Prezidenta sleja - Sprinta nometnes sleja ◪ Latvijas Orientēšanās federācija

Irīda, Īrisa
22.oktobris /
IenāktIenāktIenākt

Prezidenta sleja

  • Sprinta nometnes sleja

    21.02.2017

    Viesturs Tamužs | Nav komentāru

    Labdien, lasītāji!

     

    Savās slejās esmu vairākkārt uzsvēris to nozīmi, ko starptautiskajā orientēšanās sportā pēdējos gados ir ieguvusi sprinta disciplīna. Šim fenomenam ir vismaz divi labi saprotami argumenti. Pirmkārt, pilsētas vidē orientēšanās sportu var padarīt daudz skatāmāku TV skatītājiem, līdz ar to piesaistīt sponsorus. Otrkārt, starptautiskā orientēšanās federācija saskata iespējas gan popularizēt orientēšanās sportu, ievedot to lielajās pilsētās (iedomājieties orientēšanās sprintu Manhetenā!), gan arī saskata pavisam cita līmeņa naudas piesaistes iespējas no šādiem pasākumiem. Lai gan Latvija balsoja pret šādu lēmumu, tomēr jau sākot no 2019. gada, katrs otrais Pasaules čempionāts norisināsies tikai pilsētās un tikai ar sprinta distancēm. Tās ir lielas pārmaiņas gan sportistiem, gan treneriem, gan valstu orientēšanās federācijām. Arī mums nāksies pielāgoties jaunajai sistēmai un, ja vēlamies turpināt mūsu federācijas un sporta veida izaugsmi, tad darba būs daudz. Pirmkārt, jau jāsāk ar ideoloģijas maiņu, jo vadošo orientieristu vidū sprinta distance vēl joprojām tiek uzskatīta par kaut ko mazāk cienījamu, kā piemēram, vidējā distance. Jādomā ne tikai ar sportistu un treneru motivēšanu, lai viņi piedalītos un īpaši trenētos sprinta distancēm, bet arī par to, kā mēs varētu sevi pēc iespējas labi parādīt starptautisko sacensību arēnā. Diemžēl pagaidām sprintu rezultāti Latvijai nav tik labi, cik mežu distancēs.

    Šajā sakarā aizvadītās nedēļas nogalē vairāk kā 20 spēcīgi, mērķtiecīgi un apņēmības pilni sportisti no Latvijas un Igaunijas pulcējās Rīgā, kur aizvadīja divu dienu orientēšanās sprinta nometni ar vairākiem ļoti kvalitatīviem sprinta treniņiem, vispārējās fiziskās sagatavotības treniņu, teorijas apskati un distanču analīzi. Nometne bija augstas kvalitātes un to organizēja un vadīja kopā 6 (!) treneri, tai skaitā viens speciālists no Somijas un viens no Igaunijas. Sprinta treniņi bija lieliski izplānoti, tajos tika pielietota SiAir sistēma, kas atviegloja gan pašu skrējienu, gan rezultātu apstrādi. VFS treniņš notika bijušās Latvijas orientēšanās izlases dalībnieces Sabīnes Tiltas vadībā, kas jau labu laiku strādā par fizioterapeitu un bieži apkalpo arī mūsu sportistus. Sportisti paši atzīst, ka priecājas par tik kvalitatīvām nometnēm, kā arī par citu valstu sportistu piedalīšanos - tas vairo dalībnieku skaitu un veicina spēcīgāku konkurenci. Paldies visiem treneriem un citiem organizēšanā iesaistītajiem cilvēkiem, kas parūpējās par tik lielisku nedēļas nogali mūsu sportistiem!

    Mums, orientēšanās sporta lietotājiem amatieru līmenī, ne vienmēr ir saprotamas tās kaislības, kas vada profesionālus sportistus viņu gatavošanās, treniņu un sacensību procesā. Bieži vien sportisti ir kā uzvilktas stīgas, mazākie pārpratumi var raisīt pārspīlētas reakcijas. Tādēļ ļoti svarīgs faktors ir izlases iekšējais mikroklimats, kurš, izlases galvenā trenera Jari Ikaheimonena darba rezultātā, ir manāmi uzlabojies. Daudzi jaunievedumi, kurus uzsācis Jari, ieviešas pamazām, bet es ceru, ka uz palikšanu. Piemēram, jaunā atlašu sistēma diezgan ilgi tika kritizēta sportistu starpā un izraisīja arī dažādus konfliktus un nepatiku. Taču šobrīd, šķiet, ka visi ar to ir apraduši un pat apmierināti. Ļoti labs piemērs, ka pārmaiņas nāk ar nepatiku un pretestību, taču, paejot noteiktam laikam, var novērot, ka tās patiesi bijušas veiksmīgas.

    Pašlaik mūsu izlases treneris Jari Ikaheimonens ir nostrādājis pusi no sava kontrakta laika un mēs ļoti nopietni sākam domāt par viņa pēcteci šajā amatā. Lai sāktu organizēt šo “varas pāreju”, piemēram, pagājušās nedēļas nogales treniņnometnē Jari pats nemaz nebija klāt, visu organizēja un vadīja viņa asistenti. Liekas, ka eksperiments izdevās un nometne noritēja ļoti augstā līmenī, arī bez Jari klātbūtnes, tomēr pašlaik man ir bažas par to, vai kāds no galvenā trenera asistentiem pāraugs savu asistenta statusu un vai gribēs un varēs vadīt mūsu izlasi jau kā galvenais treneris. Vēl gaišā atmiņā ir nesen organizētais konkurss, lai atrastu izlases galvenā trenera palīgus. Lai arī sludinājums bija ambiciozs un daudzi pat necerēja, ka kāds vispār pieteiksies šai vakancei, tomēr saņēmām veselus 3 pieteikumus. Protams, nevienam atteikt negribējām un vienojāmies, ka visiem būs kāda nozīmīga loma izlases attīstībā un pilnveidošanā, ar iespēju ikvienam no trīs kandidātiem pēc pāris gadiem kļūt par Latvijas izlases galveno treneri. Pašlaik puiši iesaistās izlases darba organizēšanā ar dažādu intensitāti, bet es neesmu pamanījis, ka kādam no viņiem būtu patiesa vēlme pārņemt Jari pozīciju pēc diviem gadiem. Droši vien arī federācijai vairāk vajadzētu kontaktēties ar izlases treneriem, asistentiem un sportistiem, iesaistīties savstarpējā komunikācijā un palīdzēt, kad nepieciešams. Galu galā, tas, ko vēlos pateikt, ir tas, ka mums ir jāizmanto Jari zināšanas un klātesamība, cik vien iespējams. Jāmācās no viņa pieredzes un zināšanām, kas ir ļoti plašas. Jau 2018. gadā līgums ar Jari beidzas un es nevēlētos piedzīvot situāciju, kurā pēc līguma termiņa beigām būsim atgriezušies turpat, kur bijām 2014. gadā - bez pastāvīga izlases galvenā trenera, savstarpējas komunikācijas un sapratnes.

    Atgriežoties no sprinta pasaules reālajā, aicinu visus, kam nav sveša ziemas orientēšanās, pagodināt Latvijas ziemas čempionāta organizatorus un piedalīties Vanagkalnā sarīkotajos ziemas orientēšanās svētkos šīs nedēļas nogalē. Zinu, ka organizatoru komanda ir veltījusi milzīgas pūles, lai izveidotu distances un trases, taču pašlaik visi viņu pūliņi burtiski izkūst acu priekšā. Ceram uz sniegu un aukstumu, ko sola meteorologi, galīgais lēmums par iespēju realizēt Latvijas ziemas čempionātu tiks izziņots šo ceturtdien.

     

    Slēpojam, kamēr vēl varam un tad jau gaidām pavasari!

     

    Viesturs





Atlikušo zīmju skaits:

0.025077104568481