu puse un viņi labprāt piedalītos sacensībās sava prieka pēc un lai satiktos ar draugiem, bet ne tad, ja viņiem jāveic fiziskajai sagatavotībai neatbilstoši garas distances. Piemēram pati īsākā OPEN2 distance KP 1.dienā 4 cilvēkiem ir izrādījusies vai nu par sarežģītu vai par garu. Ja gribam orientēšanās masveidību, iespējams vajag piedāvāt arī pieaugušajiem veikt kaut ko ļoti vienkāršu aptuveni VS10 vai VS12 līmenī, lai pirmās reize mežā pilnīgajam iesācējam neizvērstos par apmaldīšanās murgu.
    Tas bija pagājušajā gadsimta 80to gadu otrajā pusē, kad Gorbačova laikā sāka krist dzelzs priekškars un uz Latviju, sāka braukt Skandināvijas orientieristi.
    Toreiz viņi aizrādīja, ka distanču plānošanā netiek domāts par iesācējiem ...

    Jau daudzus gadus pirms tam, es ne vienā seminārā vien u.c. saietos, ne vienu reizi vien biju teicis, ka iesācējiem jāplāno pilnīgi atsevišķas distances, liekot KP uz līnijveida orientieriem vai arī uz tādiem objektiem, kuri ir labi saskatāmi no līnijveida orientieriem ...
    Vēl biju ieteicis, ka iesācējiem varētu piedāvāt īso vienkāršo distanci, un arī garo vienkāršo distanci, līdz ar to vienlaikus būtu labs treniņš arī vieglatlētiem - gargabalniekiem.
    Ilgus gadu manu ideju neviens neņēma par nopietnu.

    Toreiz pēc skandināvu aizrādījuma dažs labs mūsu distaņčnieks, sāka šai problēmais pievērsties nopietnāk un plānoja iesāvējiem tādas distances, kādas viņu piesaista OS nevis atbaida.

    Tagad lasot šeit ierakstus man liek saprast to, kad šī distanču plānošanas problēma atkal ir kļuvusi aktuāla :(((
  • 21.04.2017 13:27
    Kristaps Ozoliņš
    Manuprāt, daži jauc mušas ar kotletēm. Respektīvi kaut kā automātiski tiek pieņemts, ka visi jaunieši trenējas vai vismaz viņiem būtu jātrenējas un ka visi seniori izbijušie izlases dalībnieki ar 50-60 gadu stāžu. Tomēr ir noteikta daļa, kam orientēšanās nesaista sasniegumu puse un viņi labprāt piedalītos sacensībās sava prieka pēc un lai satiktos ar draugiem, bet ne tad, ja viņiem jāveic fiziskajai sagatavotībai neatbilstoši garas distances. Piemēram pati īsākā OPEN2 distance KP 1.dienā 4 cilvēkiem ir izrādījusies vai nu par sarežģītu vai par garu.
    Ja gribam orientēšanās masveidību, iespējams vajag piedāvāt arī pieaugušajiem veikt kaut ko ļoti vienkāršu aptuveni VS10 vai VS12 līmenī, lai pirmās reize mežā pilnīgajam iesācējam neizvērstos par apmaldīšanās murgu.
  • 20.04.2017 01:08
    Austris Krastiņš
    Domāju, ka vajag paskatīties arī kas notiek citās valstīs pirms mesties pārorganizēt LK formātu. Piemēram, Zviedrijā, kura ir orientēšanās lielvalsts ar ļoti daudz aktīviem orientieristiem, nesenā nacionālā līmeņa pasākumā piedalījās 855 dalībnieki. No tiem 269 dalībnieki 5 open grupās. Viņiem ir arī dažas īsās sporta grupas, bet tajās ir niecīgs dalībnieku skaits. Minētos rezultātus skatīt šeit:
    https://eventor.orientering.se/Events/ResultList?eventId=15192&groupBy=EventClass

    Citā nacionālajā pasākumā piedalījās 1402 dalībnieki, no tiem 351 dalībnieki 8 open grupās:
    https://eventor.orientering.se/Events/ResultList?eventId=14816&groupBy=EventClass

    Iespējams kļūdos, taču šķiet, ka kartes drukas izmaksas ir samērā mazas salīdzinājumā ar dalības maksu, līdz ar to dažas liekas izdrukātas kartes nenes lielus zaudējumus saistībā ar open grupām. Drīzāk jau pati distances plānošana mazam dalībnieku skaitam. Turklāt nekur nav teikts, ka open grupām nevarētu būt arī pieteikšanās iepriekš (par zemāku samaksu nekā uz vietas). Galvenā open grupu būtība ir tā, ka var startēt brīvi izvēlētā laikā, tāpat kā Magnētā vai Meridiānā. Ir cilvēki, īpaši jau ģimenes, kuriem tas ir ļoti būtiski, lai vispār varētu nostartēt.

    Varbūt brīvā starta grupas ir tieši tas ar ko piesaistīt Magnēta skrējējus, kuri domā, ka LK viņiem nav ko darīt? Te gan jādomā par dalības maksu, kura Magnētā ir 2x mazāka.
  • 18.04.2017 21:06
    Ainārs Lagzdiņš
    Vājāku dalībnieku (iesācēju) piesaistei nebūtu jāizdomā īpašas B grupas, jo Latvijas Kausa nolikumā LOF Valde jau ir paredzējusi “Tautas klasi”– tajā nav vecuma ierobežojumu, tajā neizcīna titulus, neizcīna punktus – ikviens iesācējs ir laipni aicināts brīvi izvēlēties kādu no Tautas klases distancēm un vairot savu labsajūtu.
    Ir tikai viena problēma – Tautas klase nenoliedzami ir apgrūtinājums LK rīkotājiem, kuru pamatuzdevums tomēr ir sarīkot augstākā līmeņa sacensības. Tautas klasē nav prognozējams dalībnieku skaits - rīkotājiem ir jānodrošina pieteikšanās sacensību vietā nezināmam cilvēku skaitam vairākās distancēs – tas prasa liekus resursus un liekus izdevumus, kuri “sit” pa rīkotāja kabatu. Nav brīnums, ja rīkotāji pieiet šim pienākumam visai formāli. Situāciju labi raksturo LK Nolikums – “Sacensību organizatori Tautas klases dalībniekus apbalvo pēc saviem ieskatiem...”
    Nevar prasīt, lai restorāna šefpavārs gatavo labu maltīti un vienlaicīgi spēlē klavieres, izklaidējot viesus. Tie ir dažādi uzdevumi, dažādiem personāžiem. Ja kādam ir vēlme vairot orientēšanās sporta pieejamību un pievilcību iesācējiem, tad redzu divus risinājumus A) domāt par centralizētu papildus resursu (nauda + cilvēki) investēšanu Tautas klases pievilcības vairošanā (diplomi, balvas, konkursi). B) mainīt LK Nolikumu, atteikties no esošās Tautas klases un atteikties no iespējas pieteikties sacensību vietā. Tā vietā izveidot iesācēju A, B, C grupas ar dažāda garuma/sarežģītības distancēm un kopvērtējumu, neatkarīgi no dalībnieku vecuma. Pieteikšanās, kā visiem – nedēļu iepriekš.
  • 18.04.2017 18:34
    Ainārs Lagzdiņš
    LK un LČ ir augstākā līmeņa O-sacensības Latvijā. Sekmīga dalība augstākā līmeņa pasākumos vienmēr ir prasījusi zināmu varēšanu. Tas ir tikai normāli. Ir uz ko tiekties.
    Rīgas maratons 2015.gadā 5000m skrējienā pulcēja 13387 dalībniekus. Latvijas čempionāts 2015.gadā 5000m skrējienā pulcēja 7 kungus un 6 dāmas. Vai tā ir vieglatlētu arogance? Nē, tas ir Latvijas čempionāts. Gadu vēlāk bija 7 kungi un 3 dāmas.
    Nevajag pazemot mediķus un advokātus ar B līmeņa distancēm. Sens sakāmvārds - “Izplānojiet o-distanci, kuru spēj noskriet pat muļķis un tikai muļķis gribēs tādu skriet”. Kvalitātes līmeņa pazeminājums nekad nav vairojis o-masveidību. Vienmēr ir bijis tieši otrādi – augot kvalitātei, ir augusi masveidība.
    Negadījums ar V80 grupu, nav pamats runām par līmeņa pazeminājumu vai rīkotāju pārslogošanu ar papildus B-līmeņa distanču plānošanu. Tas drīzāk ir pamats pilnveidot LK sacensību kvalitātes uzraudzību.
  • 18.04.2017 10:06
    Jānis Bergs
    9239
    18.04.2017 10:01
    Jānis Bergs sacīja:
    Atbilde Mārim Mukevicam. Māris rakstīja: >>> ... zinu, ka manā galā (Jūrmalā) šādas iespējas nav ...; Mana atbilde: Diemžēl, pateicosties uz dažu labu politiķu dižgaru (vārdā nesaukšu un ar pirkstu nerādīšu tieši kuriem) tuvredzību un nevēlēšanos izprast orientēšanās sporta nozīmi tautas veselībai un jaunatnes audzināšanā, 2002.gada 1.jūlijā toreizējās Jūrmalas skolu valdes struktūrvienību, Bērnu un jauniešu klubu "OK-Liedags" likvidēja, kā rezultātā pakāpeniski arī, līdz 2006.gadā galīgi nosprāga Tautas orientēšanās seriāls "Liedags". Tomēr, ar to nav izteikts, ka Jūrmalā nebūtu iespējas atjaunot, jo patreizējā pilsētas sporta vadība ir daudzreiz sakarīgāka, nopietnāka un labāka par toreizējo. Ja Tev ir kādas idejas vai priekšlikumi, tad lūdzu sazinies ar mani E-pastā: orient.navigator@gmail.com
    Es ļoti atvainojos Mārim :(((
    Kļūdas labojums:
    ...Mārim Munkevicam
    nevis tā, kā ierakstīts iepriekš.
  • 18.04.2017 10:01
    Jānis Bergs
    9231
    13.04.2017 13:59
    Māris Munkevics sacīja:
    Jautājums, kādā virzienā šo masveidību meklēt. Manuprāt (bet tikai manuprāt) pareizais būtu ilgais ceļš, veicinot OS popularitāti Latvijā tieši klubu līmenī, veicinot skolas vecuma bērnu aktīvu nodarbošanos ar šo sportu. Tas pats skolu kauss, skolotāju semināri, o-festivāli kā arī publikācijas par LK presē (biju forši pārsteigts lsm.lv un delfi.lv sporta ziņās atrodot rakstu par Kurzemes Pavasari) ir superīgas aktivitātes, kas to veicina, bet loģiski, ka tur rezultāti nebūs ātri. Nezinu kāda ir situācija ar iespēju trenēties orientēšanos Latvijas skolu bērniem, zinu, ka manā galā (Jūrmalā) šādas iespējas nav; cik saprotu tad Rīgā ir, un reģionos arī ir, tur vienīgi bērnu mazāk. Manuprāt, LOFs uz šo pusi ir labi atdzīvojies, un tā ir jāturpina, attīstot esošās aktivitātes un ģenerējot jaunas idejas OS sporta popularizēšanai kopumā, ne tikai atsevišķi LK. Populārs OS = populārs LK. Otrs virziens (un manuprāt, bet atkal tikai manuprāt, ar to aizrauties ļoti nevajag) ir padarīt LK formātu masām draudzīgāku, veidojot to līdzīgāku Stirnu Bukam, MTB maratoniem un taml. Lielākā atšķirība, ko es redzu starp LK OS un šiem pasākumiem, ir milzīgā reklāma (tajā skaitā sponsora vārda iekļaušana nosaukumā) medijos, soc tīklos, sporta preču veikalos, kā arī viegli uztveramais formāts: 4-6 dažādu līmeņu distances, ko katrs izvēlas pēc savām spējām un vēlmēm, atsevišķi dalot vietas gan distances, gan arī vecuma grupās. Gana līdzīgas lietas notiek Ziemas Magnētā, piemēram. Tikai jautājums, vai Latvijas Kausam to vajag? Mans viedoklis, ka ne pārāk, bet tik un tā, uzrakstīju, cerībā, ka veicinās diskusiju.
    Atbilde Mārim Mukevicam.

    Māris rakstīja:
    >>> ... zinu, ka manā galā (Jūrmalā) šādas iespējas nav ...;
    Mana atbilde:
    Diemžēl, pateicosties uz dažu labu politiķu dižgaru (vārdā nesaukšu un ar pirkstu nerādīšu tieši kuriem) tuvredzību un nevēlēšanos izprast orientēšanās sporta nozīmi tautas veselībai un jaunatnes audzināšanā, 2002.gada 1.jūlijā toreizējās Jūrmalas skolu valdes struktūrvienību, Bērnu un jauniešu klubu "OK-Liedags" likvidēja, kā rezultātā pakāpeniski arī, līdz 2006.gadā galīgi nosprāga Tautas orientēšanās seriāls "Liedags".

    Tomēr, ar to nav izteikts, ka Jūrmalā nebūtu iespējas atjaunot, jo patreizējā pilsētas sporta vadība ir daudzreiz sakarīgāka, nopietnāka un labāka par toreizējo.
    Ja Tev ir kādas idejas vai priekšlikumi, tad lūdzu sazinies ar mani E-pastā: orient.navigator@gmail.com
  • 18.04.2017 07:47
    Pēteris Lediņš
    Ideja par dārdzības risināšanu:
    brīvprātīgajiem un tiem, kas ātri piesakās (pirms publicēti maršrutu aptuveni apraksti un notikuma vietas), sacensības stipri lētākas. Tādējādi tiem, kuriem daudz laika palīdzēt vai plānot, sacensības maksā stipri maz, bet tiem, kuriem laiks ļoti dārgs - tiem jāmaksā daudz. Lētā cena varētu augt no 5 EUR līdz 40 līdz 100 EUR pēdējā nedēļā.
  • 17.04.2017 22:18
    Kaspars Čerjaks
    Par Kurzemes Pavasari. Vispirms paldies Oskaram un viņa komandai par perfekti paveikto darbu un par lieliskajām distancēm. Paldies par viņu drosmi regulāri izvēlēties sarežģītus apvidus.
    Labi ka Latvijā vēl ir palikuši entuziasti, kuri nedomā tikai par naudu, bet domā par sacensību kvalitāti. Bez šādiem sarežģītiem mačiem ,mēs nekad nevarēsim izveidot vadošajiem elites skrējējiem cienīgus konkurentus gan šodien, gan nākotnē.
    Uzskatu, ka LK sacensībām vajadzētu atbilst vismaz vidējas sarežģītības apvidiem. Kā kādreiz padomju laikos kartēm bija A/B/C kategorijas un lielos mačus varēja rīkot tikai A kategorijas kartēs.
  • 16.04.2017 01:03
    Jānis Augulis
    Kurzemes pavasaris bija labs:)) Un arī 800 dalībnieki nav maz, jo pat Kāpa pāri diviem tūkstošiem parasti neaizvelk.
    Ļoti laba doma ir vērtēt katru dienu atsevišķi, nevis abas kopā. Citādi, ja gadās mp vai arī nav iespējams abas dienas startēt, tad startēt otrā dienā vairs nav īsti azarts. Pie kam jāņem vērā, ka cilvēku dzīvē ir ne tikai orientēšanās sports. Visspilgtākais piemērs ir Dziesmu svētki, kas kā likums sakrīt ar Kāpu. Un tad nu nākas kaut ko upurēt.
    Par tām izmaksām arī ir pilnīga taisnība. Ja sacensības nebūtu tik bieži,tad tas nebūtu tik traki. Bet ja Kausa mači ir katru nedēļas nogali, tad to ir grūti pavilkt. Arī es filtrēju, kur skriet un kur neskriet. Jo visu pavilkt vienkārši nespēju. Tad nu izvēlos interesantāko apvidu.
  • 13.04.2017 22:23
    Austris Krastiņš
    Katras sacensību dienas rezultātu skaitīt atsevišķi LK vērtējumā būtu loģiski. Kāpēc gan lai 1 dienas sacensības butu vērtīgākas nekā 2 dienu sacensību katra diena? Cik saprotu, šis jautājums jau tika apskatīts kongresā. Kāpēc tas netika pieņemts?

    Man personīgi šķiet, ka distances Latvijā nekad nav bijušas pārmērīgi sarežģītas. Un vai mēģinot tās vienkāršot neiebrauksim otrā grāvī un nezaudēsim tos dalībniekus, kuri vēlas interesantas un izaicinošas distances? Slovēnijas OOCup starp citu tieši iet otrā virzienā piedāvājot sarežģītākas izaicinājuma distances, kurās ir karte bez ceļiem un tas papildus tam, ka tur apvidus ir krietni sarežģītāks nekā Latvijā.

    Par masveidību runājot nevaru piekrist, ka 800 dalībnieki ir "krietni zem 1000" un vispār, ka tas būtu maz Latvijas apdzīvotības apstākļiem. Manuprāt tas ir apbrīnojami daudz ņemot vērā to kādi laikapstākļi parasti ir Kurzemes pavasarī.

    Par GPS sekošanu ekrānā sacensību centrā. Tur noteikti jāpiestrādā pie vizuālās reprezentācijas. Punktiņi, kas apzīmē skrējējus bija krietni par mazu (knapi saskatāmi) un līnijas arī varēja būt resnākas. Arī bez stāsta un atkārtojumiem skatīties sekošanu kartē nav īpaši interesanti.
  • 13.04.2017 15:48
    Jānis Bergs
    KURZEMES PAVASARĪ bez O'skrējiena sacensībām, pēc dažu gadu pārtraukuma, atkal notika Taku-O sacensības Pre-O distancē.
    Ja kādam interesē, tad rezultāti, kartes ar distanci un risinājumiem ir šajā linkā:
    http://okzk.lv/taku-o/jaunumi/data/augsuplades/files/KurzPav_2017_Taku_O_REZ_Karte_Risinajumi.pdf

    p.s.
    Es savā e-pastā no daža laba saņēmu piezīmi, ka uz ekrāna kartē neko nespēj saskatīt, tāpēc paskaidroju:
    Spiežot uz + zīmi var karti pietvināt pēc vajadzības.
  • 13.04.2017 15:26
    Māris Stabiņš
    B jauniešu grupas protams ir risinājums. Tikai jautājums vai tajās nestartēs daļa tādu kas savās A grupās ieņem piemēram septītās vietas , bet A grupās nav spējīgi konkurēt par vietām uz pjedestāla. Noteikti vajadzētu punktu sistēmu kas dod punktus B grupā startējot ,priekš LK A grupas ieskaites. Piemēram 1. vietai 50 nevis 100 punktus.
    Ja man būs jāizvēlas ko vest 8 vietīgajā busā uz sacensībām B grupas skrējēju vai 8-10 gadīgo censoni es protams vedīšu 8-10 gadīgo.
    Organizatoriem baigais apgrūtinājums tas nebūtu- ja nu vienīgi vakanto minūšu kartes un numuri. 18 gadīgajiem B grupā derētu 14 gadīgo pamatgrupas distance un 16B grupai derētu 12 gupas distance.
    Intersanti būtu ieviest ģimeņu Latvijas kausa kopvērtējumu ar ģimenei noderīgām balvām. Par to ka LK vērtētu katru sacensību dienu atsevišķi ir izcila doma. Piemēram uz Kāpu daudzi netiek, jo skrien Stirnu buku Veclaicenē , bet pārējās divas dienas jau varētu startēt ja par to būtu LK ieskaite.
  • 13.04.2017 13:59
    Māris Munkevics
    Jautājums, kādā virzienā šo masveidību meklēt. Manuprāt (bet tikai manuprāt) pareizais būtu ilgais ceļš, veicinot OS popularitāti Latvijā tieši klubu līmenī, veicinot skolas vecuma bērnu aktīvu nodarbošanos ar šo sportu. Tas pats skolu kauss, skolotāju semināri, o-festivāli kā arī publikācijas par LK presē (biju forši pārsteigts lsm.lv un delfi.lv sporta ziņās atrodot rakstu par Kurzemes Pavasari) ir superīgas aktivitātes, kas to veicina, bet loģiski, ka tur rezultāti nebūs ātri.

    Nezinu kāda ir situācija ar iespēju trenēties orientēšanos Latvijas skolu bērniem, zinu, ka manā galā (Jūrmalā) šādas iespējas nav; cik saprotu tad Rīgā ir, un reģionos arī ir, tur vienīgi bērnu mazāk.

    Manuprāt, LOFs uz šo pusi ir labi atdzīvojies, un tā ir jāturpina, attīstot esošās aktivitātes un ģenerējot jaunas idejas OS sporta popularizēšanai kopumā, ne tikai atsevišķi LK. Populārs OS = populārs LK.

    Otrs virziens (un manuprāt, bet atkal tikai manuprāt, ar to aizrauties ļoti nevajag) ir padarīt LK formātu masām draudzīgāku, veidojot to līdzīgāku Stirnu Bukam, MTB maratoniem un taml.

    Lielākā atšķirība, ko es redzu starp LK OS un šiem pasākumiem, ir milzīgā reklāma (tajā skaitā sponsora vārda iekļaušana nosaukumā) medijos, soc tīklos, sporta preču veikalos, kā arī viegli uztveramais formāts: 4-6 dažādu līmeņu distances, ko katrs izvēlas pēc savām spējām un vēlmēm, atsevišķi dalot vietas gan distances, gan arī vecuma grupās. Gana līdzīgas lietas notiek Ziemas Magnētā, piemēram.

    Tikai jautājums, vai Latvijas Kausam to vajag? Mans viedoklis, ka ne pārāk, bet tik un tā, uzrakstīju, cerībā, ka veicinās diskusiju.
  • 13.04.2017 13:13
    Liene Brūvele
    Kurzemes pavasaris bija ļoti augstā līmenī noorganizēts, tas priecē.
    Runājot par distancēm, tās bija sarežģītas, bet atbilda noteikumiem, it sevišķi MW12 un MW14 grupām. MW18 grupās distances bija sarežītas, bet tas bija zināms, jo šīs grupas ir pielīdzināts MW20 grupām dēļ atlasēm uz JWOC.
    Domājot par B grupu izveidi Latvijas kausa sacensībās, tas, manuprāt, ir sarežģīti organizatoriem, jo tas palielina izmaksas (distances, balvas utt.). Bet varbūt palielināsies dalībnieku skaits šajās grupās, šis jautājums, jāizskata ar treneriem, cik savus audzēkņus viņi varētu vēl vests papildus uz Latvijas kausa sacensībām.
  • 13.04.2017 10:35
    Aigars Vārna
    Kurzemes pavasarī man bija diskusija ar vienu trenerīti. Grūtības arī ir iesācēju jauniešiem cienīgi pieveikt sev atbilstošās, piemēram SV16, SV18, grupas. Risinājums: SV16B ; SV18B. Protams tas prasa vēl lielāku darba un enerģijas ieguldījumu organizatoriem, kas jau tā vairākas nedēļas pirms pasākuma "raujas melnās miesās".





Atlikušo zīmju skaits:

0.974445104599